Algas Latvijas augstskolās: vairāk naudas administrācijai, mazāk mācībspēkiem 0
Lielāko daļu finansējuma augstskolas tērē darba samaksai, turklāt bieži vien lielāko daļu tērē nevis mācībspēku, bet gan administratīvā un vispārējā personāla algošanai.
Tas secināms no datiem, ko ceturtdien diskusijā “Augstākās izglītības pārvaldības un attīstības izaicinājumi” prezentēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Latvijā valsts finansētās augstskolas vidēji darba samaksai tērē 40 procentus no visiem izdevumiem, tomēr, raugoties uz katru augstskolu atsevišķi, atšķirības ir diezgan lielas.
Secināts, ka pērn vismazākās personāla izmaksas bijušas Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Ventspils Augstskolā, kur algās izlietoti 35 procenti augstskolas budžeta.
Kaut bieži publiski izskanējusi informācija par vairākus tūkstošus vērto ikmēneša atalgojumu Latvijas Universitātes (LU) administrācijas darbiniekiem, uz pārējo augstskolu fona LU algās ir salīdzinoši taupīga: tajās tērējusi vien 36 procentus no visiem izdevumiem. Savukārt visvairāk darbinieki “apēduši” Latvijas Jūras akadēmijā un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā – 58 procentus no visiem izdevumiem.
Dati arī liecina, ka vēl atšķirīgākas ir augstskolu administratīvā un vispārējā personāla izmaksas, ja tās salīdzina ar kopējiem izdevumiem darba samaksai.
Vidēji tieši administratīvajiem un vispārējiem darbiniekiem tās tērē 41 procentu no visām darbaspēka izmaksām, taču vislielākie izdevumi šajā sadaļā ir Latvijas Kultūras akadēmijā, kurā administratīvais un vispārējais personāls “apēd” 53 procentus darba samaksas fonda, tātad akadēmiskajam personālam atliek vien 47 procenti.
Vismazāk administrācijai un vispārējam personālam tērē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – 29 procentus no darba samaksas fonda. Otra taupīgākā ar 31 procentu attiecīgo izmaksu ir Vidzemes augstskola. Savukārt LU administrācijai un vispārējam personālam tērē vairāk nekā valsts augstskolas vidēji – 43 procentus darba samaksas.
Kā zināms, IZM šobrīd izstrādā koncepciju par augstskolu pārvaldības maiņu un, kā bija noprotams, no I. Šuplinskas teiktā, pārmaiņas augstskolu pārvaldībā varētu nozīmēt arī to, ka ar laiku lielāka dala no darba samaksas fonda varētu tikt novirzīta tieši akadēmiskajam personālam.
Konceptuālo ziņojumu “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi, tomēr tas vēl var tikt labots, ņemot vērā iesūtītos nozares pārstāvju priekšlikumus.
Prezentēt valdībā šo ziņojumu IZM grasās tikai nākamā gada februārī.
Iecerēts, ka augstskolu pārvaldībā lielāku lomu piešķirs padomēm, kurās darbotos ne tikai augstskolu pārstāvji, bet arī ārējie eksperti, ko ieceltu IZM. Pārmaiņu mērķis ir padarīt augstskolu darbību dinamiskāku un konkurētspējīgāku.
Ceturtdienas diskusijā klāt bija arī Valsts prezidents Egils Levits, kurš norādīja, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir viduvēja.
Darba samaksas īpatsvars augstskolu kopējo izdevumu struktūrā 2018. gadā:
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 58%
Latvijas Jūras akadēmija – 58%
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – 57 %
Latvijas Mākslas akadēmija – 55%
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – 48%
Daugavpils Universitāte – 45%
Liepājas Universitāte – 43%
Rīgas Tehniskā universitāte – 42%
Banku augstskola – 41%
Latvijas Kultūras akadēmija – 41%
Rīgas Stradiņa universitāte – 41%
Vidzemes Augstskola – 38%
Latvijas Universitāte – 36%
Ventspils Augstskola – 35 %
Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 35%
Administratīvā un vispārējā personāla darba samaksas īpatsvars 2018. gadā:
Latvijas Kultūras akadēmija – 53%
Latvijas Lauksaimniecības universitāte – 47%
Liepājas Universitāte – 44%
Latvijas Universitāte – 43%
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija – 42%
Latvijas Mākslas akadēmija – 41%
Banku augstskola – 40%
Rīgas Stradiņa universitāte – 39%
Rīgas Tehniskā universitāte – 39%
Daugavpils Universitāte – 38%
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija – 35%
Latvijas Jūras akadēmija – 31%
Ventspils Augstskola – 31%
Vidzemes Augstskola – 30%
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – 29%
Dati: Izglītības un zinātnes ministrija
