Algu kāpums pērn bijis straujš, bet par spīti tam, iedzīvotāju pirktspēja turpina kristies. Inflācija ir lielāka 40
Lai gan pērn algu pieaugums palēninājies, tomēr diezgan straujš algu kāpums gaidāms arī turpmākajos gados, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka 2022.gada nogale ir noslēgusies ar salīdzinoši augstu algu kāpumu. Par spīti tam, iedzīvotāju pirktspēja turpina rukt, jo inflācija joprojām pārsniedz algu pieauguma tempu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ceturtajā ceturksnī algu gada kāpuma temps bija 8%, vidējai bruto algai sasniedzot 1443 eiro. Savukārt vidējā alga 2022.gada laikā bijusi 1373 eiro, kas ir par 7,5% vairāk nekā pirms gada.
Sabiedriskajā sektorā algu kāpums bija saistīts ar valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem palielināt izdevumus gan skolotāju algām, gan pašvaldību un ministriju energoatbalstam, skaidro Migunovs. Ņemot vērā ne tikai to, ka iedzīvotāju pirktspēja mazinās, bet arī izteiktu darbinieku trūkumu vairākās nozarēs sabiedriskajā sektorā, ir svarīgi saglabāt konkurētspējīgas algas, uzsver ekonomists.
Neskatoties uz to, ka privātais sektors turpināja pielāgoties augstākam izdevumu līmenim un tā iespējas celt algu ir ierobežotas, tirgus saspringtības dēļ algas palielinājās salīdzinoši strauji.
2022.gada pēdējā ceturksnī privātā sektora uzņēmumi gatavojās arī minimālās algas palielināšanai no 2023.gada, tas radīja ietekmi uz izmaksu līmeni tajās nozarēs, kurās minimālās algas saņēmēju īpatsvars ir augsts. Migunovs uzskata, ka šo nozaru uzņēmumiem, iespējams, jāpārskata izdevumi vai jālemj par investīcijām, lai saglabātu konkurētspēju.
Salīdzinoši zems bezdarba līmenis joprojām ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina algu kāpumu, bet tā efekts ir mazāks cenu pieaugumam, skaidro Migunovs. Ja minimālās algas palielinājums palīdzēs viszemāk atalgotajiem iedzīvotājiem saglabāt ienākumu pirktspēju, tad citām iedzīvotāju grupām 2023.gads pašlaik neapsola pozitīvas pārmaiņas, kamēr vien inflācija turēsies augstā līmenī, piebilst ekonomists.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš skaidro, ka vidējā neto alga jeb darba samaksa “uz rokas” pērn šķērsoja četru ciparu robežu, sasniedzot 1006 eiro, tomēr augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Strautiņš norāda, ka spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.
Šogad ir gaidāma daļēja pirktspējas atjaunošanās, prognozē Strautiņš. Ekonomists sagaida, ka vidējās algas pieaugums būs tuvu 10%, bet nedaudz zem šī sliekšņa, pārspējot vidējo inflāciju par pāris procentiem
. Par spīti gaidāmai vājajai ekonomikas izaugsmei, algu kāpums visdrīzāk nedaudz paātrināsies, prognozē Strautiņš, norādot, ka atšķirībā no 2022.gada, šogad ir palielināta minimālā alga. Daļa uzņēmumu veic ārkārtas algu pārskatīšanu, kompensējot darbiniekiem dzīves dārdzības kāpumu. Šogad straujāk augošās nozares ir koncentrētas galvaspilsētas reģionā, tātad te turpināsies aktīva sacensība par darbinieku piesaisti. Tāpēc Strautiņš sagaida, ka vidējā alga šogad būs apmēram 1500 eiro.
Straujš algu kāpums gaidāms arī turpmākajos gados, prognozē Strautiņš. 2021.-2022.gada inflācijas pārsteigums, kas uzņēmumu apgrozījumu palielināja straujāk nekā algu fondu, ir samazinājis algota darba veicēju saņemto kopējā pīrāga tiesu. 2020.gadā kopējais algu fonds līdzinājās 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pērn vairs tikai 46,7%. Strautiņš uzskata, ka algu attiecība pret IKP tieksies pretim iepriekšējam koeficientam, visdrīzāk pat pārspēs to, jo šobrīd straujāk augošajām nozarēm ir raksturīgs augsts darbinieku zināšanu līmenis, bet samērā mazs nepieciešamo kapitālieguldījumu apjoms. Demogrāfiskās tendences turpinās uzlabot algu saņēmēju kaulēšanās iespējas darba tirgū.
