Einārs Visnapū, par kuru mediji līdz šim klusēja. Vai alkotūrisma uzņēmēji apšmauc Latvijas valsti? 2
Artis Drēziņš, Uldis Graudiņš, Madis Musts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ierindas pilsonis pierobežas veikalus “Alko1000” pazīst kā Latvijas veiksmes stāstu Latvijā “alkohola akcīzes karā” ar Igauniju – Igaunijas iedzīvotāji masveidā brauc iepirkties Latvijas pierobežas veikalos, turklāt lielākos daudzumos pērk salīdzinoši lētākus alkoholiskos dzērienus.
Pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas aprēķiniem, gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes iegūst ap 40 miljoniem eiro.
Tikai retais zina, ka šos veikalus izveidojuši Igaunijas uzņēmēji. Bet vēl mazāk zina, ka Igaunijas uzņēmēji ne tikai papildina Latvijas valsts kasi, bet, iespējams, arī iemanījušies to apiet.
Jau divus gadus virs igauņu alkohola tirgotājiem Latvijā, un tieši uzņēmumu SIA “ET Invest”, kam pieder šie veikali, karājas zobens – 2018. gada 27. augustā uzsākts kriminālprocess.
Šogad jūlija beigās kriminālprocess varbūt būtu nosūtīts uz tiesu, ja ne vien igauņu īpašnieku advokātu mēģinājumi lietu vilkt garumā. Krimināllietu virzošais Valkas rajona prokuratūras prokurors Sergejs Medvedevs saņēmis divus advokātu lūgumus, kas atkal jāizskata. Vai šie pieprasījumi ir tik būtiski, lai kriminālprocesu izbeigtu? Kaut arī prokurors S. Medvedevs un Ģenerālprokuratūra šo lietu komentēt atsakās, uzzinājām, ka apsūdzības argumenti esot stipri.
Latvijā par šo lietu ziņu medijos nav, Igaunijā – nedaudz.
“ET Invest” centrālais tēls, valdes priekšsēdētājs Einars Visnapū Igaunijas medijiem izteicies, ka uzņēmumam nekādu problēmu neesot. Latvijas Valsts ieņēmumu dienests esot nopratinājis viņu grāmatvedi parastas kontroles ietvaros.
Tiesa, “ET Invest” mazākuma akcionārs Tano Tomjoe igauņu žurnālistiem norāda, ka grāmatvede bijusi aizturēta uz 48 stundām un pēc tam – uz diviem mēnešiem. Pati grāmatvede Igaunijas presei komentārus sniegt nav nevēlējusies.
Latvijas Ģenerālprokuratūra “Latvijas Avīzei” sniedza atbildi, ka šajā lietā apsūdzētas trīs Igaunijas personas un viena – Latvijas.
Prokuratūras nosauktajos Krimināllikuma pantos runa ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā; par liela apmēra skaidras naudas ievešanu valstī un tās nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu; par uzņēmuma grāmatvedības un citu dokumentu slēpšanu vai viltošanu u.c.
Arī cits dokuments, kas ir redakcijas rīcībā, norāda, ka stāsts ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, uzņēmuma statistikas pārskatu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Par cietušo lietā atzīta Latvijas Republika. Mums nav precīzi zināms, par cik lielu naudas summu ir runa. Šim kriminālprocesam pietuvināts avots vēsta, ka runa varētu būt par miljoniem eiro.
Aizdomās turamie
Kas ir aizdomās turamie? Tas ir jau iepriekš minētais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, viens no diviem lielākajiem “ET Invest” akcionāriem Einars Visnapū. Savu aizdomās turamā statusu viņš apliecina arī īsajā sarunā klātienē.
“Firmas.lv” datos var redzēt, ka viņa kapitāldaļām Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzlikusi arestu. Tāds pats arests uzlikts otra lielākā akcionāra Marko Palma kapitāldaļām. Mūsu avots vēsta, ka trešā aizdomās turamā varētu būt “ET Invest” galvenā grāmatvede Ginta Bormane. Viņa ir arī parakstījusi uzņēmuma 2018. gada pārskatu.
