Monika Zīle: Pirmsvēlēšanu uzstādījumos trūkst skaidrības, kur visam ņems naudu 3
Nezinu, vai 12. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju līderiem dienu steigā veicas izbrīvēt kādu strēķīti šogad bagātīgās sēņu ražas ievākšanai. Bet no daudzām pirmsstarta programmām un uzrunām izriet akūta vajadzība ar steigu brist mežā ne tik daudz pēc baravikām, kā noticot iespējai tur sastapt folklorā daudzināto čakšņainās vietās aprakto zelta naudu, kas mēdzot klaiņot pa purviem, siliem un tīreļiem cilvēciskā paskatā. Ieraugot jāpasaka daži burvju vārdiņi un – voilā! – tu peldēsies naudā: pietiks gan pašam, gan tavu politisko spēku atbalstošajam “sašam”, gan elektorāta savākšanai sludināto skaistas dzīves plānu īstenošanai. Bezgala vienkārši. Teiku zemteksti gan satur brīdinājumu: ja dažam arī veicies satikt šo mistisko būtni, tad līdz šim nevienam vēl nav laimējies tai pielabināties tiktāl, lai sakumpusī tantiņa vai pa celmiem lēkājošais skuķis pārtaptu spožu dālderu maisā. To panākt nav problēma! – apgalvo, piemēram, “Latvijas attīstībai” pirmsvēlēšanu uzstādījumi: solīts daudz labu lietu, noklusējot tām nepieciešamo finanšu avotu. Atliek secināt, ka Einara Repšes komandai zināma apslēpto dārgumu iegūšanas formula, ko skaļi izpaust pagaidām liedz konkurences gaisotne.
Iespējams, mans domu gājiens mistikas virzienā kādam šķitīs nenopietns. Nu, tad šajā gadījumā esmu trāpījusi pirmsvēlēšanu dziesmas galvenajai notij. Jo nopietni uzlūkot nav iespējams piedāvājumus, kur rožainās nākotnes dzejojumiem pietrūkst lietišķo pamatojumu līdzsvara. Tāda sajūta, ka uz 12. Saeimu kuplā skaitā pošas alķīmiķu brālību īstenie locekļi, kuri nomaļu viensētu slepenās laboratorijās apguvuši akmeņu pārvēršanu cēlmetālos. Viņiem finanses ir kaut kas tik nenozīmīgs, ka ir kauns tās pieminēt. Un tad vēl: sakiet, lūdzu, vai ar nopietnu sejas izteiksmi drīkst uztvert paziņojumus, ka ievēlēšanas gadījumā attiecīgas partijas uzmanības un rūpju lokā būs… cilvēks? It kā 4. oktobrī pie urnām tiktu gaidīti šā gada Latvijas dabas simboli laksis, zirgkastaņa, liellūpas vīngliemezis un Mannerheima īsspārnis kopā ar pupuķi un pelēko vilku!…
Kaitina arī tas, ka pilnīgi visi politiskie spēki, parlamentāro pieredzi labi apguvušos ieskaitot, turpina nodokļu godīgo maksātāju nicināšanas tradīciju. Ir saprotams, kāpēc vēlēšanu starta programmās liela uzmanība veltīta sabiedrības rūpju bērniem: nevienlīdzība patiešām jāmazina un mazturīgie – ko nu laipot! – allaž un visur bijuši ar dāvanām diezgan viegli piejaucējams vēlētāju kontingents. Tomēr līdz šim pret valsti savu pienākumu kārtīgi pildījušajiem gribētos partiju programmatiskajos dokumentos reiz par visām reizēm skaidri saskatīt tendenci, ka naudu dažādiem atbalstiem neņems tikai no nodokļu maksātāja, izdomājot veidus viņa maka plicināšanai.
