Alkoholiskā ludziņa. Vai akcīzes kāpums jāpiebremzē? 0
Valdošā koalīcija rūpējas, lai vēlētājiem nebūtu garlaicīgi, tādēļ mūsu acu priekšā tiek uzvesta neliela ludziņa par to, kā valdošā koalīcija diskutē par alkoholam piemērojamo akcīzes nodokļa likmi.
Kā jau katrā pieklājīgā dramaturģiskajā izstrādājumā, arī šajā ir “labie” un “ļaunie” – vienā spārnā ir “tautas nodzirdītāji” no Saeimas Budžeta un finanšu komisijas un Finanšu ministrijas, bet otrā – “cīnītāji par tautas veselību” un “alkoholisma apkarotāji” no Veselības ministrijas.
Loma ludziņā iedalīta arī galvenajam varonim – “saprāta balsij” un “kompromisa meklētājam” starp abām nesamierināmajām nometnēm, “KPV LV” jaunajam vadītājam un Finanšu ministrijas parlamentārajam sekretāram Atim Zakatistovam.
Ludziņas sižets ir šāds: kad 2019. gada 1. jūlijā Igaunija samazināja alkohola akcīzes nodokli stiprajam alkoholam par 25%, Latvija, cenšoties saglabāt pierobežas tirdzniecību, spēra pretsoli – no 2019. gada 1. augusta samazināja akcīzes likmi stiprajam alkoholam par 15%.
Tomēr, neskatoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem un centieniem saglabāt šādu akcīzes nodokļa likmi uz ilgāku laiku, Saeima tomēr nobalsoja par to, ka no 2020. gada 1. marta akcīzes nodokļa likmes atkal tiek paaugstinātas – stiprajam alkoholam par 29,5% uz 100 litriem absolūtā spirta, bet alum, vīnam u. c. dzērieniem ar alkohola saturu virs 6% palielinājums būtu apmēram 10%.
Tuvojoties liktenīgajam 1. martam, arvien skaļāk atskan “tautas nodzirdītāju” balsis par to, ka šāds palielinājums tomēr ir par traku un vajadzīgs mērenāks temps, kas nodrošinātu lielākus ieņēmumus valsts budžetā, savukārt no otras puses “gaišo spēku” pārstāvji argumentē, ka nekādi budžeta ieņēmumi nespēj attaisnot alkohola lietošanas nodarīto postu.
Vai akcīzes kāpums jāpiebremzē?
Publiski šo priekšlikumu “KPV LV” izvirzīja 13. februārī.
Viss jau būtu jauki, ja vien faktiskais stāvoklis nebūtu tāds, ka minētā diskusija ir tikai skaista izkārtne, un valdošās koalīcijas iekšienē jau ir panākta vienošanās par to, ka alkohola akcīze jāceļ lēnākā tempā, saglabājot budžeta ieņēmumus.
To “Latvijas Avīzei”, komentējot “KPV LV” priekšlikumu, apstiprināja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“A/P”).
“Tā (alkohola akcīzes nodokļa mērenāka paaugstināšana – aut. piez.) ir koalīcijas vienošanās,” viņš teica, apstiprinot arī to, ka iemesls “Attīstībai/Par” publiskai atturībai atbalstīt šo priekšlikumu ir tas, ka šīs partijas pārziņā ir arī Veselības ministrija, kas ir galvenais iepriekš apstiprinātās krasās akcīzes nodokļa celšanas atbalstītājs.
To, ka faktiskais lietu stāvoklis ir tieši tāds, “LA” apstiprināja vēl viens Budžeta un finanšu komisijas loceklis no citas partijas, kas nevēlējās, lai tiktu minēts viņa vārds. Savukārt “KPV LV” vadītājs un Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs paziņoja, ka sadarbības partneru starpā pēdējā laikā ir notikusi diskusija par nepopulāru, bet ekonomiski pamatotu priekšlikumu.
“Mēs, “KPV LV” bijām gatavi uzņemties risku (izvirzīt šo priekšlikumu – aut. piez.), citi sadarbības partneri publiski nevēlējās par to izteikties, kaut gan arī viņi to uzskata par ekonomiski pamatotu. Ir iznācis tā, ka tad, kad jāapspriež, visi piekrīt, bet, kad jāiznāk ārā un jāpaziņo par to, tad neviena vairs nav. (.. )Mēs bijām ar mieru to izdarīt. Koalīcijā tik viennozīmīgas nostājas nebija – bija pretestība šī jautājuma virzīšanai, viena partija balsoja pret. Katrā ziņā vēl pagājušajā trešdiena koalīcija vienojusies nebija, tagad panākta piekrišana atbalstīt šo priekšlikumu. Vai šāda lietu kārtība ir izdevīga vienai partijai, kas iepriekš izteikusies pret jebko, kas saistīts ar alkoholu – jā, droši vien,” teica Zakatistovs.
Alkohola tirdzniecības atkarība no akcīzes nodokļa
Latvijā 2019. gadā kopējais alkoholisko dzērienu patēriņa pieauguma temps bija mazāks, nekā tika prognozēts 2019. gada valsts budžetā, galvenokārt pateicoties Igaunijas nodokļu politikas izmaiņām un ar to saistītajam pierobežas tirdzniecības samazinājumam. Līdz 2019. gada 1. augustam akcīzes nodokļa ieņēmumu samazinājums bija 28,4 milj. eiro liels.
Tiek lēsts, ka vidējā termiņā akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā būs par 30 milj. eiro mazāki, nekā iepriekš prognozēts.
Vienlaikus Latvijas spertie pretsoļi ļāvuši saglabāt lielāko daļu no pierobežas tirdzniecības, ļaujot samazināt Igaunijas lēmumu ietekmi uz Latvijas budžetu par apmēram 25 milj. eiro gadā. Saskaņā ar šobrīd paredzēto akcīzes nodokļa palielinājumu no 2020. gada 1. marta valsts budžets neieņemtu akcīzes un pievienotās vērtības nodoklī katru gadu ap 30 milj. eiro.
Paredzot mērenāku akcīzes nodokļa kāpumu par 5%, no 2020. gada 1. marta budžets iegūtu no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa papildus 6 milj. eiro 2020. gadā, 20 milj. eiro 2021. gadā un 27 milj. eiro 2022. gadā.
Dati: Finanšu ministrija
