Ēka Rīgā, Salnas ielā, ir viena no tām, kurās, izmantojot Valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, dzīvokļus varēja iegādāties jaunās ģimenes.
Ēka Rīgā, Salnas ielā, ir viena no tām, kurās, izmantojot Valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, dzīvokļus varēja iegādāties jaunās ģimenes.
Foto: Ieva Čīka/LETA

“Altum” atbalsta programmas sasniegušas miljardu 9

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Lasīt citas ziņas

2022. gada vidū “Altum” atbalsta programmu portfeļa apjoms sasniedza nozīmīgu atzīmi – vienu miljardu eiro. Tiek lēsts, ka šo investīciju faktiskā ietekme uz ekonomiku ir vismaz 2,7 reizes lielāka, proti, tā tuvojas trīs miljardiem eiro.

Kopumā pērn uzņēmuma atbalsta instrumentu bruto portfelis sasniedza 1048,7 miljonus EUR, pēc apjoma palielinoties par 6,4%, bet pēc projektu skaita par 8,4%. No finanšu instrumentiem vislielākais pieaugums bijis vērojams garantiju portfelī, palielinoties par 10,8% pēc apjoma un par 10,5% pēc projektu skaita. Šādu pieaugumu garantiju portfelī nodrošināja mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem un mājokļu garantijas jauniem speciālistiem (+20,5 milj. EUR), kredītu garantijas komersantiem (+20,4 milj. EUR), daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmas garantijas (+16,5 milj. EUR).

Atveseļošanas fondā – 174 miljoni

CITI ŠOBRĪD LASA

2022. gadā “Altum” sāka īstenot trīs jaunas ES Atveseļošanās fonda aizdevumu programmas ar kapitāla atlaidi: daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai, uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei, kā arī zemu izmaksu īres namu būvniecībai. Ir sagatavota un 2023. gada sākumā tiks sākta arī pro­gramma uzņēmumu digitalizācijas atbalstam. Atveseļošanās fonda programmās uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstam šogad paredzēti 174 miljoni EUR.

Uzņēmumu energoefektivitātes programmai paredzēti 80,5 miljoni eiro. Šī atbalsta īpatnība ir uzņēmumu iesniegto projektu salīdzināšana atklātos konkursos, kuros lielāku punktu skaitu saņems projekti, kas nodrošinās lielāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vai primārās enerģijas samazinājumu, rēķinot uz atbalsta 1000 eiro. Sākotnēji lielāko interesi uzņēmumi izrādījuši par enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī par dažādiem energoefektivitātes projektiem, tostarp ēku siltināšanu un iekārtu nomaiņu. Energoresursu cenu krīze mudinājusi katru trešo Latvijas uzņēmumu apsvērt ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā.

Savukārt, lai veicinātu uzņēmējdarbības aktivitāti reģionos, ar atbalsta pro­grammu zemu īres izmaksu namu celšanai reģionos līdz 2026. gadam plānots sekmēt aptuveni 700 jaunu dzīvokļu būvniecību. Tam paredzēts iztērēt 43 miljonus eiro. Cenas ziņā pieejami mūsdienīgi mājokļi tiks izīrēti mājsaimniecībām, kas nespēj iegādāties dzīvokļus ar tirgus nosacījumiem, vienlaikus tiks veicināta darbaspēka pieejamība un ekonomiskā aktivitāte reģionos. Interesi par atbalsta saņemšanas kārtību līdz šim izrādījuši aptuveni 15 nekustamo īpašumu attīstītāji par projektu īstenošanu Valmierā, Alūksnē, Liepājā, Ventspilī, Ogrē.

Uzlabo daudzdzīvokļu namus un privātmājas

Pagājušā gada beigās “Altum” sāka pieņemt pieteikumus jaunajā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas pro­grammā. Tajā pieejamais finansējums ir 57,2 miljoni EUR, un tas paredzēts aptuveni 170 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem. Vienlaikus noslēgumam tuvojas iepriekšējā, 2016.–2023. gada daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programma, kurā jau piešķirti 145 miljoni EUR jeb 86% no kopējā programmas finansējuma. “Altum” iesniegti 989 namu siltināšanas projekti, pabeigti – 366, daļa ir dažādās citās īstenošanas stadijās, savukārt vēl daļa māju no projekta ieceres ir atteikušās.

Reklāma
Reklāma

Tāpat liela iedzīvotāju interese novērojama “Altum” privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas un elektroenerģijas ražošanas programmā, kur pieteikumu pieņemšana sākās pagājušajā pavasarī. Līdz 2022. gada 16. decembrim ir iesniegti 1338 projekti, un ar tiem rezervēti jau 97% programmas finansējuma. Privātmāju īpašnieki vēlas gan uzstādīt saules paneļus, gan veikt energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus. 2021. gadā īstenotās pilotprogrammas rezultāti liecina, ka apkures ietaupījums ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti ir no 26 līdz 70%, bet ēkas energoefektivitātes klase ir palielināta par vienu vai pat divām pozīcijām.

