Alkšņus stāda tur, kur graudi neaug 0
Jercēnu pagasta zemnieku saimniecība “Dārznieki” gadā realizē līdz 7000 beramos kubikmetrus šķeldas un 2000 – 2500 kubikmetrus apaļkoku. Citām zemnieku saimniecībām “Dārznieki” sniedz pakalpojumus koksnes izvešanā, zaru šķeldošanā un cirsmu atjaunošanā ar savu stādmateriālu.
Labāk apmežot nekā atstāt papuvē
Daiņa Zuikas zemnieku saimniecības “Dārznieki” galvenā nodarbošanās ir graudu, rapšu, un lopbarības pupu audzēšana, bet ziemas mēnešos – mežizstrāde. Zuiku ģimene apsaimnieko 180 ha mežu un 132 ha plantāciju mežu, no tiem 75 ha mežu ir atjaunoti, 80 ha izkoptas jaunaudzes, 7 ha ierīkoti energokoksnes stādījumi lauksaimniecības zemēs. Graudaugi tiek sēti 600 ha lielā platībā.
Mežu saimnieks stāda mazauglīgās augsnēs – kūdrājos un pārāk mitras vietās, kur graudu audzēšana nav iespējama.
Pirmo reizi šogad “Dārzniekos” sēs arī griķus, jo saimniecībā ir pļavas, kurās savulaik ierīkota meliorācija, un tāpēc tās nedrīkst apmežot. “Iesēt iesēsim, bet vai kaut ko nokulsim? Apļaut vairs nedrīkst, ja nu vienīgi sadiskot un atstāt papuvē. Tad jau labāk apmežot, lai vismaz kaut kāds labums”, secina meža saimnieks. Viņš stāsta, ka Latvijā ir apmēram 50 tūkstoši ha lauksaimniecībai nepiemērotas, aizaugušas zemes. Tur, viņaprāt, vajadzētu atļaut stādīt plantāciju mežus – īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes, uz kurām neattiecas koku ciršanas un atjaunošanas noteikumi. Proti, brīdī, kad tirgū ir pieprasījums, ja tas izdevīgi, izaugušo var realizēt.
Baltalksnis, melnalksnis, papele, kārkli
Salīdzinoši lielas plantāciju platības “Dārzniekos “ apstādītas ar bērziem, no kuriem plānots iegūt finierklučus vai papīrmalku. Kūdrāji bērziem neder, tāpēc tur stāda baltalksni. Lai no baltalkšņa iegūtu šķeldu, nepieciešami 10 gadi, taras klučus – 15 – 20 gadi. Turklāt baltalkšņi atjaunojās ar celmu un sakņu atvasēm, tāpēc izdevumi meža atjaunošanai ietaupās.
Slapjās vietās saimnieks stāda melnalksni. Apmēram hektāra platībā iestādīta arī papele. “Esam atlasījuši Latvijas klona papeles. Papeli un baltalksni var izmantot ne tikai šķelda kā kārklus, bet arī papīrmalkai un taras klučiem,” stāsta D.Zuika.
Nelielās platībās Jērcēnos audzē arī astoņu šķirņu Zviedrijas hibrīdos kārklus. Sadarbībā ar “Silavu” iestādīta arī vietējā kārklu šķirne “Monika”. Energo kultūru mēslošanai izmanto dūņas no Strenču novada ūdens attīrīšanas iekārtām.
“Ar šķeldas realizāciju, domājams, nebūs problēmu, jo Sedā un Strenčos būvēs ar šķeldu kurināmās koģenerācijas stacijas. Ir cerība, ka tad cena arī būs atbilstoša kvalitātei, lielāka, nekā patreiz pašvaldības iepirkumos.”
Z/s “Dārznieki” saimniekam ir laba sadarbība ar meža konsultāciju un papaklpojumu cenu, semināri organizēti arī pašu saimniecībā. Dainis Zuika ir gandarīts, ka dēls Toms palicis laukos un nodibinājis savu saimniecību “Dūži”.
