Nežēlojam sevi 0
Ilgi nekavējamies. Trenere jau demonstrē pirmās iesildošās kustības, un mēs paklausīgi atkārtojam. Riņķi jātur dūres vai īkšķa satvērienā, neļaujot kustēties plaukstu locītavām un tādējādi samazinot traumu iespēju. Sparīgi vēzējot rokas, riņķos esošās bumbiņas nedrīkst atsisties pret malām, jo tas esot nevajadzīgs trieciens, bet bumbiņu neatsišanās efektu panākt nav nemaz tik vienkārši.
Jau pēc pirmajām minūtēm jūtu nelielas sāpes roku muskuļos. Nemitīgajai roku vēzēšanai pakāpeniski pievienojas arī soļošana, izklupieni, pietupieni, kāju vēzieni uz priekšu, aizmuguri, sāniem, viegls skrējiens, palēcieni – teju viss iespējamais. Ik pēc pāris minūtēm prasās iedzert malku ūdens, tomēr konkrēts laiks atpūtai nav paredzēts, jo efektīvai tauku dedzināšanai nepieciešama aerobā slodze. Trenere seko līdzi visam, ko dara dalībnieces. Uzmana arī pareizu izpildi – lai pietupienu laikā ceļi būtu vienā līnijā ar pirkstu galiem, lai mugura būtu taisna, vēzieni gana intensīvi. Kādā no vingrojumiem, spēcīgi izpūšot gaisu, izvēdinām plaušu apakšējo daļu, kur ikdienā gaisa apmaiņa notiekot minimāli. Saskatos ar blakusesošo dalībnieci – viņa ir sārta, sasvīdusi un izkar mēli, rādot, ka knapi spēj pakustēt. To pamana arī trenere, atpūtas vietā iesakot vingrojumu ar atvieglotām roku kustībām. Mēs, pārējās, cītīgi vingrojam tālāk. Esam kustībā, jūtamies dzīvas un vibrējošas.
Masāža padusēm
Kaut kas neparasts notiek, kad trenere liek riņķus iekārt plecos. Sākam kustību uz sāniem, un riņķi, iespiesti padusēs, sāk tās vibrējoši masēt. Izrādās, tas paredzēts limfātiskās sistēmas darbības stimulēšanai. Ir arī īpašs vingrojums gremošanas sistēmas uzlabošanai – pieliekam riņķus pie krūtīm, apakšējo malu piespiežam klāt diafragmai, un, ķermeni liecot uz sāniem, bumbiņas vibrē virs kuņģa.
Dedzinošā treniņa izskaņa
Izklājam savus paklājus un dvielīšus, noguļamies uz tiem. Riņķus paņemam rokās, turot tos virs vēdera, un sākam vēderpreses vingrojumus, virzot riņķus no krūtīm uz priekšu pa vēdera taisno muskuli. Pēc tam līdzīgi izpildām vingrojumu, trenējot un masējot slīpos vēdera muskuļus. Katru reizi vingrojumus izpildīt kļūst aizvien grūtāk. Tomēr atpūtai nav laika, sēdus stāvoklī ņemam rokās riņķus un izpildām papildu vingrojumus vēderpresei, reizē vēzējot riņķus uz sāniem. Sejā spīd saule, trūkst elpas, līst sviedri, bet jūtams prieks un gandarījums.
Treniņa izskaņā, sastājoties ķēdītē cita aiz citas, ņemam rokās riņķus, uzliekam uz priekšā stāvošās dalībnieces pleciem un, šūpojot tos, veicam plecu masāžu.
Beigās ir atsildīšanās – izstiepjam visas slodzes laikā nodarbinātās muskuļu grupas, lai tie vēlāk nesāpētu. Vairāk nekā stundu garā nodarbība ir galā. Dodoties mājās, jūtu, ka rīt ļoti sāpēs kāju augšstilbi un dibena muskuļi. Tā arī ir! Saprotu, ka treniņš bijis labs. Lai gan salātlapu zaļos riņķus bez mitas vēzējām dažnedažādos veidos, sāpes plecos un rokās otrajā dienā tomēr nejūtu.
