Vienīgā izeja jaunajiem lauksaimniekiem, kad banka nedod kredītu. Kā “Altum” aizdevumi veicina aktivitāti zemes tirgū? 0
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan zemes tirgus darījumi gan skaita, gan hektāru apjoma ziņā Latvijā pakāpeniski samazinās, pandēmijas laikā pieaudzis “Altum” finansēto zemes darījumu skaits.
Izskaidrojums – attīstības finanšu institūcija aizpilda radušās tirgus nepilnības, kad bankas finansē atturīgāk, tāpēc spējusi palielināt savu kredītportfeli.
Visi dati liecina, ka lauksaimnieciski izmantojamās zemes tirgus Latvijā ir sarežģīts. Zemes tirgus pēdējos gados pakāpeniski sašaurinās – krities gan kopējais darījumu skaits, gan darījumos iesaistīto hektāru apjoms.
Kopš 2017. gada kopējais darījumu skaits valstī vidēji samazinās par 1,2 tūkstošiem gadā, 2019. gadā reģistrēti 8,5 tūkstoši zemes iegādes darījumu.
Galvenie šādas tendences iemesli – samazinās pārdodamās zemes apjoms intensīvas lauksaimniecības reģionos, pieaugusi, vietām – nepamatoti, zemes cena, turklāt ražas un lopkopības produktu cenu svārstību dēļ lauksaimniekiem trūkst līdzekļu zemes iegādei un aizdevumu atmaksai.
Samazinājusies arī zemes pārpircēju aktivitāte, kas šeit vairs neredz iespēju lielai peļņai. Savukārt zemes cenas, lai arī lēnāk, turpina palielināties. Lauksaimniecības zemes vidējais cenu pieaugums valstī no 2016. līdz 2018. gadam bija 8–12% gadā, taču pēdējos gados tas ir samazinājies līdz 2–4%.
Cenas un to dinamika atšķiras pa reģioniem – apvidos ar intensīvu lauksaimniecību un ar auglīgām, lauksaimniecībai tehnoloģiski piemērotām platībām zemes cenas ir ievērojami augstākas un turpina palielināties.
Pēc Valsts zemes dienesta datiem, visstraujāk pēdējo četru gadu laikā cena ir pieaugusi Zemgalē – par 30%, bet gan Kurzemē, gan Vidzemē – par 26%. Aptuveni 95% darījumu lauksaimniecībā izmantojamās zemes cenas ir 2000–8000 eiro par hektāru.
Vēl viena zemes tirgus īpatnība ir tā, ka zeme Latvijā ir ļoti sadrumstalota, bieži vien pavisam mazos dažus hektārus lielos gabalos, kuru apvienošana izmaksā dārgi un dod mazu ekonomisko efektu.
2020. gadā situāciju ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, kuras laikā bankas sāka uzmanīgāk raudzīties uz zemes pirkšanas darījumu finansēšanu. Taču tieši pērn pieaudzis ar attīstības finanšu institūcijas “Altum” finansējuma palīdzību veikto zemes darījumu skaits.
Ar bankām nekonkurē
“Mūsu mērķis nav konkurēt ar bankām zemes darījumu finansēšanā,” uzsver “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.
“Ja banka gatava darījumu finansēt, mūsu iesaiste nav nepieciešama. Taču situācijā, kad bankas uz finansēšanu objektīvu iemeslu dēļ var skatīties atturīgāk, mēs ar valsts atbalsta programmām aizpildām šo tirgus nepilnību.”
R. Bērziņš stāsta, ka lauksaimniecības zemes tirgū turpinās pieprasījuma pārsvars pār piedāvājumu, tādēļ turpina palielināties zemes cena, 2020. gadā atsevišķos reģionos sasniedzot rekordus.
Neskatoties uz to, interese par lauksaimniecības zemes iegādi saglabājas. Šajos apstākļos “Altum” pērn aizdevumos zemes iegādei piešķīrusi gandrīz 18 miljonus eiro, salīdzinot ar 13 miljoniem gadu iepriekš.
Arī zemes darījumu skaits pērn pieaudzis – 2019. gadā tie bija 280 darījumi, bet pērn – 320. Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādi un produkcijas ražošanu, sākot ar šī gada 26. februāri “Altum” aizdevuma limits lauksaimniecības zemes iegādei palielināts līdz vienam miljonam eiro.
“Par spīti tam, ka vēsture liecina – kreditēšanas apjomi krīzes laikā parasti nepieaug, ar “Altum” ir citādi. Mēs esam attīstības finanšu institūcija, mūsu misija ir vairāk strādāt tieši tad, kad ekonomikā ir recesija. Tad samazinās tautsaimniecības finansēšana un tādām institūcijām kā “Altum” jācenšas aizpildīt šo tirgus nepilnību.
Tādēļ tieši šobrīd mums aug aizdevumu portfelis – pēdējā gada pusotra laikā tas pieaudzis apmēram par 30%, un tas ietver dažādu veidu aizdevumus, sākot ar aizdevumiem zemes iegādei un mazajiem aizdevumiem lauku teritorijās, līdz pat aizdevumiem MVU izaugsmei un biznesa uzsākšanai.
Arī “Altum” pārvaldītais Zemes fonds, kas iegādājas lauksaimniecības zemi no tiem īpašniekiem, kuri kādu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas to paši apsaimniekot un tālāk to iznomā lauksaimniekiem, piecu darbības gadu laikā pieaudzējis darbības portfeli līdz teju 70 miljoniem eiro,” uzsver R. Bērziņš.
Vienīgā izeja jaunajiem lauksaimniekiem
Saskaņā ar “Altum” datiem vislielākais pieprasījums 2020. gadā pēc finansējuma zemes iegādei bijis Vidzemē gan pēc piešķirtā apjoma, gan darījumu skaita.
Aktīvi notikuši darījumi arī Zemgalē un Kurzemē.
Savukārt Latgalē, kur lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieejamība ir salīdzinoši zemāka, jo ir daudz nesakoptu īpašumu, aktivitāte bijusi viszemākā, tomēr arī šeit izaugsme bijusi – audzis gan darījumu skaits, gan piešķirtais finansējums.
“Altum” Centra reģiona vadītāja Diāna Lopeta uzsver, ka “Altum” finansējuma priekšrocības parādās tieši tad, kad banka nespēj piešķirt kredītu, jo zemniekam pietrūkst nodrošinājuma.
“”Altum” finansējums ļauj iegādāties zemi arī bez papildu nodrošinājuma ar atmaksas termiņu līdz 30 gadiem. Šāds termiņš sabalansē aizņēmuma atmaksas termiņu ar laiku, kurā ražošanas vajadzībām izmantotā zeme var sevi atpelnīt. Tieši garais atmaksas termiņš un maza paša līdzdalība mēdz būt vienīgā iespēja uzsākt vai attīstīt savu saimniecību maziem uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un jaunajiem lauksaimniekiem,” saka D. Lopeta.
