Ar administratīvām metodēm vai pašu spēkiem? 0
Ko saka mednieku organizāciju pārstāvji – jāievieš kārtība aļņu populācijas dzimuma un vecuma struktūrā ar VMD palīdzību vai paši tiksiet galā?
J. Baumanis: Pilnīgi noteikti ar administratīvām metodēm būtu jānoregulē vienas virsmežniecības darbs – tā ir Austrumlatgale, kas, teikšu prasti, taisa sūdus. Vēl pagājušajā sezonā viņi medīja 2,4 buļļus uz vienu govi. Šajā gadījumā Austrumlatgales virsmežzinis ir viens no tiem, kas šādu proporciju atbalsta. Gan mednieki man to ir stāstījuši, gan pats ar šo cilvēku esmu runājis – arī mūsu savstarpējā diskusijā viņš ietiepīgi palika pie sava. Šī virsmežniecība attiecībā uz aļņiem gadiem ilgi vāra ziepes.
Lai gan administratīvi uz situāciju varam iedarboties ātrāk, tas nav risinājums ilgtermiņā, jo mednieki tāpat atradīs veidu, kā to apiet. Mana pārliecība, ka ar izglītošanu var iegūt stabilāku rezultātu, bet tam vajadzīgs laiks – tie ir gadi. To labi parāda staltbriežu populācija – cilvēki ir sapratuši, kā medīt pareizi, un rezultāti ir fantastiski!
H. Barviks: Atļauju sadalīšanas metode nav jāievieš visā Latvijā, tā izmantojama vietās, kur cilvēki neņem vērā objektīvu situāciju un negrib paši darboties.
Vai VMD noteiks aļņu nomedīšanas limitu pa dzimumiem virsmežniecībām, kuras pašas nespēj ar šo problēmu tikt galā, piemēram, jau pieminētajai Austrumlatgalei?
V. Lūsis: Mēs varam vienīgi pateikt, ja šosezon atkārtosies nomedīto aļņu proporcija, kāda viņiem bija pērn – ar 71% buļļu un tikai 29% govju, Austrumlatgalē nākamajā sezonā tiks sadalītas medību atļaujas pa dzimumiem.
J. Baumanis: Jāatceras, ka ar dalītajām atļaujām medniekiem varētu būt arī problēmas, jo medību sezona ir pagarināta līdz decembra beigām, bet aļņu buļļi bieži vien ragus nomet decembra pirmajā pusē. Ja klubam ir aļņu govs atļauja, bet kļūdas dēļ nomedīts bullis ar nomestiem ragiem, tad, kā mums paskaidroja VMD, par to draud sods kā par nelikumīgām medībām.
H. Barviks: VMD vajadzētu pārdomāt šo pieeju, kad piešķirtas dalītās atļaujas un nomedīts neatbilstoša dzimuma dzīvnieks – tas ir sodāms nodarījums, taču ne kā malumedības. Turklāt populācijai netiek nodarīts kaitējums, jo dzīvnieku bija plānots nomedīt.
No sarunas noprotams, ka līdz izcilām aļņu trofejām vēl jāpagaida?
J. Baumanis: Šobrīd situācija gan nedaudz uzlabojas. Pirms četriem pieciem gadiem visā Latvijā medīja vidēji divus buļļus uz vienu govi, toties pēdējās divas sezonas izskatās labāk – pērn tie bija 1,38 līdz 1,39 buļļi uz vienu govi. Teļus medī normāli – 45%, pirms 16 gadiem tie bija 18%! Jāatceras, ka medību saimniecībā pastāv inerce, turklāt diezgan ilga.
H. Barviks: Gribi nākotnē medīt trofeju dzīvnieku, pašam jāsāk domāt. Ar aļņu buļļu izvērtēšanu mūsu mazajos iecirkņos būs problēma, jo tie ir pietiekami lieli staigātāji. Nepieciešama kopēja koncepcija, bet pie tās var nonākt, kad mēs visi sāksim domāt līdzīgi. Kamēr nav vienotas pieejas, par aļņu selekciju nav vērts pat domāt.
J. Baumanis: Ja esi paņēmis medību iecirkni, medī pareizi. Esi trofeju mednieks un teļi tevi neinteresē, algo cilvēku, kas tos medīs tavā vietā. Trofeju dzīvnieki medību saimniecībā vienmēr būs niecīgs procents no tā, kas jānomedī.
Kā aļņu populāciju varētu ietekmēt mežacūku iztrūkums saistībā ar Āfrikas cūku mēra epidēmiju?
Vienam otram būs vēlēšanās mežacūku trūkumu kaut kā kompensēt ar briežveidīgajiem, taču nevar pilnīgi atšķirīgas sugas aizstāt vienu ar otru, piemēram, mežacūkas ar aļņiem vai stirnām. Tās ir sugas, kam būs vairāk jāpievēršas izglītojošos semināros – gan postījumu dēļ, gan arī tādēļ, ka tajā pašā Latgalē, kur briežu ir mazāk, brīdī, kad vairs nebūs mežacūku, aļņi un stirnas dabūs pamatīgi trūkties. Lai neizveidotos situācija, ka esam atkal tādā pašā bedrē kā 90. gadu vidū, medniekiem jāsaprot, ka šobrīd briežveidīgo sugām nepieciešama pastiprināta uzmanība, lai medītu pareizi un nesataisītu ziepes, jo lielais medību amortizators vai buferis – mežacūka – tūdaļ vairs nebūs. Man tiešām ir bažas, ka vienam otram klubam tas būs nopietns izaicinājums.
