15
Kvotas kvalitātei?
Otrs jaunums, ko vakar paziņoja IZM, ir jauna pedagogu darbības kvalitātes novērtēšana. Patlaban skolotājiem ir tiesības iegūt kādu no piecām kvalitātes pakāpēm. Par pirmajām divām nav papildienākumu, bet par 3. pakāpi pie algas piemaksā 45 eiro, par 4. un 5. pakāpi attiecīgi 114 un 140 eiro. Kopumā šīm kvalitātes piemaksām gadā tērē ap 11 miljoniem eiro. Iecerēts, ka no 2018. gada 1. septembra stāsies spēkā jaunā sistēma, kas paredz piešķirt tikai trīs kvalitātes pakāpes. Piemaksas būšot lielākas nekā pašreiz, bet konkrētus ciparus K. Šadurskis vakar neminēja. “Aptuvens skaitlis man galvā ir, bet es jums neteikšu. Nemaz neprasiet,” pavēstīja ministrs. Viņš tikai atklāja, ka 2. pakāpi ieguvušajam piemaksa būs divreiz lielāka nekā tam, kuram piešķirta 1. pakāpe. Savukārt par 3. pakāpi piemaksa būšot četrreiz lielāka. Jaunajā sistēmā kvalitātes pakāpes saņemšot mazāk pedagogu nekā šobrīd, jo skolotāju līdz ar skolu tīkla sakārtošanu būšot mazāk. Pašvaldībām turklāt tikšot piešķirtas kvotas, cik katra līmeņa pakāpes pedagogiem tiks piešķirtas. Kvotas būšot atkarīgas no skolēnu skaita. Pret to iebilst LIZDA. Jo ir pašvaldības, kurās strādā augstāk kvalificēti skolotāji, un ir pašvaldības, kur tādu ir mazāk. Līdz ar to nevar vadīties tikai pēc skolēnu skaita. “Veidosies sistēma “kurš pirmais brauc, tas pirmais maļ”,” spriež I. Vanaga. Lai cik kvalitatīvi strādātu skolotājs, ja kvotas būs izsmeltas, pie pakāpes vismaz kādu laiku viņš netiks.
I. Vanaga uzskata: no kvalitātes pakāpēm varēja arī pilnībā atteikties, bet 11 tām paredzētos miljonus ieplūdināt tā sauktajā motivācijas fondā, kāds šobrīd it kā ir katrā skolā, bet kurā finansējums ir nepietiekams.
Runājot par paredzamo skolotāju skaita samazināšanu, K. Šadurskis teica, ka nekāds sociālais sprādziens pedagogu atlaišanas dēļ neesot gaidāms. Pirmkārt, liela daļa skolotāju ir pensijas vecumā vai tuvu tam. Otrkārt, būšot sociālais spilvens skolu tīklu sakārtošanas dēļ atlaistajiem pedagogiem.
Darba grupa stāv pie ratiem
IZM paziņojums par iecerēto algu pieaugumu un pedagogu kvalitātes pakāpēm kārtējo reizi radījis jautājumus par IZM sadarbību ar tā sauktajiem sociālajiem partneriem, tostarp LIZDA. IZM pārstāvji apgalvoja, ka gan grafiks, gan plāns par kvalitātes pakāpju piešķiršanu tapis darba grupās kopā ar dažādu ministriju, kā arī arodbiedrību pārstāvjiem. Savukārt LIZDA priekšsēdētāja stāsta, ka patiesībā darba grupu sēdes ilgāku laiku nebija notikušas. Algu grafiks bijis gatavs jau pirms jaunā gada, taču nezināmu iemeslu dēļ valdībā nav izskatīts, kaut gan pat premjera darba kārtībā bijis ierakstīts, ka tas jāapstiprina 28. oktobrī. Pēc ilgāka pārtraukuma darba grupa sanākusi tikai vakar jau pēc grafika prezentācijas.
Savukārt jauno sistēmu, pēc kuras piešķiramas kvalitātes pakāpes, IZM radījusi pati un tikai pirmdien to darba grupai prezentējusi.
Ministra padomnieks Mārtiņš Langrāts toties saka: darba grupas sapulcējās tik bieži, cik bieži vajadzējis. Gala redakcija lēmumiem, protams, top ministrijā, jo tieši IZM par šiem lēmumiem atbild. Jā, grafiks jau esot iesniegts izskatīšanai valdībā, bet samērā nesen.
