Talantu netrūkst, bet karjerai sportā nav naudas 1
Kamēr pedagogi, tostarp sporta skolotāji, mērojas ar jauno atalgojumu – kam pielikums, kam samazinājums pēc algu reformas, jaunatnes sporta treneriem pagaidām makā nemainīgs saturs. Nākamo izcilo sportistu audzinātāji vidēji saņem 630 eiro algu uz papīra, kas ir mazāk nekā caurmērā saņem sporta skolotāji.
Tiesa, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) noteikusi, ka algas pielikumu piedzīvos arī sporta treneri, bet tikai no nākamā gada, kad tiks mainītas likmes. Līdzšinējā pedagoģiskā likme treneriem ir 21 kontaktstunda nedēļā, kurā notiek darbs ar jauniešiem (treniņi, sacensības), kā arī deviņas stundas, kas atvēlētas sagatavošanās darbam. Alga attiecīgi atkarīga no darba stāža – 405, 413 vai 420 eiro (pirms nodokļu nomaksas) par likmi. Ar jauno gadu likmes mainīsies, nosakot trenerim 28 kontaktstundas un divas sagatavošanās stundas. Un par likmi maksās vairāk – 680 eiro uz papīra. Kā pastāstīja Murjāņu sporta skolas direktore Ingrīda Amantova, kuras vadītajā skolā jaunais modelis jau ieviests, – reālais algas pieaugums treneriem ir no 30 – 50 eiro. “Ja jaunā likme būtu 680 eiro par iepriekš noteikto 21 kontaktstundu, algas pielikums būtu jūtamāks, bet, tā kā stundu skaits ir palielināts, izmaiņas ir niecīgas,” komentē direktore.
Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes (LSIIDP) valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe, kas ir arī Limbažu un Salacgrīvas novadu sporta skolas direktore, sacīja, ka viņas vadītajā sporta skolā treneri pašlaik saņem ne vairāk par 420 eiro pirms nodokļu nomaksas, tāpēc lielākā daļa no 27 skolas treneriem strādā arī citu darbu. D. Zaļupe uzsver, ka treneri vienmēr saņēmuši mazāk par sporta skolotājiem. Šobrīd ļoti nodarbināts treneris, strādājot virsslodzes, var nopelnīt virs 900 eiro uz papīra, kamēr sporta skolotāji saņem līdz pat 1500 eiro algu. Murjāņu sporta skolā lielākā alga ir aptuveni 900 eiro par 39 kontaktstundām, kas trenerim ir krietni liela slodze. Bet mazo sporta veidu, piemēram, badmintona, treneri par ko tādu var tikai sapņot.
Lielākā neapmierinātība no treneru puses ir par to, ka viņus uzskata par skolotājiem, algas lielumu nosakot atkarībā no skolēnu skaita. Sporta skolās vispārizglītojošo skolu skolēnu skaitu sasniegt ir neiespējami, līdz ar to viena pilna likme daudzās sporta skolās nemaz nav sasniedzama. Kā atzina Latvijas Badmintona federācijas prezidents Mareks Gruškevics, trenēt bērnus badmintonā sešas stundas dienā, kas atbilstu nedēļā sasniedzamajai vienai likmei, nav iespējams. “Ir ļoti grūti sasniegt pat desmit kontaktstundas nedēļā, tāpēc bez papildu darba treneris izdzīvot nevar.”
Sertifikāts – tikai pie sienas
Murjāņu sporta ģimnāzijas direktore I. Amantova gan uzsver, ka viņas skolā neviens treneris papildus nepiepelnās, jo tam neesot laika. Pērn Saeimā šīs sporta skolas treneriem līdz 2017. gadam izcīnītas 100 eiro piemaksas, bet nav skaidrs, vai tās turpināsies arī pēc jaunā gada.
Murjāņu šķēpmešanas treneris Andrejs Vaivads atzīst, ka atalgojums ir smieklīgs, ņemot vērā, ka dienā ir divi līdz trīs treniņi, bet papildus vēl ir organizatoriskie darbi. “Aizbraucu uz nometni, kur skaitos kā atvaļinājumā – naudu par to nemaksā! Neņem vērā, ka tur es strādāju 24 stundas diennaktī, jo esmu atbildīgs par bērniem. Neatceros, kad biju īstā atvaļinājumā, sakrājušies tik daudz, ka jau dzēšas, bet atvaļinājumā aiziet nevaru – vasarā ir sezona, bet ziemā sezonai jāgatavojas,” teic treneris. Viņš ir neapmierināts arī ar to, ka trenerus nevērtē pēc kvalifikācijas. Šo problēmu atzīst arī D. Zaļupe, kura uzskata, ka treneru sertifikāts obligāti būtu jāņem vērā, lai augstākās raudzes treneri saņemtu vairāk. Pagaidām trenera sertifikāts derīgs vien piekāršanai pie sienas.
