Kāda ir Austrijas veiksmes formula? Alpos liels jauno un bioloģisko zemnieku īpatsvars 0
“Austrijā lauksaimniecībai piemērotos rajonos fermeru daudzums salīdzinājumā ar 1995. gadu ir samazinājies vairāk nekā par 50%, savukārt kalnos, nozarei mazāk labvēlīgajos apvidos vien par 10 – 20%. Viens no šāda atšķirīga saimniecību samazinājuma iemesliem noteikti ir atbalsta maksājumi tām saimniecībām, kas darbojas mazāk labvēlīgos apvidos,” teic Austrijas Ilgtspējas un tūrisma ministrijas Lauksaimniecības vides, kalnu un mazāk labvēlīgo apvidu un bioloģiskās lauksaimniecības departamenta vadītājs Lūkass Vēbers-Hajszans.
Bioloģiski pēc pārliecības
Kā sokas 26 ha (tostarp pieci ha mežs) lielai bioloģiskajai saimniecībai “Biohof Ebenbauer” Lejasaustrijā, kas papildu nomā astoņus ha zemes? “Biohof Ebenbauer” nodarbojas ar gaļas un piena ražošanu, kā arī sniedz brīvdienu mājas pakalpojumus.
Fermas vēsture stāsta, ka kopš 1673. gada saimniecība tiek nodota nākamajai paaudzei. Patlaban tās īpašnieki 53 gadus vecā Rozīna Vāgnere un 52 gadus vecais Gotfrīds fermu ir nodevuši meitai Angelikai (26) un viņas vīram Georgam (27). Vienošanās paredz, ka līdz pensijas vecuma sasniegšanai 2027. gadā Rozīna un Gotfrīds, kuriem ir vēl trīs meitas, visas saistītas ar lauksaimniecību, darbosies fermā paši. Saimniecībai ir dzīvojamā māja un viesu māja, kur piecās istabās var uzņemt aptuveni 12 viesus. Maksa par uzturēšanos Alpu kalnu ieskautajā saimniecībā ir 22 eiro diennaktī. Saimnieki no savā saimniecībā izaudzētajiem produktiem, arī no pārstrādātajiem piena un gaļas produktiem piedāvā brokastis – par to ir jāpiemaksā astoņi eiro (vienai personai, bērniem maksa ir būtiski zemāka). Rozīnai un Gotfrīdam ir arī 18 zīdītājgovis, 32 teliņi, četras aitas, divas cūkas, truši, saimniecībā nobaro arī broilerus. “Audzējam dzīvniekus bez antibiotikām. Izdevīgi, ka kautuve atrodas viena kilometra attālumā, turpat arī gatavojam gaļas produktus,” stāsta Gotfrīds. Viņš piebilst – saimniecība sevi nodrošina ar pārtikas produktiem.
“Biohof Ebenbauer” saimnieki ir bioloģiskie ražotāji pēc pārliecības. “Industriālā lauksaimniecība tuvojas savam norietam, bet bioloģiskā ražošana attīstās jau gadu tūkstošiem. Kalnos, lai saglabātu vidi, nevar citādi darboties kā vien nelielā saimniecībā un ar bioloģiskajām metodēm,” tā Gotfrīds. Viņš arī uzsver ES lielo atbalstu saimniecības subsīdiju īpatsvarā. Tiešmaksājumos “Biohof Ebenbauer” saņem 8449 eiro gadā, no 2. pīlāra MLA saimniecību atbalstam 8587 eiro, bet kompensācijas maksājumos par dzīvošanu kalnos 5524 eiro. Tātad pavisam par 26 ha lielas saimniecības apsaimniekošanu 22 560 eiro. Vāgneri par zemes nomu maksā 120 eiro/ha. “Tas ir ļoti mazs maksājums, bet nomātās pļavas atrodas stāvā nogāzē. Īpašnieki ir laimīgi, ka nomnieks darbojas ar bioloģiskajām metodēm. Vidējā nomas maksa kalnu pļavām ir 200 eiro par hektāru,” teic Gotfrīds.
Mazāk labvēlīgus apvidus aprēķina dators
Austrijā par MLA maksājumu pirms četriem gadiem vienojās lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas un nozares vadība. MLA maksājumu datorprogramma aprēķina pēc deviņiem dažādiem rādītājiem, kurus saimnieki ievada elektroniskajā datu sistēmā. Atkarībā no saņemto punktu daudzuma saimniecība var nonākt piecās grupās. Ja vairāk punktu, lielāks atbalsts. Austrijai raksturīgi, ka, sākot no 10 ha, atbalsts saimniecībai krīt. Ja saimniecība MLA ir lielāka par 70 ha, tad atbalsts ir vien 25 eiro/ha.
