Algotiem darbiniekiem apnicis krāt naudu svešām pensijām vai nodokļu kavalērija pāragri ķeras pie krāga maznodrošinātajiem? 54
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā jau paredzams, 2021. gada valsts budžetam un nodokļu likumprojektu paketei nonākot pēdējā apstiprināšanas fāzē Saeimā, sākusies cīņa, cenšoties panākt izmaiņas. “Latvijas Zemnieku savienība kategoriski iestājas pret valdības nodokļu sloga paaugstināšanu maznodrošinātākajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas novestu arī pie mazo uzņēmumu iznīcināšanas.
Mazie uzņēmumi bija tie, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā, kā arī visu laiku cīņā ar ēnu ekonomikas samazināšanu, bet nu tautai tiek klaji paziņots, ka valdības prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no visiem nodokļu maksātājiem,” pauž LZS Uzņēmēju padomes vadītāja Lienīte Caune.
“Mikrouzņēmumi kā tādi nav tik liela problēma valstī, lai uz tiem valdība šobrīd tik ļoti fokusētos.
Ne mikrouzņēmumi Latviju ir izglābuši vai izglābs, ne pazudinājuši vai pazudinās. Labāk lai sīkuzņēmēji legāli darbojas, vismaz paši būs paēduši un nenāks sociālos pabalstus prasīt,” saka otrs sīko uzņēmēju interešu aizstāvis – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns aizrāda, ka sabiedrība nespēj piemēroties tādam tempam, kādā valdība rada pārmaiņas: “To profesiju pārstāvji, kurām ir un būs liels ienākumu samazinājums vai pat darbības apstāšanās, dažos mēnešos nevar paspēt pārorientēties.”
Autortiesību saņēmēji rīko demonstrācijas ar ķieģeļiem rokā, protestējot pret nodokļu pieaugumu viņiem. Arī pašnodarbinātie jau pauž savu neapmierinātību par nodokļu pieaugumu.
Daži jautājumi sev
Pirms sākam iztirzāt šo jautājumu, ievilksim dziļi elpu un uzdosim sev dažus jautājumus. Pirmais – vai mēs kā valsts un tās nodokļu maksātāji esam ieinteresēti tajā, ka gandrīz trešdaļa strādājošo Latvijā strādā speciālajos nodokļu režīmos un/vai saņem mazāk par minimālo algu, attiecīgi nomaksājot sociālo nodokli jeb VSAOI, kas nesedz sociālo pakalpojumu izmaksas?
Tiem, kas nesaprata, pajautāšu citādi – vai tās divas trešdaļas strādājošo, kas saņem algu un maksā pilnus nodokļus, ir ar mieru, ka no viņu nomaksātājiem nodokļiem katru dienu, katru nedēļu un katru mēnesi tiek piemaksāts par tās vienas trešdaļas, kas nemaksā, medicīniskajiem pakalpojumiem un nākotnē arī pensijām?
Man šķiet, ka, šādi formulējot jautājumu, atbilde ir diezgan skaidri redzama.
Otrs jautājums – vai mēs kā nodokļu maksātāji apzināmies, ka, ejot demonstrācijās un visu veidu medijos paužot, ka valdībai un politiķiem jāpilda mediķiem un skolotājiem dotie solījumi, – mēs patiesībā paužam ko citu? Un šis cits ir – mēs, nodokļu maksātāji, esam gatavi pildīt politiķu dotos solījumus mediķiem un skolotājiem un vai nu maksāt lielākus nodokļus, vai samierināties ar to, ka kaut kas tiek samazināts.
Tas pats attiecas uz jebkādiem citiem, ne tikai skolotājiem un mediķiem, dotajiem valdības un politiķu apsolījumiem – par tiem maksāsim mēs paši vai nu ar paaugstinātiem nodokļiem, vai nesaņemot kaut ko no tā, ko līdz šim saņēmām. Jā, taisnība, kaut kādu daļu solījumu var nosegt no ikgadējā budžeta pieauguma tajos labajos gados, kad tādi ir, bet ne visi gadi tādi ir un ne visus solījumus.