Uz šo brīdi pa 33,19% “ET Invest” akciju pieder Visnapū un Palmam, 33,19% – “Rovus Holding OU”, kas uz pusēm pieder tam pašam Visnapū un Palmam, bet 0,43% akciju – Tano Tomjoem, 24 gadus vecam puisim, kurš neesot starp apsūdzētajiem.
Tas arī saprotams, jo pēc viņa tēva – Tomasa Tomjoes – iniciatīvas, kā vēsta avots, “ET Invest” arī sākušās problēmas ar Latvijas Valsts ieņēmumu dienestu, bet par to vēlāk.
Einaru Visnapū sastopam Veru, savās mājās pilsētas centrā. Viņš uzmanīgi uzklausa nāciena iemeslu – lūgumu parunāt par kriminālprocesu –, bet nolemj pagaidām neko nekomentēt, padomāšot.
Viņš gan izsaka sašutumu par Latvijas policiju, kas vēršoties pret viņu, kurš Latvijas valstij maksājot tik lielus nodokļus kā reti kurš.
Pēc saziņas divu nedēļu garumā saņemam rakstisku atbildes vēstuli: “Tiesa, ka Latvijā ierosināts kriminālprocess pret “ET Invest”. Acīmredzot tas ir kādreizēja līdzīpašnieka Tomasa Tomjoes centiens atdarīt gan “ET Invest”, gan citiem īpašniekiem.
Gan jau viņš nespēj samierināties ar to, ka mēs 2017. gada rudenī uzzinājām par viņa ieceri pārdot savu līdzdalību mūsu vislielākajam konkurentam “SuperAlko”, un mēs nepakļāvāmies viņa finansiālām prasībām – bezprātīgām summām, ko es saucu par izspiešanu.
Jau tad Tomjoe draudēja: ja mēs nemaksāsim viņam prasīto summu, tad viņš izmantos savu pazīšanos Latvijas policijā. Mēs sevī vainu neredzam un neesam pakļāvušies izspiešanai. Pārmetumi ir nepamatoti. “ET Invest” nav izvairījies no nodokļu maksāšanas.
Stāsts ir par diviem atsevišķiem darījumiem, par kuriem Latvijas policija apgalvo, ka tie bijuši fiktīvi.
Šis apgalvojums ir nepareizs. Tie biji reāli darījumi, kuri tika korekti atspoguļoti grāmatvedībā un par kuriem tika samaksāti visi nodokļi. Mūs pārstāvošs Latvijas advokāts nesaprot, kāpēc Latvijas valsts vispār šādu lietu izmeklē, un ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk tā tiks izbeigta.”
Kas ir Visnapū un viņa bizness?
Tagad neliela atkāpe par 44 gadus veco Einaru Visnapū. Viņš savu alkoholisko dzērienu impēriju Latvijā sāka būvēt 2015. gada beigās, kad pirmais atvēra pirmo specializēto alkoholisko veikalu Valkas–Valgas robežpunktā. Patlaban pierobežā ar Igauniju, Lietuvu un Krieviju darbojas pieci SIA “ET Invest” piederoši “Alko1000” veikali.
Valkā blakus veikalam kopš 2019. gada vidus bijušajā muitas konfiscēto mantu glabātavā darbojas alus darītava, bet Igaunijā pavisam ir desmit “Alko1000” veikalu.
Latvijā “ET Invest” pavisam ir deviņas struktūrvienības, bez jau iepriekš nosauktajiem veikaliem Valkas robežpunktā turpat arī nelielais hostelis “Piiri Hostel” un bezalkoholisko dzērienu akcīzes preču glabātava.
Visnapū bizness, kā viņš pats intervijās atzinis, ir balstīts uz atšķirīgajām akcīzes nodokļa likmēm Latvijā un Igaunijā, kā arī uz salīdzinoši nelielo – galvenokārt 10–15% – tirdzniecības uzcenojumu.