Salīdzinājumam – Latvijā MLA maksājumiem (“maksājumi apvidiem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi”) ir viens nosacījums – temperatūra. Latvijā atšķirībā no Austrijas maksājumi mazinās, sākot no 100 ha.
Alpu pļavu saglabāšanai vislabākais līdzeklis ir mājlopu turēšana. Aptuveni 73% no MLA saimniecībām ir mājlopu ganāmpulki. Šo fermu saimnieki saņem 93% no MLA maksājumiem.
Gotfrīds ir pārliecināts, ka lauksaimniecības uzņēmumiem ir jābūt ģimenes uzņēmumiem, vien tad tie būs konkurētspējīgi. Vāgneri nedomā par modernas tehnikas pirkumu, tā ir dārga. Viņu meita un znots, kas saimniecību pārņems, ir iecerējuši cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (un ne tikai viņiem vien) piedāvāt tā saucamos zaļās aprūpes (angļu val. – green care) pakalpojumus. Jaunais pakalpojums dos papildu naudas ienākumus. Zaļās saimniecības pakalpojumus Austrijā var sniegt pēc pusotra gada mācību kursa beigšanas un saimniecības sertificēšanas.
Jaunais zemnieks ar draudzeni
Vāgneri saimnieko pilna laika saimniecībā, bet jaunais zemnieks Mihaels Leitners Štīrijas provincē Mursī ielejā atrod laiku arī piepelnīties meža zinību pasniedzēja darbā.
“Plotschenbauer” saimniecība atrodas 1016 metrus virs jūras līmeņa. Svarīgi, ka 87% no Austrijas lauksaimniecības uzņēmumiem atrodas kalnos. Mihaels savā saimniecībā darbojas ar savu draudzeni. Saimniecības galvenās kūts ēka ir būvēta 1846. gadā. Dzīvnieki – 34 gaļas liellopi un četras aitas – tajā un pie kūts izveidotajā nelielajā aplokā uzturas no novembra sākuma līdz ganību laika sākumam aprīļa beigās. Algota darba spēka saimniecībā nav, saimniekiem palīdz arī Mihaela tēvs un māte, kas saņem pensiju. Kopējais atbalsts saimniecībai ir šāds: 4500 eiro ES tiešmaksājumi, 3500 eiro par dzīvošanu laukos un 6500 eiro kompensācijas maksājumi par saimniekošanu lauksaimniecībai nelabvēlīgā apvidū. Tātad pavisam 14 500 eiro atbalsts gadā. Ienākumi no lauksaimniecības un meža produktu pārdošanas ir aptuveni 34 000 eiro gadā. Nākamais solis “Plotschenbauer” saimniecības izaugsmē būs brīvdienu mājas ierīkošana. Naudas ienākumu struktūra (%) “Plotschenbauer” ir šāda: meža produkti 63%, valsts un ES atbalsts 21%, zīdītājgovis 8%, vērši 4%, liellopu gaļas produkti 4%.
Austrijas piemērs rāda, ka, izmantojot ES un valsts atbalsta instrumentus, mazās saimniecības var attīstīties, ne tikai izdzīvot. Austrijas īstenotā lauksaimniecības politika ļāvusi sasniegt ES dalībvalstīs vislielāko bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru (20% no LIZ). Latvijā un citās ES dalībvalstīs Austriju apskauž arī par to, ka 10,9% no vairāk nekā Austrijas 116 000 zemnieku ir jaunie saimnieki, viņi jaunāki par 35 gadiem. Salīdzinājumam – jauno lauksaimnieku īpatsvars 28 ES dalībvalstīs ir vidēji 5,9%. Visticamāk, mazo saimniecību daudzuma kritums arī Latvijā būtu daudz lēnāks, ja ES fondu un valsts atbalsta dalīšanā aizvadītajos gados priekšroka būtu dota ģimenes saimniecībām, nevis lielražotājiem. Arī jauno saimnieku piesaistei laukiem valsts politika varēja būt prasmīgāka.
UZZIŅA
Mazāk labvēlīgie apvidi (MLA) ES un Austrijā
trīs veidi: kalnu apvidi, no kalniem atšķirīgi apvidi un teritorijas, uz kurām attiecas īpaši ierobežojumi,
MLA atbalsts ir daļa no ES 2. pīlāra pasākumiem, to maksā gan no ES, gan no dalībvalstu budžeta,
81% no Austrijas teritorijas ir novērtēta kā MLA,
aptuveni 64% no visām lauksaimniecības platībām atrodas MLA, viena trešdaļa Austrijas iedzīvotāju dzīvo kalnu rajonos, un vairāk nekā puse lauksaimnieku darbojas kalnu apvidos (salīdzinājumam – ES dalībvalstīs vidēji 16%).
Vairāk par zemniekiem Austrijā lasiet šeit
