Aļņu buļļiem jāļauj izaugt 0
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro:
“Aļņu populācija ir stabila ar nelielu tendenci pieaugt. Ņemot vērā to, ka daudzviet tiek fiksēti pārnadžu bojājumi jaunaudzēm un arvien lielākos apjomos tiek veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, pamatā visā valsts teritorijā ir pieņemts lēmums par aļņu populācijas ierobežošanu. Tas nozīmē, ka pieļaujamais nomedīšanas apjoms noteikts, lai samazinātu aļņu skaitu, un kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo medību sezonu, tas nedaudz pieaugs. Iespējams, kāda no iesaistītajām pusēm uzskata, ka nomedīšanas apjomus vajadzētu palielināt būtiskāk. Tomēr, izvērtējot iepriekšējās medību sezonas rezultātus, nācās secināt, ka apjoma palielināšana negarantē postījumu samazināšanos, ja primāri netiek nodrošināta atbilstoša populācijas dzimuma un vecuma struktūra. Kopumā iepriekšējā medību sezonā nomedītais aļņu apjoms bija 88 procenti no pieļaujamā, kas ir ļoti labs rādītājs. Kas attiecas uz teļu medīšanu, tad visumā skats ir pozitīvs. Jau vairākas medību sezonas tiek noteikts, ka no kopējā aļņu pieļaujamā nomedīšanas apjoma atļauts medīt 50 procentus pieaugušo dzīvnieku un 50 procentus teļu. Jau divas medību sezonas stabili no kopējā nomedītā aļņu apjoma 45 procenti ir teļi, kas nodrošina aļņu populācijas apsaimniekošanu ilgtermiņā. Taču, kad analizējam pieaugušo aļņu medību rezultātus, jau vairākus gadus jāsecina, ka aļņu buļļi tiek medīti ievērojami vairāk – pagājušajā medību sezonā no nomedītajiem pieaugušajiem īpatņiem 42 procenti bija govis un 58 – buļļi. Pat normālā situācijā, kad aļņu populācija būtu saglabājama, aļņu govis un buļļi būtu jāmedī vienādās proporcijās, nerunājot par šī brīža situāciju, kad populācija ir jāierobežo un nomedīto pieaugušo aļņu dzimumstruktūrai būtu jābūt diametrāli pretējai esošajai. Jau ilgākā laika periodā veidojas nepareiza aļņu populācijas dzimumu struktūra, un mums jādomā, kā panākt, lai tas mainītos un situācija mežā stabilizētos. Tur, kur mednieki rīkosies pareizi un būs nepieciešamas papildu medību atļaujas, tās arī tiks izsniegtas. Tas būs sava veida stimuls pievērsties aļņu govju medībām. Protams, medniekus interesē, lai mežā būtu vairāk dzīvnieku, taču jāņem vērā ne tikai mednieku, bet arī mežsaimnieku intereses. Aļņi ir vieni no būtiskākajiem jaunaudžu postītājiem, un medības jāorganizē tā, lai šo postījumu risku samazinātu. Ja šajā medību sezonā nemainīsies pieaugušo aļņu medību prakse, tad nākamajā medību sezonā visā valstī nāksies rīkoties kā šosezon Centrālvidzemes virsmežniecībā, kur pieņemts lēmums dalīt pieaugušo aļņu medību atļaujas pa dzimumiem – puse no noteiktā apjoma aļņu govis, otra puse – nenoteikta dzimuma dzīvnieki. Jāsaprot, ka aļņu populācijas apsaimniekošana ilgtermiņā ir visu iesaistīto pušu interesēs un mednieki visupirms ir atbildīgi ne tikai par pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpildi, bet arī par atbilstošu struktūru pašreizējā populācijas stāvoklī.
