Altaja princese Krievijas politikā 2
Jau vairākus gadus Sibīrijas dienvidos esošās Altaja Republikas pārsimt tūkstošus iedzīvotāju nodarbina jautājums, vai viņu novadu piemeklējušie plūdi un citas dabas katastrofas nav saistītas ar teiksmainās Ledus princeses Ukokas dusmām. Iedzīvotāju neapmierinātību ar princeses pīšļu traucēšanu un necieņu pret senču paražām izmantoja savulaik Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienpersoniski ieceltais republikas gubernators Aleksandrs Berdņikovs, paziņojot, ka iedzīvotājiem būs galavārds jautājumā par princeses pīšļu apbedīšanu. Šī priekšvēlēšanu taktika deva viņam uzvaru vēlēšanās septembra sākumā, opozīcijas kandidātam Vladimiram Petrovam gan apgalvojot, ka Berdņikova savāktie 50,6 procenti balsu nav iegūti bez viltus un Kremļa partijas “Vienotā Krievija” atbalsta.
Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas akadēmiķis, vēsturnieks un arheologs Vjačeslavs Molodins, kas bija viens no pētniekiem, kuri atklāja Ledus princesi, aicinājis iedzīvotājus un pirmām kārtām politiķus racionālāk izvērtēt atradumu un nepīt to kopā ar notikumiem Altaja novadā, vēlēšanām, zemestrīci, plūdiem un vietējā budžeta iztrūkumu. Viņam piekrīt Vladimirs Rižkovs, kurš dzimis Altaja novadā un beidzis vietējās universitātes Vēstures fakultāti, bijis Krievijas Valsts domes deputāts no 1993. līdz 2007. gadam, kad pārgājis opozīcijā. Molodins un Rižkovs, Altaja novadā cienīti ļaudis, aicina cienīt senču kultūras mantojumu un neizmantot to politiskajā aģitācijā.
Lemj par mūmijas apbedīšanu
Ukokas plakankalnē Krievijas, Kazahstānas, Mongolijas un Ķīnas pierobežā izvietotie “Zelta kalni”, kur ir daudz svēto akmeņu un kurgānu, kas ir maz pētīti, iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Šajā apvidū Altaja kalnos ir pierādījumi par cilvēka darbību gandrīz pirms miljons gadiem, kā arī liecības par retiem augiem un dzīvniekiem. Arheologi uzskata, ka kurgāni ir seno apbedījumu vietas. Vietējie iedzīvotāji tic, ka kurgāni ir īpaši magnētiski rīki, kas ievada Visuma enerģijas plūsmu Zemē. Tāpēc vietējos iedzīvotājos dziļu sašutumu izraisīja Ledus princeses 2500 gadus vecās mūmijas, kas bija labi saglabājusies mūžīgajā sasalumā, izrakšana un pārvietošana. Lai kliedētu vietējo iedzīvotāju sašutumu par Ukokas princeses miera traucēšanu, pāris nedēļas pirms vēlēšanām Altaja vecāko padome, kurā ir visu apgabala dzimtu vadoņi, piedaloties republikas gubernatoram Aleksandram Berdņikovam, gandrīz vienbalsīgi nolēma, ka Altaja princeses mūmija ir jāapbedī, ziņo aģentūra “Rosbalt”. Taču, lai mūmiju guldītu zemes klēpī, jāizstrādā un jāpieņem īpašs likums. Turklāt speciālistiem jāsagatavo apģērbs, sadzīves priekšmeti aizkapa dzīvei un jāapstiprina īpaša apbedīšanas ceremonija.
Prasībai Ukokas princeses apbedīšanai savākti jau vairāki desmiti tūkstošu parakstu vairākos Krievijas novados. Tomēr Altaja Republikas nacionālā muzeja direktore Emīlija Belekova uzskata, ka Altaja vecāko padomes lēmumam par Ukokas princeses mūmijas pārapbedīšanu nav nekāda juridiska spēka un šis jautājums jārisina Krievijas Federācijas Kultūras ministrijai. Viņasprāt, ne Altaja vecāko padomei, ne vietējām varas iestādēm nav tiesību rīkoties ar mūmiju pēc saviem ieskatiem bez tās īpašnieka – Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļas Arheoloģijas un etnogrāfijas muzeja lēmuma. Līdz šim Krievijas Kultūras ministrija neesot saņēmusi iesniegumu par nepieciešamību veikt apbedīšanu. Novosibirskas Arheoloģijas un etnogrāfijas muzeja direktore Irina Saļņikova paziņojusi, ka “Ukokas princese” nav altajiešu ciltsmāte: mūmijas antropoloģiskās analīzes liecinot par viņas piederību eiropeīdu rasei.