No visiem Igaunijas ražotājiem produktus pērk bez starpnieka, tāpat no AS “Cēsu alus” un no AS “Aldaris”. Produktus iegādājas arī no vairumtirgotājiem. Izdevīgi – nav jātērē nauda transporta izdevumiem, ir arī ko pārdot 50–60 metrus tuvajā Visnapū piederošajā alus darītavā “Veru” gatavotās alus šķirnes. Visnapū ir nopircis “Veru” zīmolu.
Ieejot Latvijā vislielākajā Valkas “Alko1000” veikalā, arī pie daudz kā pieradušais mūsdienu pircējs nedaudz apjūk – šeit 1200 m2 platībā (iekļauta glabātavas platība) izvietoti 7000 dažāda nosaukuma preču, protams, galvenokārt alkoholiskie dzērieni.
Ik dienu “Alko1000” veikalu Valkā apmeklējot aptuveni 600 pircēju, piektdienās un sestdienās vairāk, pat 1000 cilvēki – galvenokārt alkohola tūristi no Igaunijas un Somijas.
“Turamies uz Igaunijas pircējiem, latvieši pie mums iepērkas kapu svētku laikā,” stāsta veikala vadītāja Sabīne Dubrovska.
Valkas “Alko1000” veikalam koronavīrusa ārkārtējās situācijas laikā naudas apgrozījums dienā kritās līdz 1000–2000 eiro. Salīdzinājumam – Līgo svētkos tas sasniedza 130 000 eiro. Kad bija slēgta valsts robeža, visi darbinieki nākuši uz darbu un pelnījuši tikpat, cik parasti, lai gan darba tikpat kā neesot bijis.
Darbiniekiem visu laiku maksāta “cieta” mēnešalga un likumā paredzētās piemaksas par darbu brīvdienās un svētku dienās, tāpēc viņi esot apmierināti.
Piemēram, pārdevējai un krāvējam alga pirms nodokļu nomaksas ir 914 eiro, “uz rokas” – 650 eiro. Ja strādā virsstundas, tad pelnot aptuveni 1000 eiro mēnesī.
“Nekādas aplokšņu algas nav, viss notiek likumīgi!” uzsver S. Dubrovska. Patlaban pārdošana sasniegusi pirms pandēmijas laika līmeni. Veikalā kopā ar uzņēmuma grāmatvedību darbojas 24 darbinieki – par diviem pārdevējiem mazāk nekā pirms pandēmijas. Visā uzņēmumā Visnapū darbu dod 64 darbiniekiem salīdzinājumā ar 71 darbinieku pērn (VID dati).
Cik naudas apgrozās?
Uzmanību pievērš “ET Invest” saimnieciskā darbība, kas redzama oficiālajās datubāzēs. VID informē, ka “ET Invest” nesamaksāto nodokļu parāds uz 10. augustu ir 135 478,67 eiro, toskait 135 196,90 eiro ir parāda summa, attiecībā uz kuru pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi.
Pērn “ET Invest” bija septītais lielākais Vidzemes nodokļu maksātājs, valsts budžetā pavisam samaksājot 3 806 850 eiro.
Tas gan par 12% mazāk nekā gadu iepriekš. “ET Invest” gada pārskatu par 2019. gadu aizvien nav iesniedzis. 2018. gadā uzņēmuma naudas apgrozījums bija 46,96 miljoni eiro, bet peļņa 1,16 miljoni eiro. 2019. gadā vidēji uz vienu darbinieku nodokļos samaksāti 53 618 eiro (kopējā nodokļos maksātā naudas summa dalīta ar darbinieku daudzumu).
Neatbildēts ir jautājums – cik naudas Latvijas valsts maciņam gāja secen?
VID ziņo¸ ka 2019. gadā Latvijas–Igaunijas pierobežā pārdeva aptuveni 19 miljonus litru alus (2018. gadā – 24 miljonus litru) un aptuveni 9 miljonus litru visu pārējo alkoholisko dzērienu (2018. gadā 11 miljonus litru).