Strautiņš uzskata, ka mērens algu kāpuma paātrinājums šogad un nākamajos pāris gados vēl nenozīmēs, ka algu-cenu spirāle ir kļuvusi par nopietnu risku. Ekonomista ieskatā īslaicīga ietekme uz algām cenu kāpumam nenoliedzami ir – dažādu preču un pakalpojumu pārdevēji cenšas sev kompensēt citu cenu kāpumu, daļa uzņēmumu dod papildus algu pielikumus sociālās atbildības vārdā. Taču Strautiņš pieļauj, ka šajos uzņēmumos nākotnē algu kāpums būs mazāks, darba devējiem atkal tuvinot algas tirgus likmēm.
“Algu kāpuma paātrinājums notiks galvenokārt straujākas ekonomikas attīstības un struktūras pārmaiņu dēļ. Jau ir sākusies enerģijas izmaksu un atsevišķu pārtikas produktu cenu samazināšanas,
gada nogalē varbūt piedzīvosim arī vispārēju cenu kritumu. Nav gaidāms, ka cenas atgriezīsies pie pirms-2021.gada tendences, cenu līmenis ir ievirzīts augstākā orbītā, un agri vai vēlu tam ir jāatspoguļojas algu datos. Taču darba tirgus nav galvenais cenu stabilitātes risks,” norāda Strautiņš.
Ekonomists skaidro, ka algas nosaka ne tikai darba tirgus, bet arī politiskie lēmumi, jo ar lielu pārsvaru lielākais darba devējs ir valsts. Šie lēmumi neizbēgami rada spilgtas emocijas, jo īpaši brīdī, kad politiķiem algas tiek paaugstinātas par desmitiem procentu, bet ārstiem par dažiem procentiem, kā noticis šogad.
Strautiņš akcentē, ka mierīgāk uz šo lietu var paskatīties, aplūkojot algu izmaiņas ilgākā laika periodā. Piecu gadu laikā jeb no 2017. līdz 2022.gadam algas medicīnā gandrīz divkāršojušās. Šī nozare bija algu pieauguma rekordiste ar 97,5% kāpumu. Vidējās algas šajā laikā pieauga par 48,3%. Savukārt algas valsts pārvaldē šajā laikā pieauga par 36,3%.
Starp nozarēm ar īpaši strauju algu kāpumu piecos gados (virs 70%) puse ir dažādas profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomas apakšnozares, skaidro Strautiņš. Viņaprāt, tas ir likumsakarīgi, jo šajā laikā ir 2,8 reizes ir audzis biznesa pakalpojumu jeb, precīzāk, “citu saimnieciskās darbības pakalpojumu” eksports. Programmēšanā algas auga tikai nedaudz straujāk par vidējo (par 55,5%), bet to sākumpunkts bija augsts, un pērn vidējās algas datorspeciālistiem sasniedza 2648 eiro.
Uz eksportu izteikti orientētajā profesionālo pakalpojumu apakšnozarē “centrālo biroju darbība, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās” vidējās algas sasniedza 2314 eiro. Pirmo reizi kādā apstrādes rūpniecības apakšnozarē vidējās algas pārsniegušas 2000 eiro, pērn medikamentu ražošanā strādājošie vidēji pelnīja 2018 eiro. Šie skaitļi ir labs mājiens, kas ir jādara jauniešiem, kuri vēlas dzīvot Latvijā un saņemt labas algas, atzīst Strautiņš.
Savukārt “Swedbank” galvenās ekonomistes vietas izpildītāja Agnese Buceniece norāda, ka Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam. Attiecīgi strādājošo iedzīvotāju neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 8,7%.
Būtisks iemesls tam, ka vidējās algas pieaugums pērn bija lēnāks nekā 2021.gadā, ir pandēmijas ietekmes mazināšanās, skaidro Buceniece.