Kas paliek honorārā
Kad esam katrs sev formulējuši atbildi uz šiem jautājumiem, varam atgriezties pie faktiem un to interpretācijām. Ir taisnība, ka 2021. gadā un arī nākamajos gados vislielākais nodokļu pieaugums būs vismazturīgākajiem iedzīvotāju slāņiem – ar 2023. gadu tiek plānots, ka pašnodarbinātie nodokļos maksās 34,09% no saviem ienākumiem un tātad veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā, bet ne mazāk kā minimālo iemaksu 170 eiro apmērā.
Autortiesību saņēmēji sašutuši par to, ka viņiem būs jāmaksā 25% nodoklis no autortiesībām, kas nozīmējot – ja šobrīd no 500 eiro atlīdzības par radošo darbu autora kontā ieripo 450 eiro, tad pēc nākamā gada izmaiņām – vairs tikai 375 eiro.
Taču taisnība ir arī tas, ka vispārējā nodokļu režīmā caurmēra strādājošais jau šobrīd no savas algas maksā 11% lielu sociālās apdrošināšanas iemaksu (vēl 24,09% lielu nomaksā viņa darba devējs) un 20% lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli – proti, kopējais nodokļu slogs viņa algai ir 55,09% šobrīd, 54,09 no 1. janvāra, jo samazināsies VSAOI likme.
Ja ņemam to pašu piemēru ar 500 eiro, tad šobrīd parastajam strādājošajam pēc nodokļu nomaksas “uz rokas” no tā paliek tikai 356 eiro. Pēc Jaungada būs par pāris eiro vairāk.
33 tūkstoši mikrouzņēmumu
Mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīms tika ieviests 2008.–2009. gada krīzē kā ārkārtas atbalsta pasākums, un to nekad nebija paredzēts “darbināt” tik ilgi.
MUN bija jālikvidē ne vēlāk kā 2013. gadā, kad krīzes sekas jau bija pārvarētas, tad problēmas nebūtu bijušas tik lielas.
Atbildīgie, kāpēc tas tā nenotika, – Valda Dombrovska, Laimdotas Straujumas un Māra Kučinska vadītās valdības ar finanšu ministriem Andri Vilku, Jāni Reiru un Danu Reiznieci-Ozolu.
Šobrīd Latvijā ir 33 tūkstoši mikrouzņēmumu. 5000 no tiem nefunkcionē – nav nekāda apgrozījuma kontos. Atlikušajiem 28 tūkstošiem vidējie ieņēmumi mēnesī ir 1121 eiro, no kuriem tiek maksāti nodokļi un algas.
60% no šiem 28 tūkstošiem jeb gandrīz 17 tūkstošiem uzņēmumu mēneša ieņēmumi vēl mazāki – tikai 980 eiro mēnesī, saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta datiem.
Kopumā mikrouzņēmumos saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem par MUN reorganizāciju 2019. gadā strādāja gandrīz 81 tūkstotis strādājošo, 35 tūkstoši no tiem saņēma mazāk par minimālo algu un attiecīgi maksāja sociālās iemaksas mazāk par minimumu.
FM uzskata, ka MUN reorganizācijā 17 tūkstošiem nekas nemainīsies – paliks turpat mikrouzņēmumos un maksās MUN, 32 tūkstoši strādās parastajā algotajā režīmā šajos pašos mikrouzņēmumos, maksājot pilnus nodokļus, bet vēl 32 tūkstoši ieplūdīs darba tirgū.
Šī gada otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši oficiāli reģistrētu brīvu darba vietu, vēl gadu iepriekš – 30 tūkstoši, vienu trešdaļu darba vietu krīze “noēdusi”, taču var pieņemt, ka ne jau uz visiem laikiem. Kopumā skaitļi aptuveni sakrīt, un, vērtējot no “putna lidojuma”, kopējais nodokļu politikas virziens šķiet pareizs.
