“Stop likuma nepildīšanai!” Algu pielikumu skolotājiem sola jau šogad 0
Skolotāju pikets pie Saeimas nama, kā arī draudi streikot, iespējams, ir devuši rezultātu: vakar valdības pārstāvji apsolīja, ka turpinās meklēt finansējumu, lai jau no šā gada 1. septembra varētu paaugstināt skolotāju atalgojumu.
Plānots, ka attiecīgu solījumu ierakstīs arī likumā par šāgada valsts budžetu. Jūnijā valsts budžets varētu tikt grozīts, lai iedalītu naudu arī skolotāju algu celšanai.
Kā zināms, iepriekšējā valdība pieņēma skolotāju atalgojuma celšanas grafiku, taču pati arī atteicās to pildīt, norādot, ka nav pietiekami sakārtots skolu tīkls. Neilgi pirms vēlēšanām valdība paziņoja, ka grafiku tomēr ievēros un ka pērn septembrī skolotāji saņēma algas pielikumu: minimālā pieļaujamā samaksa par vienu likmi pieauga no 680 līdz 710 eiro.
Pedagogi gaidīja, ka atbilstoši grafikam no 2019. gada 1. septembra atalgojums pieaugs līdz 750 eiro, tomēr jaunā valdība atklāja, ka valsts budžetā finansējums tam nav paredzēts. Kaut arī 2019. gada budžets vēl nav apstiprināts, jaunā valdība neredzēja iespēju finanses sadalīt tā, lai varētu pildīt pedagogiem dotos solījumus. Tāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) lēma sākt protestus. Pirmā akcija bija vakardienas pikets pie Saeimas.
“Stop likuma nepildīšanai!”
Pikets pie parlamenta pulcēja aptuveni 2000 pedagogu un viņu atbalstītāju. Bruņojušies ar dažādiem plakātiem, kā arī baloniem, uz kuriem uzrakstīts cerētais algas skaitlis – 750 eiro – piketētāji sagaidīja valdības pārstāvjus un deputātus, kuri ieradās parlamentā, lai lemtu par šā gada valsts budžeta projekta pieņemšanu 1. lasījumā. Plakātos protestētāji atgādināja, ka lielāku algu pedagogiem paredz ne tikai valdības pieņemtie noteikumi par pedagogu algu grafiku, bet arī Izglītības likums, kas prasa pildīt grafiku.
Piemēram, plakāti pauda “Stop likuma nepildīšanai!” vai “Deputāti, pieņemat likumu, ka jums likumi nav jāpilda!”. Tāpat varēja nojaust aizvainojumu par to, ka valsts augstāko amatpersonu algu celšanai nauda ir atradusies, bet skolotājiem jāpaliek bešā. Piemēram, kāds plakāts prasīja “Atlīdzības likuma silto segu arī pedagogiem!”, cits atgādināja “Viens likums, viena taisnība visiem!”.
Kādā citā plakātā bija aprēķināts, ka no 750 eiro “uz papīra” “uz rokas” ir tikai 505,52 eiro. Salīdzinot ar citām protesta akcijām, šoreiz protestētāji bija salīdzinoši klusi. Bija pat redzami plakāti ar daudznozīmīgiem uzrakstiem: “Klusums pirms vētras”, “Klusuma kliedziens”. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga skaidroja: šie uzraksti nozīmē, ka šoreiz skolotāji protestē samērā klusi, bet streiks gan būšot skaļš, jo bērnus šajā dienā uz izglītības iestādēm vest nedrīkstētu.
Kā stāstīja piketā esošie skolotāji, šodien visas stundas skolā notiek: kolēģi viens otru aizstājot. Tāpat no sarunām ar pedagogiem varēja secināt: ja algas nepieliks, to visvairāk izjutīs mazo skolu un pirmsskolu pedagogi, jo tur visbiežāk maksā minimālo samaksu par likmi.
Jūnijā būs budžeta grozījumi
Piketa laikā, stundu pirms Saeimas plenārsēdes, notika LIZDA pārstāvju kārtējā tikšanās ar valdības un Saeimas pārstāvjiem. Beidzot valsts maka turētāji apsolīja sagādāt naudu skolotāju algām, jūnijā grozot šobrīd vēl nepieņemto valsts budžetu. Tomēr LIZDA neatkāpās no ieceres nākamnedēļ lemt par streika izsludināšanu. Tādējādi pedagogu spiediens uz valdību neatslābs. “Ja maijā nebūs skaidrības par finansējuma avotiem algu celšanai, streiks tomēr būs,” paziņoja I. Vanaga.