Pirmkārt, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, būtiski samazinājās vidējā atalgojuma izaugsmes temps veselības aprūpes nozarē. 2021.gadā tieši šajā nozarē bija vērojams visstraujākais darba samaksas pieaugums (+28,3%), bet pērn tas bija vislēnākais – vien 2,5%. Turklāt gada pēdējā ceturksnī veselības aprūpe bija vienīgā nozare, kurā tika reģistrēts pat neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Otrkārt, skaidro Buceniece, darba tirgus struktūra ir normalizējusies. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas darba tirgū atgriežas tie, kas bija dīkstāvē. Tie lielākoties ir darbinieki nozarēs, kuru algas ir mazākas nekā valstī vidēji, piemēram, izmitināšanā un ēdināšanā, tirdzniecībā, mākslas, atpūtas un kultūras jomās.
Algu pieaugumu pērn veicināja sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums, secina Buceniece. Gada otrajā pusē pieauga arī inflācijas nozīme darba devēju lēmumos par algu pārskatīšanu. Ceturtajā ceturksnī algu kāpums paātrinājās līdz 8%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un algas auga praktiski visās nozarēs. Daļa darba devēju bija spiesti algas pārskatīt agrāk, nekā plānots, daži ieviesa īslaicīgas piemaksas, lai palīdzētu darbiniekiem “pārziemot” apkures sezonu. Kopumā vēl visai labie uzņēmumu finanšu rezultāti gada nogalē ļāva izmaksāt dažādus bonusus darbiniekiem.
Šogad uzņēmumu finanšu situācija, visticamāk, vairs nebūs tik laba, prognozē Buceniece. Uzkrātās rezerves gan, viņasprāt, vairumam palīdzēs tikt pāri biznesā klusākam periodam.
Nenoteiktība ir augsta, pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem vairs nav tik stabils, biznesa apjomus palielināt kļūst arvien grūtāk.
Tāpēc tuvākajā laikā darba devēji lielākoties neplāno palielināt darbinieku skaitu, tomēr situācija ekonomikā arī nav tik slikta, lai domātu par apjomīgu darbinieku atlaišanu, skaidro ekonomiste.
“Nelielu pieaugumu bezdarbā gan, visticamāk, sagaidīsim, jo ir nozares un uzņēmumi, kuru biznesa apjomi ir krietni sarukuši vai kam tas vēl priekšā. Tai pat laikā darbaspēka pieejamību tas uzlabos vien nedaudz, un cīņa par labākajiem speciālistiem joprojām turpināsies. Gan darbaspēka trūkums komplektā ar augsto inflāciju, gan minimālās algas kāpums veicinās darba samaksas pieaugumu. “Swedbank” sagaida, ka vidējā alga šogad augs par aptuveni 8,5%. Gada pirmajā pusē algu kāpums joprojām zaudēs cīņā ar inflāciju, bet tas, visdrīzāk, izvirzīsies vadībā otrajā pusgadā,” pauž Buceniece.
Viņa piebilst, ka inflāciju pērn virzīja galvenokārt ārēji faktori – piegāžu ķēžu pārrāvumi un energoresursu un pārtikas izejvielu cenu kāpums, bet to loma šogad mazināsies. Inflācija atkāpsies un gada beigās pēc “Swedbank” prognozēm tā būs ap 3%.
“Jārēķinās, ka, ja darbaspēka izmaksas aug straujāk par strādājošo produktivitāti, tad algu pieaugums var paaugstināt inflāciju jeb precīzāk aizkavēt tās atkāpšanos. Inflācijas lomu algu pārskatīšanas procesā svarīgi nepārvērtēt, jo tas var novest pie bīstama procesa – algu-cenu spirāles veidošanās. Tā vietā gan darbiniekiem, gan darba devējiem jādomā, kā celt darbinieku ražīgumu un tādējādi palīdzēt nopelnīt par savu darbu lielāku atalgojumu,” norāda Buceniece.
Jau ziņots, ka Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1373 eiro, kas ir par 7,5% jeb 95 eiro vairāk nekā 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2022.gadā augusi par 8%, sasniedzot 1375 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 6,2%, sasniedzot 1373 eiro.
