Māris Antonevičs: Alkolobija biežās uzvaras 1
Var piekrist, ka stingri alkohola ierobežojumi ir nūja ar diviem galiem. No vienas puses – cēli mērķi uzlabot cilvēku veselību un mazināt ģimenes traģēdijas.
No otras puses – risks, ka šī nodarbe aiziet pagrīdē un rada vēl lielākas problēmas, tostarp budžetā nenonākušus nodokļus.
Ilustratīvs piemērs ir Somija, kas it kā stingri cīnās pret alkoholismu, nosakot dažādus ierobežojumus, taču cilvēki meklē ceļus, kā to apiet.
Tas pat radījis īpašu tūrisma paveidu, kad somi lielām grupām dodas pāri jūrai uz Igauniju, lai tur pamatīgi iereibtu. Brauciens savulaik pat tika pagarināts līdz Latvijas robežai, kur grādīgie dzērieni bija lētāki, bet, protams, līdz ar Covid-19 krīzes diktētajiem ierobežojumiem arī šis “tūrisms” pašlaik ir apstājies.
Ir arī citi slikti piemēri, kad valsts noteiktie stingrie alkohola ierobežojumi noved pie vieglo (un arī ne tik vieglo) narkotiku popularitātes pieauguma jaunatnes vidū. Tātad, cīnoties pret alkohola postu, jāmēģina saglabāt līdzsvaru.
Latvija toties brauc pretējā grāvī – te alkohola lobijs ir tik spēcīgs, ka politiķi gandrīz vai rīko sacīkstes, kurš ātrāk apmierinās tā iegribas.
Pērn Saeima rekordtempā pieņēma likumu, lai samazinātu akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam. Tā bija atbilde uz Igaunijas valdības lēmumu samazināt akcīzi savā valstī, jo iepriekš atšķirīgi nodokļi bija iemesls, kāpēc igauņi regulāri brauca iepirkties uz Latviju, un dažas pierobežas pašvaldības, šķiet, bija iztēlojušās, ka tā tas turpināsies mūžīgi.
Šo pašvaldību vaimanu un alkohola tirgotāju lobija iespaids bija tik liels, ka premjers Krišjānis Kariņš publiski sāka runāt dīvainus tekstus par Igaunijas un Latvijas “akcīzes karu” un to, ka mums neatliek nekas cits kā atbildēt uzbrukumam. Un atbilde bija ātra un stipra, pagrūžot malā visas ārstu un citu ekspertu iebildes, ka šis “karš” vairāk var atsaukties ne jau uz budžetu, bet uz sabiedrības veselību.
Tādā pašā rekordtempā, tikai dažas dienas pēc Covid-19 epidēmijas izplatības ierobežojošo pasākumu noteikšanas, tika sagatavots likums, kas ļauj alkoholu tirgot internetā.
It kā tā būtu lielākā problēma, ar ko tagad saskaramies.
Pamatojums jau skaists – cilvēki neies uz veikaliem, nerīvēsies viens gar otru pie vīna un šņabja plauktiem, nezagsies slepus uz krogu, bet varēs ievērot no visām malām skandināto saukli “Paliec mājās!”.
Vai jūs tiešām esat pret to, ka cilvēki paliek mājās? Nu tad atbalstiet! Un lēmums aizgāja kā smērēts gan valdībā, gan Saeimā. Turklāt sākotnēji šīs izmaiņas bija iecerētas tikai uz Covid-19 krīzes laiku, bet nu jau valdība precizējusi, ka varētu uz visiem laikiem (par to vēl diskutēs parlaments).
Tajā pašā laikā tieši straujš alkoholisma pieaugums tiek vērtēts kā skarbs iznākums šai krīzei, jo cilvēki ir ierobežoti telpā un arī rīcībā. Arī citi apstākļi – darba zaudēšana, neskaidrība par nākotni, spriedze ģimenē – to veicina.
No citas puses – interneta sociālajos tīklos cilvēki šobrīd labprāt pozē ar glāzi rokās savā dzīvoklī, jo pietrūkst ierasto skatu no ceļojumiem vai ballītēm. Tātad tas lielā mērā kļuvis pat stilīgi.
Tiesa, iepriekš apspriestā versija, ka alkohols nogalina koronavīrusu, atzīta par dezinformāciju vai drīzāk manipulāciju, jo pret vīrusu tas (stiprā koncentrācijā) der tikai kā ārējās dezinfekcijas līdzeklis, bet ne iekšķīgai lietošanai.
Pasaules veselības organizācija pat izplatījusi īpašu šai tēmai veltītu paziņojumu. Drīzāk jau pretēji – bieža alkohola lietošana var novājināt imūnsistēmu.
Iepriekšminētos alkohola lobijam labvēlīgi politiskos lēmumus Latvijā, protams, diktē ne jau dzīvesstils vai sabiedrības drošība, bet tikai biznesa argumenti.
Sekas gan, visticamāk, būs daudzveidīgākas, un tad jau nākotnē vajadzēs domāt par citiem politiskajiem lēmumiem. Bet varbūt par to vērts sākt domāt jau tagad.