Ukokas princeses “lāsts”
Par Ukokas princesi dēvētās meitenes mūmija tika atrasta 1993. gadā, veicot izrakumus Akalahas kapulaukā apbedījumā, kas veikts 5. – 3. gs. pirms mūsu ēras. Eksperti uzskata šo atradumu par vienu no svarīgākajiem Krievijas arheoloģijā 20. gadsimta otrajā pusē. Ledus princeses 2500 gadus vecā mūmija, kas bija labi saglabājusies mūžīgajā sasalumā, gandrīz 20 gadus tika glabāta Novosibirskā, bet 2012. gadā atvesta uz Altaja Republikas galvaspilsētu Gornoaltaisku. Tagad Altaja princese atrodas pagaidu glabāšanā Nacionālajā muzejā īpaši izveidotā sarkofāgā, kura izgatavošanai, pēc Altaja Republikas gubernatora Aleksandra Berdņikova vārdiem, izlietoti 765 miljoni rubļu (15,6 miljoni eiro). Ievelkoties apbedīšanas formalitāšu kārtošanai, Altaja novada pamattautu pārstāvji arvien uzstājīgāk prasa viņas guldīšanu zemes klēpī, lai tiktu vaļā no mūmijas uzliktā lāsta. Pēc viņu ticējumiem, Ledus princese sargāja ieeju pazemes valstībā, kas tagad palikusi vaļā, ļaujot brīvu vaļu ļaunajiem gariem.
Zem kāda apbedījuma arheologi uzgāja ledus blāķi, ko viņi uzmanīgi atkausēja, lejot karstu ūdeni no krūzītēm. Ledū bija iesalis koka zārks ar mūmiju, bet blakus bija apglabāti seši zirgi ar aprīkojumu. Mūmija bija ietērpta vilnas svārkos, zīda blūzē, filca zābakos, izjādes apmetnī, ar parūku un rotaslietām. Mūmijas ķermenis bija iebalzamēts kā Senajā Ēģiptē. Tā bija jauna sieviete, aptuveni 25 gadus veca, mirusi pirms aptuveni 2500 gadiem. Rentgena analīzes neatklāja nekādus bojājumus viņas ķermeņa kaulos. Blondās sievietes DNS analīze liecina, ka viņai nav ģenētiskas saiknes ar Altaja novada pamatiedzīvotājiem, secinājusi Novosibirskas muzeja pētniece Natālija Pološmaka. Viņasprāt, meitene varēja būt no augstas izcelsmes šamaņu dzimtas. Uz mūmijas ķermeņa ir mīklaini tetovējumi, kas atgādina zvēru attēlus. Zinātnieki uzskata, ka tie varētu slēpt kādu informāciju, kas domāta pēctečiem, bet kuru vēl nav izdevies atšifrēt. Jaunās sievietes un kāda karotāja mūmijas varētu būt no pazirikas nomadu cilts, ko pirmo reizi pieminējis sengrieķu vēsturnieks Hērodots 5. gadsimtā pirms mūsu ēras, atzīmē izdevums “The Siberian Times”. Vietējos iedzīvotājus īpaši sadusmojusi 250 rubļu (aptuveni pieci eiro) ieejas maksa Gornoaltaiskas Nacionālajā muzejā, lai apskatītu mūmiju. “Kas izvieto savas mātes kailo līķi publiskai apskatei?” kāds apmeklētājs paudis sašutumu intervijā “ST”. “Viņa klauvē pie mūsu sirdīm, meklējot līdzcietību.”
Vairojas sazvērestību teorijas
Vietējie šamaņi nekavējoties paziņoja, ka mūmija ir Altaja princese, vietējo pamattautu ciltsmāte un miera sargātāja, kas gadsimtiem stāvējusi sardzē pret ļaunumu. Vietējie iedzīvotāji brīdināja zinātniekus, ka būtu labāk likt princesi mierā, citādi būs likstas, kas nebija ilgi jāgaida. Paši arheologi liecinājuši, ka, piekļūstot mūmijas apbedījumam, atskanējuši pērkona dārdi, lai gan debesīs nebijis ne mākoņa. Kad mūmija pārvietota no apbedījuma, apkaimi satricināja zemestrīce. Kad mūmiju 1993. gadā nogādāja Novosibirskā, Krievija iegrima politiskās un saimnieciskās jukās. Ukokas princeses lāstu saista pat ar Čečenijas karu, kas sākās 1995. gadā, kad mūmiju gatavoja publiskai apskatei.
Vietējie šamaņi apgalvo, ka Ukokas princese šķīrusies no dzīves labprātīgi, lai noslēgtu vārtus ļaunumam. Viņi brīdina par pareģojumu, ka princeses miera traucēšana novedīs pie nelaimēm gan Altaja novadā, gan citviet pasaulē. 2003. gada septembrī Altaja novadu piemeklēja spēcīgākā zemestrīce daudzu gadsimtu laikā, iezīmējot kalnos plaisas vairāku desmitu kilometru garumā. Pat simtiem kilometru attālajā Novosibirskā ieplaisāja mājas, taču Altaja novadā bojā gājušo nebija, jo iedzīvotāju blīvums ir niecīgs. 2004. gada nogalē vairāku Dienvidāzijas valstu piekrastei pāri brāzās cunami vilnis, nogalinot aptuveni 200 000 cilvēku. Nesen Altaja novadā bija milzīgi plūdi, ko vietējie šamaņi attiecina uz Ukokas princeses dusmām. Sazvērestību teoriju piekritēji atgādina par traģiskajiem notikumiem, kas piemeklēja Ēģiptes faraona Tutanhamona kapeņu atklājējus, novedot pie vairāku desmitu cilvēku nāves. Vēlāk pētot kapeņu atklājēju nāves cēloņus, zinātnieki secināja, ka vairākums no viņiem miruši vidēji 74 gadu vecumā no vecumam raksturīgām kaitēm.