Pavisam likvidēt nedrīkst
Detaļās viss ir sarežģītāk. Nav iespējams likvidēt visus mikrouzņēmumus un pašnodarbinātos. Valstij jāatstāj iespēja nodarboties ar sīko amatniecību un uzņēmējdarbību, valstij jāļauj piestrādāt pensionāriem, jaunajām māmiņām, studentiem un skolēniem brīvlaikā.
Likvidēšana arī nenotiks, taču valstij jādod atbilde uz jautājumu – kā nomaksāt minimālo VSAOI iemaksu 170 eiro apmērā tajos mēnešos, kad ieņēmumi pašnodarbinātajam vai autordarbu radītājam ir mazāki par šo summu vai nav vispār nekādi?
Un ko darīt tad, ja pēc 170 eiro nomaksas vairs nekas nepaliek dzīvošanai?
Otra skaidri redzama problēma – tā kā autordarbu radītājiem atšķirībā no algotajiem darbiniekiem savi darbarīki, instrumenti un materiāli jāpērk pašiem, tad vai ir pareizi nogriezt attaisnotos izdevumus tā, kā FM iecerējusi, – šī problēma uztrauc radošo profesiju pārstāvjus ne mazāk kā 25% nodoklis par autortiesību ieņēmumiem.
Ir arī citi jautājumi, bet kopumā valdības budžeta un nodokļu piedāvājums nav ideāls, taču nav arī tik melns, kā to mālē vairākas interešu grupas.
Viedokļi: Vai vajadzēja tik strauji mainīt?
Jānis Endziņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs: “LTRK atbalsta speciālo nodokļu režīmu skaita samazināšanu, atstājot pašreizējo padsmit vietā vienu vai divus. Atbalstām arī PVN maksātāju statusa atņemšanu mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem. Par kļūdu uzskatām priekšlikumu neļaut mikrouzņēmumus veidot juridiskajām personām.
Uzskatām, ka mikrouzņēmumu statusa izmaiņas jāvirza kopā ar darījuma kontu, ieviešot skaidrību par plānotajiem nodokļu administrēšanas atvieglojumiem. Un pats svarīgākais – nodokļu likmes mikrouzņēmumiem tiek paaugstinātas pārāk strauji.
LTRK uzskata, ka mikrouzņēmumi šobrīd nebija tik ļoti jāaiztiek – tie valsti neizglābs, bet arī nepazudinās. Salīdzinājumam: tas ir līdzīgi kā ar bērnu un jaunatnes sporta skolām – ja tās aizklapēsim, tad tieši šodien sportiskie rezultāti gan nepasliktināsies, bet nākotnē aina būs bēdīga.”
Egīls Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: “Valdība grēko ar pakāpeniskumu visās izmaiņās – sabiedrība nespēj tādam pārmaiņu tempam piemēroties. To profesiju pārstāvji, kurām ir un būs liels ienākumu samazinājums vai pat darbības apstāšanās, dažos mēnešos nevar paspēt pārorientēties.
Mūsu piedāvājums Finanšu ministrijai bija daudz pakāpeniskāks sociālo iemaksu apjoma pieaugums, izstiepts uz vairākiem gadiem un ļaujot sabiedrībai pielāgoties.
Mūs uztrauc, ka pašreizējā pārmaiņu tempa sekas būs pāriešana dažādos “pelēkajos” vai “melnajos” darbības režīmos, bezdarbs un kārtējais aizbraukšanas vilnis uz ārzemēm.
Tāpat pašreizējie priekšlikumi par 170 eiro ikmēneša sociālajām iemaksām, nerēķinoties ar saņemtajiem ienākumiem un to samērīgumu, šķiet absurdi un ir jākoriģē.”
