Algu jautājumu aizfutbolē valdībai 21
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima ceturtdien uzdeva Ministru kabinetam līdz 15. aprīlim izvērtēt valsts augstāko amatpersonu, ministru un Saeimas deputātu atalgojumu sistēmu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju. Tā ir Saeimas atbilde uz parlamentā iesniegto kolektīvo iesniegumu “Par algu iesaldēšanu Valsts prezidentam, ministriem un citiem tautas kalpiem”, ko parakstīja vairāk nekā 10 000 pilsoņu. Debatēs daudz tika kritizēts arī valsts augstāko amatpersonu nesamērīgais atalgojums iepretim zemajām algām, kādas saņem Saeimas darbinieki un ministrijās strādājošie.
Grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz no 2023. gada 1. janvāra ievērojamu algas paaugstinājumu augstākajām amatpersonām, pieņēma 13. Saeima pirms vairāk nekā gada.
Saeimā iesniegtajā kolektīvajā iesniegumā aicināts iesaldēt algu pieaugumu, kamēr nebūs stabilizējusies ekonomiskā situācija. Saeima nesteidza izpildīt šo lūgumu, bet gan nodeva iesniegumu izvērtēšanai valdībai, par ko izskanēja opozīcijas pārmetumi. “Latvija pirmajā vietā” frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers sēdē teica, ka tikai Saeima var pieņemt gala lēmumu, bet tagad tiks novilcināts laiks, kamēr valdība izvērtēs šo jautājumu. Taču virkne amatpersonu jau no 1. janvāra saņem lielās algas.
“Stabilitātei” frakcijas vadītājam Aleksejam Rosļikovam esot neērti no frakcijas darbiniekiem, kuru algas savukārt esot ļoti zemas, ap 700 eiro, bet deputāts saņēmis ziņu, ka viņam pie algas tiek pielikti vēl 600 eiro. “Ir jābūt solidāriem ar visiem cilvēkiem,” uzskata A. Rosļikovs. “Progresīvo” frakcijas vadītājs Kaspars Briškens atgādināja, ka arī ministrijās ir līdzīga situācija – jo sevišķi satraucoši, ka arī Ārlietu ministrija zemā atalgojuma dēļ nevar aizpildīt daudzas vakances. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“JV”) debatēs atzina, ka Saeimas darbiniekiem tiešām desmit gadus nav palielināts atalgojums, bet tas tikšot labots, pieņemot Saeimā jauno valsts budžeta likumu.
Otrs debatēs biežāk minētais temats bija par Saeimas deputāta amata prestižu, jo daudzi profesionāli cilvēki, kas savā darbā saņem lielākas algas, nepiekrīt kandidēt Saeimas vēlēšanās. Aleksandrs Kiršteins (NA) minēja, ka nav nemaz jārunā par valsts kapitālsabiedrībām. Šā iemesla dēļ vēlēšanās negribot startēt arī Pierīgas pašvaldībās strādājošie. Augstskolu rektoriem arī ir lielākas algas nekā premjeram un ministriem, turpināja Česlavs Batņa (“AS”). Viņš aicināja: “Lūdzu, nenonivelēsim Saeimas darbu un necentīsimies panākt to, lai uz Saeimu gribētu nākt strādāt tie cilvēki, kam alga 2000 liktos ļoti liela. Nu nav mums tādu augstas raudzes speciālistu Latvijā, kas strādā par 2000 eiro.” Teiktais gan radīja iespaidu, ka deputātam ir nepilnīgs priekšstats par atlīdzības sistēmu.
Sēdē izskanēja arī vairākas negaidītas idejas.K. Briškens piedāvāja deputātiem maksāt transporta kompensācijas tikai tad, ja viņi pārvietojas ar sabiedrisko transportu. Č. Batņa un A. Šlesers ieteica paplašināt to profesiju loku, kas var savienot amatu ar Saeimas deputātu darbu, piemēram, pašvaldību deputāti, skolu direktori. Kristaps Krištopans (“LPV”) atklāja, ka nepiekrīt frakcijas vairākumam, tajā skaitā savam tēvam Vilim Krištopanam, un atbalsta algu palielināšanu. Pēc tam notika publiska ģimenes attiecību skaidrošana, jo tēvs esot ieteicis junioram meklēt citu partiju. Par lēmumu nobalsoja visi klātesošie 93 Saeimas deputāti.
Kā mediji jau vēstījuši (“Latvijas Avīze” par to rakstīja publikācijā “Ārstiem pieliek 10%, ministriem – 42%” 2022. gada 31. oktobra numurā), Valsts prezidenta algas pieaugums ir no 6260 līdz 7962 eiro mēnesī, Ministru prezidenta – no 5216 līdz 7962 eiro, Saeimas priekšsēdētāja – no 4565 līdz 7962 eiro, ministru – no 4952 līdz 7052 eiro, parlamentāro sekretāru – no 3841 līdz 6256 eiro, Saeimas deputātu – no 2963 līdz 3981 eiro.
