Aļņa atdarinātājus ielenc vilki 4
Septembrī Igaunijā sākas aļņu medības ar piesaukšanu. Prasmīgs mednieks, kurš veiksmīgi atdarina aļņu govs īdēšanu var pievilināt bulli ļoti tuvu. Kaimiņvalstī, kur aļņu populācija ir liela, šādas medību veids ir lielā cieņā.
Tajā zīmīgajā dienā Muti ezera apkaimes mežos medībās piedalījās desmit vīru. Mednieku biedrības Karstena (Kärstna) priekšsēdētājs, mednieks Henno Kallas stāsta, ka ar acu kaktiņu ievērojis kaut kādu kustību mežā un sākumā nodomājis, ka tās ir lapsas. Palūkojies caur optiku, viņš saprata, ka tās nebūt nav lapsas, bet gan vilku bars.
Trīs pieaugušie vilki un seši jaunuļi lavījās mednieku virzienā. Pieaugušie atstāja pēcnācējus un sāka ielenkt mednieku un viņa pārinieku. Lai nobiedētu pelēkos, cilvēkiem nekas cits neatlika, kā šaut gaisā, jo Igaunijā vilku medības sākas tikai novembrī. Pieredzējušais mednieks stāsta, ka izbīli nav sajuties, vien brīnījies, ka pieaugušie vilki izdzirdējuši atdarināto aļņu govs balsi, sāk ielenkt cilvēkus.
Igaunijas kolēģi stāsta, ka vairākas dekādes, ja neskaita pēdējos gadus, vilki nav nodarījuši nekādu postu biedrības Karstena zemēs. 30 gadu laikā, un tieši tik ilgi H.Kallas vada savu mednieku klubu un apsaimnieko platības, pamatā novēroti viens, divi, retu reizi trīs vilki. Un tas ir normāli, jo ne velti saka – vilks ir meža sanitārs. Vilkam ir sava vieta ekosistēmā un bez šiem plēsējiem nav iedomājama veselīga pārnadžu populācija. Taču, ja barā ir deviņi pelēkie, un, jāņem vērā arī tas, ka medību laikā divi vilki varētu būt atdalījušies no bara, tas jau ir daudz.
Igaunijas mednieki spriež, ka Viljandes novadā ir vajadzīgs vairāk vilku nomedīšanas atļauju. Pirms diviem gadiem, kad sākās Āfrikas cūku mēra epidēmija, šos plēsējus nemedīja. 2014.gadā lielākajā redzētajā barā bija 11 vilku, bet tika novēroti vēl arī citi eksemplāri. Četrus no tiem nomedīja pagājušajā gadā. Taču iepriekšminētais bars palicis neskarts.
H.Kallas sacīja, ka atļaut medīt vilkus nenozīmē iedot pāris licences. Ir jāpanāk, ka platībās ir tikai viens vai divi plēsēji, tad viņu pildīs savas sanitāra funkcijas un medniekiem neienāks ne prātā medīt tos. Taču, ja vilku ir tik daudz, kā šobrīd, tad pēc gada vai diviem ievērojami palielināsies uzbrukumu skaits mājlopiem.
Igaunijā ĀCM rezultātā ir stipri samazinājies mežacūku skaits, uzsver mednieki. Nav noslēpums, ka šie pārnadži ir viens no galvenajiem plēsēju iztikas avotiem. Stirnu ir ļoti maz Viljandes pusē, bet aļņu teļus jau tagad gandrīz visus apēd vilki. Ja izveidosies tāda situācija, ka vilkiem pietrūks dabiskā medījuma, nav garantijas, ka tie nesāks uzbrukt medniekiem un sēņotājiem, vai meža pastaigu cienītājiem. Iespējams, tas nenotiks uzreiz, taču ja saglabāsies līdzšinējā nostāja attiecībā uz vilku medībām, nākotnē var sagaidīt nopietnus incidentus un, iespējams, pat nelaimes gadījumus.