Salīdzinājumā ar 2018. gadu pierobežas pārdošanas daudzumi pērn alum kritās par 24%, visiem citiem alkoholiskajiem dzērieniem par 17%. Kritums ietekmē arī Visnapū piederošos veikalus Ainažos, Valkā, Apē un rosina uz pieņēmumu, ka “ET Invest” īpašnieks meklē dažādas iespējas, tagad, kā saprotams, arī ar likumu aizliegtas, lai saglabātu savus naudas ienākumus no alkoholisko dzērienu pārdošanas biznesa.
Visnapū par nesavtīgu atbalstu kultūras, sporta un sociālo projektu atbalstam Valkas novadā saņēmis pašvaldības Atzinības rakstu.
Kā radās un pārtapa “ET Invest”
Mēs papētījām, kas Igaunijas presē rakstīts par “ET Invest”, ar to saistītiem cilvēkiem, arī tikāmies ar dažiem, kuri gan lūdza uz viņiem neatsaukties.
“ET Invest” 2015. gadā izveidoja tagad 53 gadus vecais Tomass Tomjoe un Einars Visnapū. Katram piederējis pa 50%.
“Tā bija mana ideja. Visnapū bija bankrotējis uzņēmējs, viņa veikali Igaunijā nīkuļoja. Visnapū pie manis mājās bieži ciemojās,” izteicies T. Tomjoe.
“Bizness aizgāja ļoti labi, bet attīstībai bija nepieciešamas investīcijas, tāpēc tika piesaistīti Marko Palms un Urmass Plangi. Visiem bija pa 25% daļām uzņēmumā.”
2016. gadā Tomass Tomjoe savas daļas nodeva dēlam Tano, jo Tomasam vajadzējis sakārtot attiecības ar Igaunijas valsti. Tomasu 2015. gadā atzina par vainīgu alkohola nelegālā apsaimniekošanā. 2012. gadā viņš kopā ar četriem biedriem gatavojis no Vācijas ievesta stikla mazgāšanas šķidruma degvīnu, tam izmantojis savu angāru. Tartu apriņķa tiesas lēmumā var lasīt, ka vīri apstrādājuši vairāk par 18 000 litriem alkohola, no kura 90% bijis tīrs etanols.
Tiesa vērtēja apstrādātā alkohola nesaņemto akcīzi par vairāk nekā ceturtdaļu miljona eiro.
Tomjoe sākotnēji tika noteikts reāls desmit mēnešu cietumsods, kas pēcāk tika nomainīts uz 298 stundām piespiedu darba sabiedrības labā.
Te var piebilst, ka Visnapū agrāk ir darbojies ar meža biznesu, celtniecību, bijis krodzinieks. Arī Visnapū krimināli sodīts: viņu 2007. gadā atzina par vainīgu nelegālā meža tirdzniecībā, kā vēstīja laikraksts “Eesti Ekspress”.
Sākušās shēmošanas
Lai arī kā tas būtu bijis, 2017. gada beigās “Super Alko” īpašnieks Elmo Erlihs gribējis nopirkt 50% daļas “ET Invest”. Tomjoe un Plangi bijuši gatavi savas daļas pārdot katrs par diviem miljoniem eiro, un Erlihs tam piekritis. Darījums būtu gājis cauri, bet ar savām pirmpirkuma tiesībām iejaukušies Visnapū un Palms.
“Tad sākās visādas nelikumības, turklāt Plangi mani uzmeta un atstāja mazākumā, teica, lai es nevēršos policijā, ka dabūšu savu naudu.
Visnapū ir kombinators, māk manipulēt ar cilvēkiem.
Man solīja tikai 500 000 eiro, kas tad bija vismaz trīs reizes par maz, tagad – nu jau četras reizes,” apgalvojis Tomass Tomjoe. Plangi savas daļas pārdevis.
