Monika Zīle: VID algas cipars un tā zemteksta vēstījumi 1
Žēl, ka Latvijā nav attīstīts derību slēgšanas bizness. Patlaban tas varētu mazliet nopelnīt, piedāvājot sabiedrībai prognozēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā vadītāja apstiprināšanas laiku un šī amata ieņēmēja algu. Taču pilnīgi iespējams, ka nebūtu daudz gribētāju ieguldīt naudu uz miglainiem pamatiem balstītās lietās. Jo finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) paudums, ka VID apjomīgais ķermenis galvu varētu iegūt novembrī, drīzāk ņemts no tā plaukta, kur glabājas cerība un citas netverami gaisīgas vērtības. Lai gan pēc uz šo posteni virzītās Ingas Koļegovas nesenās politiskās paklupināšanas, ko skaidroja ar sasteigtu izvēli, tagad valsts ekonomikai ļoti nozīmīgās struktūras vadītāja atrašanai esot piesaistīti personāla atlases profesionāļi, tik un tā nevar galvot par termiņu, kurā izdosies sameklēt amata līmenim atbilstošas kompetences indivīdu. Šo misiju noteikti apgrūtina iepriekšējās kandidātes publiskā “grilēšana”, ko lielākā vai mazākā mērā tāpat piedzīvos nākamais pretendents, kuram arī pēc apstiprināšanas būs jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību.
To un milzīgo atbildības nastu ņemot vērā, nupat izsludinātās VID ģenerāldirektora algas cipars – 4030 eiro pirms nodokļiem – nav nekas pārmērīgs. Cita lieta, vai to līdz finanšu ministres iepriekš nosauktajam divtik lielākajam skaitlim (8100 eiro) galējā iznākumā papildinās dažādas piemaksas par “īpašiem sasniegumiem”. Te acīmredzot kritērijs būtu nodokļu ievākuma palēciens, ko jūtami veicinātu dažu ēnu ekonomikas cietokšņu sagraušana. Bet līdz tam, kā saka, vēl jānodzīvo un VID ģenerāldirektors vienpersonīgi neizskaudīs aplokšņu algas arī tad, ja viņam maksās piectik lielāku algu. Tomēr valdība no šī cilvēka gaida ļoti daudz. Nupat valdībā nosauktais viņa algas cipars savā ziņā ir izņēmums, jo pretēji noteikumiem pārsniedz premjera darba samaksu un satur vismaz divus zemteksta vēstījumus – ka VID tikumu gaiteņus spēs sakopt vien stipri lietišķi un politiski neangažēta asa slota un ka nav piepildījušās optimistiskās nodokļu ievākuma prognozes. Abi vēstījumi vienlīdz satraucoši un, ja tiem pievieno pēdējā laika ķibeles ar Eiropas fondu naudas ienākšanu un apgūšanu, tad acīmredzot nekāds ekonomiskais uzrāviens mūs negaida. Vasaras dzirkstošajā plaukumā šīs bažas bija pabīdītas malā visos līmeņos, politiķus ieskaitot. Nu pie durvīm klauvē rudens, un tā sejā ir nopietnas bažas.
