Apvērsuma lietas 2
Alfrēds Bērziņš bija viens no 1934. gada 15. maija apvērsuma sagatavotājiem un īstenotājiem, taču pats apvērsums, zināms, nebija viņa ideja. Ulmanis pirmo reizi viņam par nepieciešamību mainīt Latvijas pārvaldes sistēmu vai nu konstitucionālā, vai varas ceļā it kā starp citu ieminējies 1932. gada februārī un atkārtoti 1933. gada beigās. Kad kļuvis skaidrs, ka likumīgā ceļā grozīt Satversmi tā, lai tajā būtu uzsvars uz tautas vēlētu prezidentu ar tiesībām sastādīt valdību, neļaus partiju pretrunas, Ulmanis izšķīries par apvērsumu. Bērziņš uzsver Saeimas nepopularitāti, taču kļūmēs vaino ne tikai politiķus: “Par Saeimas neveiksmēm lielā mērā ir atbildīga ne vien Saeima pati, bet vēlētāji. Balsojot par sīkiem nogrupējumiem vai pat atsevišķām personām, kas pie vēlētājiem vērsās ar demagoģiskiem, nepildāmiem solījumiem, tie sašķēla Saeimu sīkās grupās, padarot to kvalitatīvi vāju un darba nespējīgu.”
Gatavojot apvērsumu, pamazām veidojās domubiedru grupa, no posteņiem spēka struktūrās tika “izvākti” tie, kas varēja traucēt, un iecelti lojālie. Piemēram, Rīgas garnizona priekšnieku ģenerāli Kārli Gopperu nomainīja ar ģenerāli Krišjāni Berķi. Bet Ādolfa Bļodnieka valdības gāšana 1934. gada martā jau ir īsts Bērziņa meistarstiķis. Valdības krišanas jautājums tika nokārtots Saeimas bufetē pie tējas glāzes, pēc tam ar dažādām manipulācijām piesaistot balsojumam vajadzīgās citu partiju deputātu balsis un mākslīgi izraisot valdības krīzi. Tā tika panākts, lai jauno kabinetu uztic sastādīt LZS, kas nozīmē, ka pāris mēnešu vēlāk Ulmanim bija daudz vieglāk īstenot savus nodomus.
Memuāros lasām, kāda saspīlēta atmosfēra valdījusi naktī no 15. uz 16. maiju sazvērnieku “štābā” Ministru kabinetā, tagadējā Ārlietu ministrijas ēkā K. Valdemāra ielā, kā izdevies piesaistīt demokrātisko noskaņoto Marģeru Skujenieku, kā LZS pusē pārvilktas ietekmīgās Benjamiņu ģimenes “Jaunākās Ziņas”. LZS preses orgāna “Brīvā Zeme” redaktors Jūlijs Druva un viņa domubiedri vēlāk par katru cenu centušies panākt sava konkurenta slēgšanu. Bērziņš atzīst, ka tas būtu netaisnīgi: “Kā prezidenta avīzei “Brīvajai Zemei” bija visas iespējas kļūt interesantākai, bet Druva vienkārši nebija spējīgs uz pārkārtojumiem.”