Einara māte Aili Visnapū, kas tobrīd bija īpašniece, izmantojusi savas pirmpirkuma tiesības uz Tano Tomjoes daļu, bet Plangi daļu nopircis Palms. Tas noticis 2018. gada sākumā. Tano Tomjoe gan naudu neesot saņēmis.
“Tad arī sākās shēmošana. Tā vietā, lai rīkotu auditu, Palms un Visnapū sāka celt pašu kapitālu un to darīja nelegālā veidā. Pēc tam Aili uzdāvināja savu daļu dēlam Einaram, kurš īstenībā vienmēr bijis labuma guvējs,” stāstījis Tano Tomjoe.
“Pašu kapitāla celšanai uzņēmumā jāveic audits, lai noskaidrotu, kādā stāvoklī uzņēmums ir un vai ir vērts celt tā vērtību. Es redzēju, ka nav vajadzības, jo uzņēmumā vajadzētu naudai būt. Un tad notika manas daļas sagrābšana. Pašu kapitāls tika palielināts, un, ja kāds nenāk līdzi, viņš paliek mazākumā.
Bet tas tika izdarīts nelegālajā veidā. Viņi nav iemaksājuši naudu. Viņi tikai sūtīja reģistrā kaut kādu vēstuli, ka ir palielinājuši daļu kapitāla.”
Kā redzams, tēvs un dēls Tomjoes darbojās vienotā frontē un sajutās apdalīti. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Tomjoe seniors vērsās Latvijas Valsts policijas Valkas iecirknī ar iesniegumu par likuma pārkāpumiem. Kad ilgi nav sekojusi nekāda reakcija, devies uz Valsts policiju Rīgā. Tika ierosināts kriminālprocess. Vienlaikus – arī civilprocess par nelikumīgu Tano Tomjoes daļu samazināšanu uzņēmumā – viņš grib atpakaļ savus 25%.
Kas varētu būt pamatā kriminālprocesam?
“Uzņēmums tika vienkārši izzagts. Nauda tika sūknēta ārā ar viltotu rēķinu palīdzību un citādi. Domāju, ka četri pieci miljoni eiro izzagti, es divus miljonus vienā reizē piefiksēju. Man tas izdevās, jo bija saglabājusies pieeja uzņēmuma e-pastam, kaut arī biju projām no uzņēmuma, – tur varēja lasīt, kā viņi sarakstās par nelikumīgām naudas operācijām un shēmām.
Tad viņi pamanīja, ka kāds tur ko skatās, un liedza man pieeju,” piezīmējis Tomass Tomjoe, kurš arī norādījis uz dīvainām investīcijām, piemēram, kāda ēka Apē nopirkta par 200 000 eiro, kaut gan tās tirgus vērtība varētu būt bijusi desmit reizes mazāka.
Kā “Latvijas Avīzei” saka eksperti, kurus Tomass Tomjoe nolīdzis, lai tie izpēta, kas noticis un notiek ar “ET Invest”, tad esot bijušas visas tīša bankrota pazīmes, ko kriminālprocess esot apstādinājis.
Respektīvi, no uzņēmuma esot ņemta ārā nauda, lai tas bankrotētu un paliktu parādā Latvijas valstij kā tukša čaula, un to īpašnieki nebūtu par to atbildīgi un mierīgi saimniekotu ar izņemtajiem līdzekļiem citos uzņēmumos, tostarp Igaunijā.
Esot izplēnējušas preces 1 773 502 eiro vērtībā.
Tās it kā no “ET Invest” pārdotas par pašizmaksu Igaunijas uzņēmumam “A1M OU”, ko ar akcīzes precēm darīt aizliegts. Fiziskai personai izsniegts beztermiņa aizdevums bez procentiem 749 100 eiro, par ko nav nomaksāti arī nodokļi.
2018. gada “ET Invest” uzņēmuma pārskatā norādītas preces par 2 876 758 eiro, bet zvērināts revidents norādījis, ka neesot bijis uzaicināts uz inventarizāciju un viņam par to neesot bijis iespējams pārliecināties…
