Alga kāpj, tomēr izdevumi arī. Infografika 1
Gada laikā reālā darba alga kāpusi vidēji par 6,3%, vienlaikus nodrošinot atšķirīgu izaugsmi dažādās nozarēs. Turpmāk kāpums būs, bet lēnāks.
Centrālā statistikas pārvalde ziņo, ka šā gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga pēc nodokļu nomaksas Latvijā bija 366 lati, pirms nodokļu nomaksas – 508 lati. To veidoja 546 latu lielā darba samaksa sabiedriskajā sektorā, 487 lati privātajā sektorā un 499 lati vispārējā valdības sektorā. Visstraujāk – par 17,2% – vidējā alga kāpa ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, sasniedzot 607 latus. Savukārt ūdensapgādes nozare, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozare bija vienīgā, kur gada laikā alga samazinājās. Samazinājums gan bija par dažiem latiem – no 498 līdz 494 latiem.
Visaugstākā vidējā darba samaksa šā gada 3. ceturksnī bija finanšu un apdrošināšanas nozarē – 1065 lati – par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Vismazāk – vidēji 325 latus – saņēma izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozares darbinieki, kuru atalgojums pirms nodokļu nomaksas gada laikā kāpa par 10 latiem. Mazāk par vidēji valstī fiksēto 5,1% lielo darba samaksas kāpumu, kas ir vislielākais kopš 2008. gada, pēdējo 12 mēnešu laikā savos maciņos juta arī izglītības, veselības un sociālās aprūpes, apstrādes rūpniecības, lauksaimniecības, transporta un glabāšanas un vēl vairāku nozaru darbinieki.
DnB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš paredz – vēl straujāks reālo algu kāpums tuvākajā nākotnē nav paredzams, nākamajos divos gados tas būšot aptuveni 5% gadā liels. Algas gan kāpšot straujāk nekā agrāk, tomēr cilvēku naudas izdevumi reālo naudas ienākumu palielinājumu bremzēšot. Latvijas Darba devēju konfederācija prognozē, ka vidējā alga pieaugs no pašreizējiem 500 līdz aptuveni 540 latiem mēnesī. Dažus procentus klāt vidējai algai varot dot arī sociālo iemaksu griestu atjaunošana, bet būtiskākā ietekme saistīta ar minimālās algas pieaugumu.
Arī Ekonomikas ministrija prognozē, ka ekonomisko aktivitāšu pieaugums rosinās darba samaksas kāpumu arī nākamajos mēnešos. To ietekmēs gan bezdarba līmeņa sarukums, gan demogrāfijas tendences, gan arī uzņēmēju vēlme saglabāt un piesaistīt augsti kvalificētu darbaspēku. “Paredzam, ka 2013. gadā vidējā bruto darba samaksa varētu kāpt par 4,6%. Līdzīgs darba samaksas pieaugums varētu būt sagaidāms arī nākamgad,” teic ministrijas sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena.
