Kā būtu pareizi jāmedī? 0
Pusei no nomedītā pieļaujamā apjoma jābūt dzīvniekiem, kas jaunāki par gadu. Buļļus un govis jāmedī puse uz pusi, šajā brīdī govis pat vajadzētu medīt vairāk – ap 55 līdz 60%.
J. Baumanis: No govīm medījamas jaunās, pusotrgadīgās, kam vēl nav teļu, kā arī vecās, kurām vairs nav teļu. To vislabāk var noteikt medību sezonas sākumā, nevis dzinējmedību beigās, kad daudzi teļi jau nomedīti. Par medījamo buļļu kvalitāti aicinu neieslīgt detaļās, jo salīdzinājumā ar staltbriedi to noteikt ir daudz grūtāk. Jāsāk ar pareizu dzimumu proporciju.
Kāpēc ir svarīgi ievērot dzimumu proporciju?
Medniekiem radies kļūdains viedoklis, ka alnim riests ir pietiekami ilgu laiku – no augusta vidus līdz oktobra vidum – un gan jau bullis šajā laikā govi atradīs un apleks. Latgalē valda uzskats – ja būs govis, bullis no kaut kurienes atnāks. Taču bullim nav īsti no kurienes atnākt, ja visapkārt viņu cītīgi medī. Viens kārtīgs staltbriežu bullis riesta laikā savāc desmit govju harēmu, tur viņas kopā un, ja kāda ir gatava pāroties, to aplec, bet alnim riesta norise ir pilnīgi citāda.
Brīdis, kad aļņu bullis divos mēnešos var aplekt govi un apaugļot, ir ļoti īss – maksimums, tās ir trīs reizes pa pusotrai diennaktij. Kad aļņu govij nobriest olšūna, viņas gatavība apaugļoties ir 32 stundas. Ja šajā laikā govs nesatiek aļņu bulli, nākamais cikls iestājas tikai pēc četrām nedēļām. Ja arī tad viņa nesatiek bulli, varbūt būs trešais cikls, bet varbūt arī nebūs. Tad iedomājieties, kā tam nabaga bullītim jāskraida pa mežu, lai īstajā laikā atrastu trīs četras govis un vēl pagūtu tās apaugļot. Sekas – paliek neapaugļotas govis, kas varēja piedalīties reprodukcijā.
Ja tomēr bullim izdevies satikties ar govi, svarīgi, kad piedzims teļš – maija beigās vai jūlija vidū. Līdz veģetācijas perioda beigām – aptuveni oktobra nogalei – alnēns svarā pieaug vidēji kilogramu dienā. Maijā dzimušais rudens beigās būs ap 130 kg smags, jūlijā dzimušais – ap 70 kg. Aļņu teļš ziemas laikā zaudē svaru – smagākais alnēns to var mierīgi pārciest, taču vieglākajam vairs īsti nav ko zaudēt, tāpēc vēlāk dzimušie teļi sāk intensīvi postīt mežu, jau sākot ar novembri, jo viņiem taču jāizdzīvo, tā nodarot lielākus postījumus nekā agrāk dzimušie, kas jaunajiem stādījumiem ķeras klāt tikai ziemas beigās.
Vai VMD licences pieaugušajiem dzīvniekiem dala atsevišķi – buļļiem un govīm?
V. Lūsis: Pērn šāds eksperiments notika Dienvidlatgalē – viņi vienīgie Latvijā pieņēma lēmumu sadalīt licences, ka medīs 60% pieaugušos dzīvniekus, no tiem 40% – govis. Rezultātā nomedīja 47% buļļus un 53% govis, iepriekš viņi medīja 68% buļļus un 32% govis.
Šosezon medību atļauju sadalījums buļļiem un govīm atsevišķi nav nevienā virsmežniecībā. Taču es esmu pretinieks šādam sadalījumam ar administratīvām metodēm – tas ir galējais solis. Domāju, ka labāk būtu medniekiem izskaidrot, kāpēc medījot jāievēro dzimumu proporcija, kā arī kolektīvi jāmudina uz ciešāku savstarpēju sadarbību un vienošanos par populācijas dzimuma un vecuma struktūru. Tas arī Latgalei un Vidzemei palīdzētu tuvoties vēlamajiem procentiem, jo Kurzemē un Zemgalē tā nav tāda problēma.
Kā varētu izskatīties aļņu populācijas X stunda, ja buļļu slaktiņš turpināsies kā līdz šim?
J. Baumanis: Aizmirstam par aļņu trofejām, kas jau šobrīd ir kaut kas rets un ekskluzīvs. Kādu laiku vēl strauji pieaugs postījumu apjoms, un tad vienā brīdī būs vesels lērums govju bez teļiem. Populācijas pieaugums samazināsies, bet postījumi jūtami krāsies.
