Rokmūzikas patvērums 5
Ūdenstornis Alīses ielā 4 tika celts 1909. – 1911. gadā pēc vācbaltu arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa projekta. Sākotnējo projektu 1897. gadā Āhenē sagatavoja tobrīd Eiropā visprogresīvākā hidrotehnisko būvju inženiera Oto Inces birojā. Ince pirmais sāka konstruēt torņus sēnes formā – masīvas tērauda ūdenstvertnes uz relatīvi tievas “kājas”. Pirms tam torņus cēla viscaur vienāda resnuma, bet Ince piedāvāja ūdenstvertnes dibena formu veidot nevis plakanu, bet izliektu. Tas izlīdzināja ūdens horizontālā spiediena spēku un ļāva ietaupīt torņa būvē gan laiku, gan materiālus. Pirmie dvīņu torņi Matīsa ielas galā bija Inces projektēti, nākamo – Alīses torni – rīdzinieki nolēma taisīt paši, un Bokslafs sagatavoja savu variantu. Jāatgādina, ka šim pašam arhitektam jāpateicas arī par tagadējo Mākslas akadēmijas ēku. Darbus Alīses tornī veica latviešu būvuzņēmējs un mūrnieks Krišjānis Ķergalvis, tas pats, kurš 1901. gadā par godu Rīgas 700 gadu jubilejai bija uzcēlis paviljonu Kronvalda parkā, mūsdienās pie Kongresu nama.
Vecos laikos ūdenstorņus uzlūkoja ne tikai kā primitīvus ūdensapgādes funkciju nodrošinātājus; domāja arī par estētiku. Alīses torni mūrēja no ķieģeļiem, cokolu apšuva tēsta dolomīta blokiem, rezervuāra daļas apakšmalu izrotāja keramikas flīzēm. Ieejas portālā, tāpat kā pārējiem ap to laiku būvētajiem ūdenstorņiem, lika stilizētu Rīgas ģerboni. Jumta smailē zem vējrādītāja redzamā dekoratīvā konstrukciju ir tā sauktā armilārā sfēra, kas simbolizē tiekšanos pēc zināšanām un labklājības.
Alīses tornis uzkrāja dzeramo ūdeni no Bukultu dziļurbumiem. Ūdens no Daugavas labā krasta pienāca pa īpašu cauruļvadu, pāri Dzelzceļa tiltam. Torņa cisternas tilpums ir 2000 m³, bet tas padarīja būvi visai dārgu, jo grunts īpatnību dēļ bija vajadzīgi krietni dzelzsbetona pamati.
Ar “Rīgas ūdens” atļauju apskatot torni, varēja redzēt, ka sienu biezums tā “kājā” ir divi vai divarpus metri. Torņa serdi veido resnas caurules, domātas augšējās tvertnes piepildīšanai un pēc tam ūdens aizvadīšanai pilsētas ūdensvadu sistēmā. Vēl torņa centrā pietiek vietas betona vītņu kāpnēm līdz sestā stāva augstumam. Stāvos pa malām izvietotas telpas, kuras labi izgaismo logi.
Latvijas nepieradinātās rokmūzikas piekritējiem šī varētu būt svētceļojumu vieta, jo Alīses torņa apakšstāvos laikā no 1991. līdz 2010. gadam puslegāli darbojās neatkarīgās rokmūzikas ierakstu studija “Tornis”. Īpaši skaļi tur gājis 90. gados. Kopumā “Tornī” ierakstījušās kādas simts, pārsvarā tā sauktās pagrīdes grupas. Zinātājiem visu izteiks nosaukumi “Voiceks Voiska”, “Sirke”, “Baložu pilni pagalmi”, “Kartāga”, “Inokentijs Mārpls”, “Hospitāļu iela”, “Mācītājs On Acid”, “Skumju akmeņi”. Par mūziķu darbošanos patlaban telpās liecina vien dažas afišas, vecs magnetofons un jautri uzraksti uz sienām.