Staltbriežu populācija ir stabila. Jāatzīmē, ka nomedīto dzīvnieku struktūra ir atbilstošāka populācijas stāvoklim gan pēc dzimuma, gan vecuma. Arī nomedītais apjoms ir 80% no noteiktā. Vajadzētu vienīgi medību platībās, kurās konstatēti postījumi, medīt intensīvāk staltbriežu govis, jo tikai ar intensīvāku teļu medīšanu populāciju neierobežos. Tas tiek ņemts vērā, nosakot pieļaujamo nomedīšanas apjomu un plānojot izsniegt papildu medību atļaujas. Pamatā mednieki staltbriežu populāciju apsaimnieko pareizi. Šeit jāatzīmē, ka, nosakot pieļaujamo staltbriežu nomedīšanas apjomu, tas tiek dalīts stingrāk nekā aļņiem – atsevišķi tiek izdalīti buļļi, govis un teļi. Tomēr svarīgākais ir fakts, ka nesamazinās postījumu apjoms, ko nodara staltbrieži mežsaimniecībai un lauksaimniecībai, un šajās medību platībās staltbriežu populācija ir jāierobežo.
Kas attiecas uz stirnu populāciju, tai ir tendence pieaugt. Katrā vietā gan ir savas īpatnības gan tendencēs, gan nomedīto dzīvnieku struktūrā, bet kopumā situācija ir apmierinoša. Pērn tika nomedīta tikai puse no noteiktā šo dzīvnieku nomedīšanas apjoma. Arī stirnām vairāk medī āzīšus nekā kazas un kazlēnus. Uz katru nomedīto āzīti būtu jānomedī arī viena kaza un viens kazlēns. Medniekiem jāsaprot, ka pārprasta saudzēšana, nemedījot kazas un medījot tikai āžus, populācijai ilgtermiņā nodara kaitējumu, kas negatīvi ietekmē ne tikai populācijas dzimumstruktūru, bet arī palielina postījumu riskus. Domāju, ka šajā medību sezonā stirnas tiks medītas intensīvāk. Kopējie pieļaujamie nomedīšanas apjomi ir pieauguši, vienīgi jāpadomā par populācijai atbilstošu medīšanu. Daudzviet pieļaujamie nomedīšanas apjomi noteikti, lai stirnu populāciju saglabātu, ir reģioni, kur noteikta populācijas samazināšana – vairāk Kurzemes un Zemgales pusē. Stingri ievērojam āzīšu pieļaujamo nomedīšanas apjomu – tas nepārsniedz 35 procentus no kopējā pieļaujamā nomedījamo dzīvnieku apjoma.
Vērtējot mežacūku medības, jāsecina, ka pērn tika reģistrēts nomedīto dzīvnieku skaita rekords. Tika nomedīts 51 tūkstotis mežacūku no 58 tūkstošiem kopējā noteiktā pieļaujamā apjoma. Ņemot vērā Āfrikas cūku mēra izplatību, šāds nomedītais apjoms, visticamāk, būs vēsture. Sarosījušies arī mednieki Zemgalē un Kurzemē. Ja paskatāmies uz nomedīto mežacūku dzimumu proporcijām, redzams, ka 2014./2015. gada medību sezonā uz katru kuilīti reproduktīvajā vecumā tika nomedītas 0,76 sievišķās kārtas mežacūkas, iepriekšējā medību sezonā proporcija bija viens pret vienu. Sava loma tajā ir arī kompensācijām, ko maksāja medniekiem. Arī šajā medību sezonā mežacūku populācija ir jāierobežo un attiecībā uz papildu mežacūku medību atļauju izsniegšanas kārtību nekas nemainīsies. Kamēr valstī būs konstatēts ĀCM vīruss, tikmēr mežacūku skaits tiks ierobežots.
Statistika liecina, ka pēc slimības sākuma medību sezonā vidēji Latgalē tiek nomedītas divas trīs mežacūkas uz 1000 hektāriem. Domāju, ka līdzīga situācija šajā medību sezonā būs Ziemeļvidzemē un Centrālvidzemē. Nav jau tā, ka mežacūku populācija izzudīs, tikai jārēķinās, ka tuvākajā laikā ĀCM vīrusa skartajās medību platībās mežacūkas nomedīšana medniekam būs vērā ņemams notikums. Jāatgādina, ka viens no slimības izplatības ierobežojošajiem faktoriem ir populācijas samazināšana un medniekiem, kuru medību platībās vēl nav konstatēts ĀCM vīruss, īpaši Kurzemē un Zemgalē, vēl ir ko censties.”