Kur plānots ņemt skolotāju algu celšanai nepieciešamos deviņus miljonus eiro? Pēc garām pārdomām finanšu ministrs Jānis Reirs secinājis, ka 1,7 miljoni radīsies, apkarojot ēnu ekonomiku. Nauda esot jārod arī ekonomiskajā izaugsmē. Tāpat jāturpina kārtot skolu tīklu: samazinot skolu skaitu, radīšoties ietaupījums, ko arī var novirzīt pedagogu algām. Esot arī jāefektivizē izglītības process.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, skaidrojot iecerētos valsts naudas tēriņus Saeimai, norādīja, ka izglītībai valsts tērē pat deviņus procentus no valsts budžeta: proporcionāli vairāk nekā mūsu kaimiņi igauņi. Taču kaimiņi spēj skolotājiem maksāt vairāk. Tātad kaut kas nav kārtībā ar to, kā tiek izlietota izglītībai atvēlētā nauda, un sistēma jāsakārto. I. Vanaga gan izteica aizdomas, ka ar to vien nepietiks un nauda skolotāju algām jāmeklē kādos konkrētākos avotos.
Arī opozīcijas pārstāve, bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norāda: valdošās koalīcijas solījumi “ir smiltīs rakstīti”. “Kamēr vēl valsts budžets nav pieņemts, skolotājiem jāturpina spiest uz valdošo koalīciju, lai nauda algu pielikumam valsts budžetā būtu skaidri iezīmēta,” viņa sacīja. Bijusī ministre kopā ar kolēģiem grasās iesniegt priekšlikumu par naudu algu pielikumam, ko jau tagad iedalīt no valsts budžeta, finansējumu rodot ēnu ekonomikas apkarošanā, kā arī citos avotos, ko viņa pagaidām neprecizēja.
Ne zobenu deja, bet valsis
Vakar pēc tikšanās ar Ministru prezidentu K. Kariņu Valsts prezidents Raimonds Vējonis sacīja, ka būtiskākais priekšnoteikums, lai tiktu celtas pedagogu algas, ir pārmaiņu un uzlabojumu veikšana izglītības sistēmā. Jāatrisina jautājumi, kas ir saistīti ar pārmaiņām izglītības sistēmā, runājot par izglītības kvalitāti, skolu tīkla sakārtošanu un pedagogu un skolēnu attiecību. “Ja šie jautājumi tiek risināti, tad valdība un pašvaldības būs pretimnākošas, lai meklētu risinājumu finansējuma piešķiršanai. Reforma ir ļoti nozīmīga Latvijas nākotnei,” prezidenta teikto citē LETA.
“No rīta simboliski aicināju LIZDA priekšsēdētāju Ingu Vanagu uz deju, proti, sadarboties ar valdību, un pirms Saeimas sēdes sapratu, ka ir piekrišana,” teicis K. Kariņš. Tā nebūšot zobenu deja, bet drīzāk valsis, kurā LIZDA strādās ar valdību, konkrētāk, ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, lai atrastu risinājumu izglītības sistēmas sakārtošanai.
Kāpēc piketējat, un vai esat gatavi streikot?
Blīdenes pamatskolas skolotāja Marita Bašlika: “Esam atbraukuši, jo valdība solīja, ka katrā 1. septembrī mums pa bišķiņam cels algas. Prasām tikai, lai izpilda to, ko paši pieņēmuši. Pat ja valdība mainījusies, tai jāpārņem iepriekšējās valdības noteiktais. Skolotāja ir pacietīga tauta, bet šoreiz turēsimies pie tā, ko mums solīja. Skumīgi, ka mūs vienmēr nostumj malā. Mūsu darbs ir gana grūts un sarežģīts; esam pelnījuši vairāk. Mūsu skolas pedagogi gatavi arī streikot. Domāju, ka bērni nebūs uz mums dusmīgi. Daļa vecāku gan varētu iebilst, bet citi noteikti būs saprotoši. Jāsaka gan, ka mēs jau arī īsti neticējām, ka pieliks algu, bija bažas, ka tas ir tikai priekšvēlēšanu solījums.”
Lubānas pirmsskolas izglītības skolotāja Iveta Skaba: “Mūsu darbs vispār nav novērtējams. Tas prasa daudz laika, pacietības un enerģijas, bet samaksa nav adekvāta. Biju valdībai noticējusi, ka algas turpinās kāpt, bet esam vīlušies. Ja vajadzēs, streikosim, vecākiem nāksies pieciest.”
