Alises Mediņas glezu izstāde”Pavasara simptomi” 0
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz maija vidum būs apskatāma jaunās mākslinieces Alises Mediņas gleznu izstāde “Pavasara simptomi”.
Joprojām ir strīdīgs jautājums – vai talants pārmantojas vai ne. Raugoties uz jaunās mākslinieces Alises Mediņas darbiem, gribētos teikt, ka talants ir transformējies no muzikālās gultnes uz vizuālo mākslu. Ja A. Mediņa ietu savas muzikālās dzimtas un vecvectēva Jēkaba Mediņa pēdās, tad, visticamāk, īstenotu sevi klasikas žanrā, līdzīgi, kā to dara glezniecībā.
Šķietami trauslajā, meitenīgajā stāvā mājo sena dvēsele, kaut kas tik ļoti varens un pamatīgs, un pāri visam dziļa mīlestība it visā, ko viņa dara un rada. A. Mediņas darbos uz audekla uzgulst daļēja interpretācija par redzēto, sajusto, piedzīvoto dabā. Viņa ļoti mīl sauli un nereti tās klātbūtne darbos tiek pastiprināta. Melanholiskajiem, meditatīvajiem, reālistiskās glezniecības manierē izpildītajiem darbiem piemīt sirreālistiska noskaņa.
Māksliniece par savu glezniecības manieri saka: “Mani interesē dabā atrodamās gaismēnu spēles, dziļā dimensija, dažādās noskaņas un dabas mainīgums. Lai arī mūsdienu hipermodernajā mākslinieku vidē ainavas žanrs nav populārs, manuprāt, tajā vairāk kā citos var iemiesot, attēlot šo laikmetu. Šis ir laikmetīgs mākslas virziens.”
Savās ikdienas gaitās māksliniece pārvietojas ar divriteni – tas ļauj braukt lēnāk vai ātrāk, apstāties, pētīt un atrast to, kas tiešām saista, un tā notiek sastapšanās ar savu darbu “modeļiem”. Būdama absolūti pozitīvs cilvēks, viņa it visā cenšas saskatīt labo, viņas radītie darbi ir gaiši un cerību caurstrāvoti. Kāds, raugoties uz krūzi, teiks – tā ir līdz pusei tukša, bet radošās, pozitīvās enerģijas pārņemtā A. Mediņa teiks – tā ir līdz pusei pilna.
Kā daudziem māksliniekiem, arī A. Mediņas ceļš uz mākslas pasauli ir līdzīgs – no sākuma Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, tad Latvijas Mākslas akadēmija, kur, 2010. gadā absolvējot un iegūstot maģistra grādu mākslā, viņa pārsteidza ar maģistra darbu un izstādi “Kailā klusēšana”, atklājot sievietes prostitūtas emocionālo pasauli.
Paralēli studijām Latvijā māksliniece pilnveidoja gleznošanas prasmes Portugālē – Universidade do Porto, Faculdade de Bellas Artes. Viņa regulāri glezno plenēros Latvijā, Spānijā un Portugālē, kam ir liela nozīme mākslinieciskā rokraksta evolūcijā. Ar savu darbu viņa vēlas sasniegt augstumus mākslas jomā, viņas mērķtiecība un motivācija darboties mākslā pierādījusies ar jau 15 personālizstādēm un 43 grupas izstādēm. Tas patiesi ir ražīgs sasniegums nepilnos 28 gados.
Personālizstādē “Pavasara simptomi” A. Mediņa centusies materializēt savos darbos to laiku starp ziemu un vasaru, kad saule silda, bet nespēj apdedzināt, kad gaisā virmo pavasara svaigums, debesis ir zilas, bet mākoņi laiku pa laikam aizēno sauli, to, kuru jau kopš Ziemassvētkiem esam sākuši gaidīt. Laiks, kad spēja koncentrēties uz ko nopietnu samazinās, domas lidinās ar putniem, un vienīgais, ko gribas, ir aizmirst par zābakiem, cepuri un vienkārši klaiņot pa parku vai sēdēt kafejnīcā un vērot garāmgājējus. Tas ir laiks, kad lēnām pilsētā ienāk pavasaris.
