Egils Līcītis: Deputāti mazinājuši sociālo nevienlīdzību. Savējo 7
Jabadabadū! – ar kaujas saucieniem uz lūpām pēc divarpus mēnešu ilgušām suņudienām darbā atgriezušies deputāti un viņus tūlīt sagaidījis patīkams pārsteigums. Bankomāts palielinājis algu par 160 eiro! Laikam mūsu uzturnaudu turpmāk maksās nevis no žurku apgrauztā budžeta un trūcīgās valsts kases, bet kāds, kas bagāts kā Gazproms vai Rotšilds, – izgudrēm sprieda parlamentāri un uzdziedāja – ai, juli follirā, lai dzīvo Saeima!
Bet varbūt vēlētāji novērtējuši ilggadīgo, konstruktīvo sadarbību, kad simts Saeimas rokpeļņu kala likumus kā naglas un objektīvi un pacietīgi izskaidroja sabiedrībai savus pasaules uzskatus? Ir bijuši gadījumi, kad tauta vēlējusies izcilākajiem no mesijām ziedot eirīšus un samest miljonu, lai nav jānīkst kā reņģēdājiem. Un arī tagad cilvēki, sakasījuši ietaupījumus, maksās skanošo strādīgiem politiķiem, lai tie pašu velnu var panākt un izdarīt!
Lai kurš labvēlis tērējies, ar žāvāšanos algu Saeimā nepelna, un jauns, spožs eirītis, ieripojis deputāta kabatā pēc atvaļinājuma atlikušo kapara centu kaudzē, ir īsti laikā un noderīgs.
Agrāk nopelnītie pāri 2000 eiro ar piemaksu tūtiņām mēnesī bija atgriezumi no kārtīgas algas. Politiķim jāēd pusdienas kaviāra bārā, svētdienīgi jāpucējas kā izkāpušam no modes žurnāla, citreiz ārzemju viesi jāieaicina kārtīgā šeņķī – un mēnešaldziņa tutū. Nav retas reizes, kad beidzamās dienas pirms amatalgas saņemšanas deputāti nav nekā pamatīgāka ēduši un pārdevuši pēdējo kreklu, lai nevajadzētu aizsist piecīti no situētāka koalīcijas partnera. Vai kāds Saeimā čurnē bezdarbībā? Mūrnieces valstībā ievēlētie mirst no vēlēšanās strādāt Latvijas valsts labā, nopūlas izdomāt aizvien jaunus trikus, kā no nodokļu maksātājiem izspiest vairāk naudas un uz tā rēķina mazināt mūsu zemē nezin kā radušos, ievazāto sociālās nevienlīdzības plaisu. Lai pietiktu spēka gādāt par trūkumcietējiem, u–ū pensionāriem – paga, arī par skolotājiem, mediķiem, poličiem! –, likumdevējus nedrīkst nostādīt garās rindas galā, kas gaida ienākumu celšanu, algas pielikumu.
Šadurska k-gs skaidro, ka būs sūdirallā, ja nevēlēs solīdus, pazīstamus cilvēkus. Vēlētājiem tak negribas, lai Saeimā tiktu ļoti nepatīkama izskata vīri, kas godīgu darbu laikam gan nav strādājuši un atlīdzībā ar mieru saņemt kaut šekeļus! Tas nav lēti, bet tāpēc ar lielāku kliņģeri jāatalgo uzticami, pārbaudīti profiņi.
Tam jāpiekrīt. Ar attaisnojumu kvalitāti, kamdēļ spiedīgas vajadzības dēļ jāceļ deputātu alga, nav šaubu, ka mūsu filozofi ar sofistu cienīgu daiļrunību būtu ievērojami arī Platona Atēnās. Bet vai pielikums pienākas “Saskaņai”, kam mūžīgi dunduri galvā un rezervācija parlamenta guļvietās? Kreisai partijai piestāvētu izskatīties un saukties par “Urbanoviča skrandaiņiem”, kur katra deputāta uzdevums svarā nokristies līdz 60 kg. Tā vietā kungi uzpampst un pieblīst par kunkulīšiem un, bufetē uzbrūkot šķiņķim, pirmie klāt ar lielo gapeli! Tā nu opozīcijas dīvānā ka spīd un laistās sēž trīstonnīga sociāldemokrātija, kas kāpj arvien būdīgākos džipos, jo mazlitrāžas auto viņus nespēj ne panest, ne pavest.
Klau, zi, zi – troksnītis! Ministri arī čabina un purina pustukšus maciņus.