Sporta klubiem dzīve vieglāka
Tikmēr par IZM noteiktajām likmēm nesatraucas sporta klubu treneri, kas ir privātas struktūras. Viņu vienīgā sasaiste ar valsti ir obligātā treneru sertifikācija. Algas sporta klubos var krietni pārsniegt 1000 eiro – te nav treneru likmes, nav jāīsteno izglītības programma. Algas maksā kluba īpašnieks no savas kabatas vai piesaistot sponsorus, daļu atalgojuma veido arī vecāku maksājumi. Savukārt sporta skolās vecāku maksājumi iekrīt pašvaldības kopējā katlā, veidojot sporta skolas budžetu, un treneri piemaksas par to negūst. Tomēr arī sporta klubu sistēmai ir mīnusi. “Vieni ir bagātāki, citi ne tik turīgi, un ne vienmēr tās algas tur ir tik labas. Es noteikti atbalstu situāciju, ka jauniešiem pastāv izvēles iespēja trenēties sporta skolās vai klubos,” uzsver Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks. Tas ir jautājums arī par vecāku līdzmaksājumu, kura apjomu klubs var brīvi noteikt.
Deputāts J. Upenieks piekrīt, ka labi atalgoti treneri ir viens no priekšnoteikumiem, lai arī jaunieši domātu par trenera karjeru.
Interesē tikai čempioni
Daudz labākā situācijā ir augstas klases sasniegumu sports, kur treneri saņem finansējumu gan no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) kabatas, gan no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda (LOSF). “Taču, lai tiktu līdz tam, sūri grūti jāstrādā desmit gadus. Federācijas lielākoties nepalīdz, jo viņus interesē čempioni, bet ceļš līdz virsotnēm paliek uz pašvaldību un vecāku pleciem. Kad uzstāda augstos rezultātus, tad gan uzrodas trenēt gribētāji un sponsori,” uzsver LSIIDP vadītāja D. Zaļupe. Turklāt jauniešu treneriem labākie audzēkņi bieži vien tiekot aizvilināti. Šādas situācijas piedzīvojis arī treneris A. Vaivads: “Caur Murjāņiem un mani izgājuši daudzi talanti, kuri pēcāk pārvilināti tālākos laimes meklējumos diemžēl ir apstājušies un pazuduši, kaut solīts tika daudz un arī potenciāls viņiem bija milzīgs.”
Zūd Latvijas talanti
Lielākās problēmas jaunajiem sportistiem sākas pēc vidusskolas pabeigšanas. Latvijā sporta sistēmā darbojas divi posmi: augsto sasniegumu un jauniešu sports. Tomēr iztrūkst vidusposma, ko daudzviet pasaulē aizpilda universitāšu sports, kas Latvijā ir vāji attīstīts. Airēšanas treneris Pēteris Neija atzīst, ka Latvijā netrūkst jaunu talantīgu sportistu, kuri pēc vidusskolas spiesti novērsties no sporta: “Tādā veidā vienu otru talantu pazaudējam, un beigu beigās tie piedalās olimpiādē Turcijas vai Īrijas sastāvā.”
Arī D. Zaļupe uzskata, ka sporta dzīvē aktīvāk jāiesaistās augstskolām. “Dažiem atlētiem pietrūkst vēl pāris gadu treniņu, lai uzrādītu teicamu sniegumu, bet finanšu trūkuma dēļ iesāktā sportošana jāpamet. Būtu jānodrošina bezmaksas mācību vietas, jāiedibina lielāks stipendiju fonds un jāpaplašina LOV jaunatnes sastāvs, kas šobrīd ir ļoti šaurs un ļoti augstiem kritērijiem,” spriež LSIIDP priekšsēde. Arī deputāts J. Upenieks atzīst, ka potenciālo sportistu zaudēšana Latvijā ir būtiska problēma un tā jārisina sadarbībā ar universitātēm: “Iespējams, no valsts varētu būs nosacījums, ka katrā universitātē jābūt sporta novirzienam, varbūt jādod kāds kredītpunkts, lai būtu motivācija sportot.”
Jaunajam šķēpmetējam Gatim Čakšam (A. Vaivada audzēknis), kurš pirms diviem gadiem triumfēja U-20 pasaules čempionātā, nedaudz pietrūcis līdz LOV finansējuma saņemšanai, bet Murjāņu sporta skola jau pabeigta. “Pēc uzvaras pasaules čempionātā junioriem viņam un man tika piešķirta neliela nauda no LOV. Nākamgad šo finansējumu vairs nesaņemsim. Prasīja, lai izpilda olimpisko normatīvu – 83 metrus. Divdesmit gadu vecumā tas ir vājprāts! Nākamā olimpiāde Gatim jau ir reāla, tomēr līdz tai kaut kā jāizdzīvo. Jāskatās, kā viņu atbalstīs dzimtais Jelgavas novads. Pagaidām sportists mitinās vienistabas dzīvoklī Murjāņos un mācās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Viņš par visu maksā pats. Ja būs pavisam grūti, varbūt pat paralēli mācībām un intensīvajiem treniņiem nāksies meklēt algotu darbu,” reālo ceļu uz sasniegumiem sportā iezīmē šķēpmetēja treneris A. Vaivads.
UZZIŅA
Latvijā darbojas 74 akreditētas sporta skolas, kurās nodarbināti 1297 treneri. Viņu algošanai šogad atvēlēti vairāk nekā 11 miljoni eiro, bet nākamā gada valsts budžetā šim mērķim papildus plānoti 2,9 miljoni eiro.
Jaunatnes sporta trenerus iedala A, B un C kategorijā. A un B kategorijai nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība sportā. C kategorijas trenerim jāapgūst atbilstoša IZM licencēta profesionālās pilnveides izglītības programma.
Avots: IZM
