Alkohola lietošana jaunībā neatgriezeniski ietekmē smadzeņu attīstību. Ko jaunu izpētījuši zinātnieki? 44
Tātad jums ir bijis pārāk jautri sestdienas vakarā. Jūs pamostaties aizpampušām acīm, pukstot galvai, un domājat: “Kas pie velna notika pagājušajā naktī?” Apmēram 50% alkohola lietotāju kādā dzīves posmā ir piedzīvojuši ar alkoholu saistītus prāta aptumšojumus, raksta American Addiction Centers. Saskaņā ar jauniem pētījumiem tas faktiski varētu mainīt smadzeņu struktūru, jo īpaši jomās, kas saistītas ar mācīšanos un atmiņu, par to raksta NewsWeek.com.
Alkohols izjauc mehānismus smadzeņu reģionos, kas saistīti ar jaunu atmiņu veidošanu un šīs informācijas vēlāku atsaukšanu, – alkohols neļauj pārsūtīt sensoro informāciju (t.i., no redzes, smaržas, skaņas) no īstermiņa atmiņas uz ilgtermiņa atmiņu. Tā rezultātā iereibušo indivīdu, kuri it kā apzināti mijiedarbojas ar vidi, bet neatceras dažas vai visas dzeršanas notikuma detaļas, smadzenes šo informāciju neapstrādāja.
Ar alkoholu saistītā atmiņas zušana parasti rodas, ja kāds īsā laikā izdzer lielu daudzumu alkohola, kā rezultātā strauji paaugstinās alkohola koncentrācija asinīs. Līdz ar to riskanta ir pārmērīgi strauja alkohola lietošana vai dzeršanas spēles, kas ir izplatītas gados jaunāku dzērāju vidū. Papildu apstākļi, piemēram, dzeršana tukšā dūšā vai vēl citu vielu lietošana arī traucē tam, kā organisms uzsūc alkoholu un tas vēl vairāk palielina ar alkoholu saistītu prāta aptumšošanās risku. Sievietes mēdz būt vairāk pakļautas riskam nekā vīrieši.
Ne visi, kas dzer, piedzīvo šādus atmiņas zudumus, pat ja viņi dzer daudz. Var būt arī daži ģenētiski faktori, kas ietekmē mūsu ķermeņa spēju sadalīt alkoholu un tādējādi pašsajūtu pēc smagas dzeršanas.
Novērtējot grupu vecumā no 12 līdz 24 gadiem sešu gadu laikā, pētnieki atklāja, ka šajos cilvēka nobriešanas gados alkohola lietošana bija saistīta ar būtiskām smadzeņu struktūras izmaiņām, īpaši reģionos, kas saistīti ar atmiņu un sejas atpazīšanu. Ar alkoholu saistītie piedzīvoja vājinātu [samazinātu] smadzeņu reģionu strukturālo nobriešanu, kas iesaistīti vizuālajā mācībā un atmiņā, un izmaiņas izziņā, iespējams, varētu rasties vēlākos attīstības laika punktos. Reālajā dzīvē tas var izskatīties kā zemāks sniegums skolā/darbā, nekā gaidīts, vai nespēja veidot sociālās attiecības.
Jaunieši ir īpaši neaizsargāti pret šīm sekām. Jauniešu smadzenes ir īpaši jutīgas pret alkohola lietošanas nelabvēlīgajām sekām. Tādēļ pusaudžiem un jauniem pieaugušajiem ir risks turpmākām neirokognitīvām izmaiņām, kas saistītas ar smagu, periodisku alkohola lietošanu un sekojošiem traucējumiem.
