Pusmiljons eiro repelentiem 0
Kādus aizsardzības pasākumus pret dzīvnieku postījumiem var veikt paši mežkopji?
M. Gūtmanis: Katru gadu iestādām tuvu 10 tūkstošiem jaunaudžu, tāpēc situāciju redzam šajās audzēs. Lietojam repelentus, kas aizbaida dzīvniekus, apstrādājam stādījumus ar līmes–smilšu maisījumu – kad alnis to pagaršojis, vairs nemēģina nokost pumpurus. Nākamais solis ir mieturi – lai dzīvnieks nenoplēstu no koka mizu, uzvijam stumbram spirāli.
Kopējās aizsardzības pasākumu izmaksas pret briežveidīgo dzīvnieku postījumiem pagājušajā gadā sasniedza gandrīz 500 tūkstošus eiro, šogad plānojam ieguldīt 550 tūkstošus. Ja to nedarītu, viena daļa no jaunaudzēm tagad būtu tuvu nullei. Protams, ka stādījumiem var aplikt apkārt arī žogu, taču izmaksas ir ļoti lielas – tās atmaksājas, ja platība ir 5 līdz 10 un vairāk hektāru.
J. Ozoliņš: Negribētu noraidīt domu par jaunaudžu iežogošanu, taču nevis lielās, bet mazās platībās. Ja iežogotās platības ir nelielas, no dzīvnieku uzvedības viedokļa viņš mazāk vēlas šādā teritorijā iekļūt, bet, ja ir iekļuvis, tad ilgi tur neuzturēsies. Lielam žogam var rasties daudz bojājumu, un drīz vien tas vairs nebūs necaurlaidīgs.
J. Baumanis: Alnis ir vienīgā suga no briežveidīgajiem dzīvniekiem, kas mežam nodara visbīstamākos postījumus. Stirna, briedis daudz retāk kociņu iznīcina pilnībā – tam var būt traucēta augšana vai ietekmēta kvalitāte, bet tas netiek nolauzts. Savukārt alnis ļoti bieži posta pāris metrus augstus stādījumus, tos nolaužot. Tāds koks ir pilnībā iznīcināts, un no šādiem postījumiem jaunaudzes ir visgrūtāk aizsargāt. Repelenti pret nolaušanu nepalīdz, vienīgais, kā pret to pasargāt, ir iežogošana, kas, kā jau te teica, ir dārgs prieks, un nez vai mēs gribētu redzēt mūsu mežus kā Polijā vai Čehijā, kur tie mēdz būt sadalīti ar maziem žodziņiem.
Kāda ir mežsaimnieciskā prakse iespējamajās postījumu vietās?
M. Gūtmanis: Teritorijās ar lieliem postījumu riskiem darbojamies ar mazāku intensitāti, atstājam vairāk paliekošos kokus un atgriežamies vairākas reizes ar kopšanu. Kur riski zemāki, jaunaudzes varam izaudzēt ar divām līdz trim kopšanas reizēm, bet dzīvnieku apdraudētākās vietās jāatgriežas vēl vairāk reižu. Mežsaimnieciskiem pasākumiem vēl var meklēt risinājumus, tāpēc jāliek galvas kopā ar zinātniekiem.
