Algas aug, tēriņos piesardzība 1
Par to, ka minimālā alga nākamgad tiks palielināta par 10 eiro, otrdien vienojās valdību veidojošās koalīcijas partneri. Tagad lemšana par šo jautājumu tiek nodota Saeimas deputātu rokās, kam būs jāvienojas arī sociālajiem partneriem. Minimālās algas palielināšana gan vairākām valsts iestādēm, tostarp veselības aprūpes, radīs budžeta deficītu, līdz ar to vēl jāvienojas par kompensējošā mehānisma piedāvāšanu.
Augot minimālajai algai, palielināsies arī iedzīvotāju ieņēmumi. Vēl dienu pirms koalīcijas partneru vienošanās Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nāca klajā ar datiem par vidējās darbalgas izmaiņām valstī.
Vidējā mēneša bruto alga šā gada otrajā ceturksnī bija 815 eiro, un tas ir par 6,9 % vairāk nekā tādā pašā laikaposmā gadu iepriekš. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,3%. Algas kāpums vērojams visās nozarēs. Tajās jomās, kur nodarbināto skaits neauga vai mazinājās, piemēram, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, tirdzniecībā, ēdināšanā un izmitināšanā, IT un komunikācijās – vidējā alga pat pieaugusi straujāk par vidējo ekonomikā kopumā. Tas nozīmē, ka, uzlabojot ražīgumu, uzņēmumi maksā lielākas algas esošiem darbiniekiem.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norāda – uzņēmumiem investējot iekārtās un mazinot nepieciešamo darbinieku skaitu, galvenokārt samazinās sliktāk apmaksāto darba vietu skaits mazāk kvalificētiem strādniekiem, tādējādi vidējā alga var augt straujāk, nekā patiesībā aug palikušo darbinieku algas. Transportā un valsts pārvaldē, kur nodarbinātība turpina augt, algas palielinās lēnāk. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.
Jāatzīmē, ka šā gada vidējā neto darba samaksa bija 600 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas – par 7,5%. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanos no 24% līdz 23% no šā gada 1. janvāra. No gada sākuma mainījās arī valstī noteiktā minimālā alga – no 320 līdz 360 eiro –, tātad pieaugums bija par 12,5% un tas ietekmēja vidējās algas pārmaiņas. Turklāt jau trešo gadu pēc kārtas zemais inflācijas līmenis būtiski neietekmē reālās darba samaksas un arī strādājošo iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Valda piesardzība
Pieaugot algām, arī iedzīvotāju ienākumi turpina strauji kāpt. Vidējā neto alga 2. ceturksnī bija par 7,5% lielāka nekā pirms gada, bet, ņemot vērā cenu kāpumu, strādājošo pirktspēja pieauga par 6,6%. Protams, mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi auguši mazāk – gan tāpēc, ka nodarbinātības kāpums ir ļoti lēns, gan tāpēc, ka pensijas un citi ienākumi aug lēnāk nekā algas. Taču tik un tā izskatās, ka iedzīvotāju tēriņi aug nedaudz lēnāk nekā ienākumi. Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā 2. ceturksnī bija “tikai” par 5,1% lielāki nekā gadu iepriekš. Ļoti aktīvi iedzīvotāji pērk arī sadzīves tehniku un dažādas elektroniskās ierīces. Taču viņi vēl arvien tērē diezgan piesardzīgi un uzkrāj – mājsaimniecību noguldījumi bankās jūlijā bija par 9% lielāki nekā pirms gada.
Sagaidāms, ka algu izaugsme turpināsies arī šā gada otrajā pusē un nākamajos gados, jo bezdarba līmenis turpina kristies un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk atrast piemērotus darbiniekus. Arī Ekonomikas ministrija paredz, ka šā gada otrajā pusē saglabāsies darba samaksas pieaugums, kas sekmēs mazumtirdzniecības kāpumu.
Nodokļu jautājums
Raugoties no nodokļu pozīcijas, algu pieaugums 2. ceturksnī par 6,9% gada griezumā tikai izceļ, cik bezcerīgs instruments uzņēmumu izmaksu mazināšanai būtu darbaspēka nodokļu samazināšana, vērtē DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Iepriekšējos divos gados zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme gandrīz pilnībā pārvērtusies neto algu kāpumā un pārvērstos arī nākamgad, ja ienākuma nodokli samazinātu. “Pašreizējā darba tirgus situācijā uzņēmumiem nav nekādu iespēju darbiniekus lūgt dalīties guvumā. Nav šaubu, ka citu apsvērumu dēļ vēlama būtu nodokļu sloga pārdale no algu maksātājiem uz cita veida ienākumu saņēmējiem un īpašumiem, daudz piesauktā patēriņa jomā iespējas ir krietni mazākas,” tā ekonomikas eksperts.
Viņš arī atgādina, ka šobrīd politiskās darbakārtības centrā ir nevienlīdzības samazināšana. Nenoliedzot nodokļu izmaiņu nepieciešamību, P. Strautiņš norāda, ka reti kas tik labi mazina ienākumu nevienlīdzību kā darba tirgus pārkaršana. Vidējais algu pieaugums sešās nozarēs ar lielāko atalgojumu bija 5,6%, bet sešās nozarēs ar zemāko atalgojumu – 8,0%. Līdzīgas tendences varēja vērot arī iepriekš. Lielākas grūtības darbinieku piesaistē visstraujāk maina dzīvi tiem, kuriem iepriekš izvēļu bijis vismazāk. No trim lielākajām ekonomikas nozarēm pieaugums virs vidējā ir apstrādes rūpniecībā (8,6%) un tirdzniecībā (8,9%). Bremzējošs faktors joprojām ir transports un loģistika (3,0%) – tas esot likumsakarīgi, jo nozare pārdzīvo diezgan sarežģītus laikus. Katrā ziņā daudz būs atkarīgs gan no politiski ekonomiskās situācijas, gan plānotajām nodokļu izmaiņām.
Jāatgādina, ka nodokļu jautājums šobrīd ir karstā tēma – valdība nav atteikusies no Finanšu ministrijas priekšlikuma ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kā arī aplikt ar solidaritātes nodokli lielo algu saņēmējus pilnā apmērā. Diskusijas par šiem jautājumiem turpināsies Saeimā, un iznākumu pagaidām vēl pāragri prognozēt.