150 miljoni – lielajiem projektiem

2022. gada sākumā tika sākta programma, kuras mērķis ir stimulēt Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu lielu projektu īstenošanu. Programmas kopējais apjoms ir aptuveni 150 miljoni eiro. Pirmais investīciju līgums šīs pro­grammas ietvaros ir decembrī Alūksnes novadā parakstītais līgums par koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmuma “Cewood” jaunās ražotnes izveidošanu. Šī projekta investīciju apjoms ir 16,5 miljoni eiro, no kuriem 4,9 miljoni eiro ir “Altum” aizdevums kapitāla atlaides veidā, trīs miljoni eiro ir paša uzņēmuma līdzfinansējums, savukārt 8,5 miljoni eiro – bankas “Luminor” aizdevums.

Programmas finansējuma saņemšanai virzītie projekti pārstāv plašu nozaru spektru: elektronika, fotonika, farmācija, poli­grāfija, mašīnbūve, metālapstrāde, kokapstrāde, būvmateriālu ražošana, pārtikas pārstrāde, iepakojuma pārstrāde. Projekti, kas izturējuši atlasi, ir visos Latvijas reģionos – pa diviem projektiem Kurzemē, Latgalē un Pierīgā, četri Vidzemē, pieci Zemgalē un seši Rīgā. Kopējais plānoto investīciju apjoms šajā programmā ir 738 miljoni eiro, no kuriem “Altum” aizdevumi ar kapitāla atlaidi veido 146 miljonus eiro. Aprēķināts, ka pēc investīciju projektu pabeigšanas valsts eksporta apjoms ik gadu pieaugs par 404 miljoniem eiro un tiks radītas aptuveni 1270 jaunas darba vietas.

Ikdienas programmas turpinās

Nemainīgi stabils un augošs ir pieprasījums visos “Altum” ikdienas finanšu instrumentos. Vislielākais aizdevumu apjoms (32 miljoni EUR) ir piešķirts mazo un vidējo uzņēmumu programmā. Savukārt visvairāk (310) aizdevumu piešķirti pro­grammā “Mazie aizdevumi lauku teritorijās”. Jaunajiem uzņēmējiem kā katru gadu aizdevumi ir aptuveni pieci miljoni EUR. Tāpat 2022. gadā tika izsniegts pirmais aizdevums daudzdzīvokļu māju remontu aizdevumu programmā, un šajā pro­grammā jau atbalstīti 48 projekti par kopējo summu 3,1 miljons eiro. Aktīvākie reģioni šīs programmas izmantošanā ir Rīga un Pierīga – 60% pēc summas apmēra; Kurzeme (16%), Zemgale (12%), Vidzeme (10%).

Pieprasījums pēc mājokļu garantijām, neraugoties uz karu Ukrainā un būvniecības cenu pieaugumu, visu gadu saglabājās stabils. Kopumā ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem “Altum” spējis izsniegt garantijas 238 miljonu eiro apjomā. Šīs garantijas saņēmuši vairāk nekā 24,5 tūkstoši jauno ģimeņu un pieci tūkstoši jauno speciālistu. Pateicoties šīm garantijām, iedzīvotāji spējuši saņemt bankās hipotekāros aizdevumus gandrīz divu miljardu eiro apjomā. Tāpat “Altum” sniedz arī vienreizēju subsīdiju daudzbērnu ģimenēm bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Līdz šim šādā veidā izmaksātas 980 subsīdijas gandrīz astoņu miljonu eiro kopsummā. Visbeidzot, sākot ar 2023. gadu, garantijas mājokļu iegādei var saņemt arī Nacionālo bruņoto spēku karavīri. Garantija bankas aizdevumam NBS karavīriem tiek sniegta pirmās iemaksas veikšanai mājokļa iegādei vai tā būvniecībai.

Zemes fonds aug

Septiņos darbības gados “Altum” administrētais Zemes fonds ir sasniedzis jau 80 miljonu eiro portfeli. Kopumā lauksaimniekiem ir iznomāti gandrīz 25 tūkstoši hektāru zemes. Papildus ar fonda aktīvu iesaisti ir iegādāti, sakopti un atdoti lauksaimniecībā ilgstoši nekopti īpašumi vairāk nekā 650 ha platībā.

2022. gadā iezīmējās pozitīva tendence, ka reversajā nomā iegādātie īpašumi tiek atpirkti un atgriežas lauksaimnieku īpašumā, turklāt pat pirms termiņa, kas saskaņā ar līgumiem ir pieci gadi. Tipiskākais atpakaļpirkuma termiņš šobrīd ir 3,5–4 gadi. Tas liecina, ka reversā noma ir sekmīgs risinājums, kā zemnieki var iegūt papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus turpinot zemi nomāt un paturot garantētas tiesības to no fonda pēc laika atpirkt par fiksētu atpakaļpirkuma cenu. Kopumā līdz šim atpirkti 93 īpašumi (18% no visiem reversajā nomā pārdotajiem). Zemes fonds reverso nomu piedāvā kopš 2017. gada, un 2022. gads bija pirmais, kad beidzās maksimālais piecu gadu atpakaļpirkuma termiņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.