Alises Mediņas atzīšanās mīlestībā Rīgai 0
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija” līdz 18. aprīlim skatāma Alises Mediņas personālizstāde “Pilsētas nianses”. Izstādē mākslinieces gleznas ir kā atzīšanās mīlestībā pilsētai visās tās krāsu niansēs no baložpelēkā stacijas laukuma putekļu toņa līdz mirguļojoši dzintarsārtam saules atspīdumam jumta korē.
Alise par savu glezniecības manieri saka: “Mani interesē dabā atrodamās gaismu spēles, dziļā dimensija, dažādās noskaņas un dabas maigums. Lai arī mūsdienu “hipermodernajā” mākslinieku vidē ainavas žanrs nav populārs, manuprāt, tajā vairāk kā citos var iemiesot, attēlot šo laikmetu. Līdz ar to šis ir laikmetīgas mākslas virziens.” Par šīs izstādes darbiem Alise teic: “Man jāapbēdina asu izjūtu cienītāji un tie potenciālie mākslas vērtētāji, kuri vēlētos darbos redzēt mākslinieka radošās mokas, personīgās dilemmas un cīņu ar sabiedrību un tās vērtībām. Mans radošais vadmotīvs ir mīlestība pret pasauli, kas ir man apkārt, un tās dažādajām šķautnēm. Mīlestība pret krāsu, kuru saskatu un vēlos atainot savās gleznās. Mīlestība pret glezniecību, kas man sniedz absolūtu brīvību.
Mēs daudz ko darām impulsīvi, emociju vadīti un tie, iespējams, ir tie labākie brīži. Tad kādēļ gleznām būtu jāizskatās kā prāta konstruētu koncepciju materializācijai? Šai izstādei vienojošais motīvs ir man tuvās pilsētas Rīgas portretējums. Un, manuprāt, tas ir skaists uzdevums, jau sen pazīstamajos pilsētas vaibstos ieraudzīt jaunas nianses.”
Mākslas kritiķis Vilnis Vējš par Alises darbiem ir teicis: “Jāatzīst, Alisei Mediņai izdodas radīt ilūziju, ka viņas gleznas piederīgas kādam citam, sen pagājušam laikam. Ne tikai tāpēc, ka māksliniecei patīk un izdodas atainot dažādus apgaismojuma režīmus ainavās vai interjerā. Silta saules gaisma un vēsas ēnas, mijkrēšļa satumsums vai lampu ņirboņa – viss šķiet mīļš un pazīstams.” Pati māksliniece par darbiem dabā saka: “Gleznojot dabā, audekls absorbē sevī apkārtesošo gaisu, dabas daļiņas, garāmgājēju pozitīvās domas vai izbrīnu un vārdus, tas “apaug” ar tā brīža atmiņām.” Māksliniece šīs atmiņas ar gleznām nodod skatītājiem un katrs var sajusties tā, it kā pats tur būtu bijis un pats to visu būtu redzējis. “Mediņa panāk ticamu telpas un atmosfēras tēlojumu, modelējot tonālās attiecības, kamēr krāsu piesātinājums bieži atpaliek (jāatzīst, arī impresionistu daiļradei bieži pārmesta pārāk “krītaina” palete). Tomēr nevis gleznieciskie paņēmieni, bet tieši motīvu izvēle ir tā, kas rada mažoras noskaņas pārsātinājumu darbos,” atzīst V. Vējš.
“Māksliniece pārliecinoši no jauna apliecina ainavas žanra aktualitāti arī šodien. Viņas glezniecisko valodu raksturo vitalitāte triepienā, optimistiskā krāsu palete un kompozīcija. Ar apbrīnojami smalku krāsu izjūtu un talantu māksliniece atklāj pilsētu un tās arhitektūru, savās gleznās radot atmosfērisku vieglumu, telpas sajūtu ar gaismas un ēnas saspēlēm,” atklāj galerijas pārstāve Ineta Purmale-Grīnhofa.
Alise Mediņa ir beigusi J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu glezniecībā. Stažējusies Porto universitātes mākslas fakultātē. Izstādēs piedalās kopš 2004. gada.
