Covid-19 krīzei nav izdevies apturēt darba algu kāpumu Latvijā 6
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Globāli darba algu fonds 2020. gadā salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir samazinājies par 10%, saka personāla atlases uzņēmuma “Amrop” partneris Viesturs Lieģis.
Prognoze 2021. gadam ir – algu fonda samazinājums apstāsies un vismaz pasaules lielākajās ekonomikās sāksies tā pieaugums.
Vienlaikus Latvija demonstrē pretējas tendences – kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar tādu pašu laika periodu pagājušajā gadā vidējā bruto darba samaksa Latvijā ir pieaugusi par 5,9% jeb 64 eiro, sasniedzot 1147 eiro.
Privātajos uzņēmumos darba samaksas pieaugums bijis divas reizes straujāks nekā sabiedriskajā sektorā.
Trešajā ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa privātajā sektorā bija 1144 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,1%. Savukārt sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1160 eiro, tātad lielāka nekā privātajā, taču tās pieauguma temps bija divreiz lēnāks – tikai 3,3%.
Šie dati liecina, ka Covid-19 krīzei nav izdevies apturēt darba algu kāpumu Latvijā, tātad ekonomika kopumā pārcieš krīzi apbrīnojami labi.
Vienlaikus jāatzīmē, ka “Amrop” vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa intervijā ziņu aģentūrai LETA šomēnes prognozēja, ka pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu Latvijā vēl ir tikai gaidāma.
Cenšas neatlaist darbiniekus
V. Lieģis saka, ka atšķirībā no 2008. gada notikumiem šī krīze dažādas nozares skar dažādi – ir tādas, kas jūtas ļoti labi un nespēj tikt galā ar darbiem, bet ir tādas, kurās ir ļoti smags kritums.
Pie pirmajām jāpieskaita interneta mazumtirdzniecība, IT un tehnoloģiju nozares, eksportējošie uzņēmumi. Vienlaikus vērojams vairāku kompetenču trūkums tirgū – eksporta vadība, pārdošana, loģistika – pēc šīm prasmēm esot milzu pieprasījums, bet mazs piedāvājums.
“Līdz šim lielākā daļa darba devēju ir samazinājuši slodzes, mēģinot saglabāt darbinieku komandas, nevis tos atlaiž. Šāda politika saistīta ar darbaspēka trūkumu Latvijā, var just, ka darba devēji baidās zaudēt vērtīgus darbiniekus. Izņēmums, protams, esot krīzes smagi skartās nozares – viesmīlība, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana. Salīdzinājumam – 2008. gada krīzē darbaspēka politika bija visai atšķirīga – valsts budžeta sektorā tika izdarīta izvēle samazināt algas, bet nesamazināt štatus, savukārt privātajā sektorā izvēle bija pretēja – atalgojums netika samazināts, toties tika atlaisti visi, bez kuriem varēja iztikt,” stāsta Lieģis.
“Tomēr bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū ir palielinājusies jau šobrīd, un tam vajadzētu ietekmēt arī algu pieauguma tendences.”
Nodarbinātība uz laiku pieaugs
V. Lieģis uzskata, ka gaidāmas korekcijas arī darba devēju un ņēmēju attiecību ziņā – arvien vairāk būs vērojama nodarbinātība uz noteiktu laiku, uz projektiem un kopumā tiks meklēti elastīgāki nodarbinātības varianti.
“Nodarbinātība uz projektiem ir kopēja tendence pasaulē, piemēram, IT programmu izstrādē, kur nemitīgi notiek jaunu darba attiecību modeļu meklējumi. Var prognozēt, ka šīs nodarbinātības formas inovatīvajās nozarēs izplatīsies arvien vairāk,” saka V. Lieģis.
Saskaņā ar viņa teikto šobrīd nav vērojama darbinieku pārkvalifikācija lielos mērogos. Izskaidrojums esot meklējams tajā, ka vēl pirms diviem mēnešiem krīzes smagāk skartajās nozarēs, tādās kā viesmīlība, tūrisms un sabiedriskā ēdināšana, notika samērā aktīva darbība un tajās nodarbinātie vēl iztiek ar savām rezervēm.
Tomēr agri vai vēlu tās izsīks un cilvēki sāks meklēt jaunas darba vietas, uzskata Lieģis. Darbinieku pārkvalifikācijai būtu jābūt vienai no nākamā gada prioritātēm Latvijā.
Saskaņā ar CSP datiem, faktiskais bezdarba līmenis Latvijā oktobrī bija 7,7%, par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā septembrī.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 2,1 procentpunktu, bet reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem.
