“Alfa Bank” pārdošanas darījums Kipras regulatora dēļ joprojām buksē 4
Lai arī sankcionētie miljardieri Mihails Fridmans un Pēteris Avens pirms gada panāca vienošanos par savu Krievijas “Alfa Bank” daļu atsavināšanu, darījums joprojām nav noticis. Tā pabeigšana bija plānota līdz 2023.gada pavasara beigām, bet, tā kā Kipras regulators nesniedza savu piekrišanu, apstiprināšana tika atlikta. Skaidrības par to, kad un vai “Alfa Bank” pārdošanas darījums notiks, nav joprojām. Nav arī garantijas, ka Latvijas pilsoņa Pētera Avena aktīvi netiks konfiscēti ne Krievijā, ne arī Rietumos.
Amatus “Alfa Bank” padomē Pēteris Avens atstāja jau 2022.gada 1.martā, kad stājās spēkā viņam noteiktās ES sankcijas. Tāpat Avens atkāpās no visiem amatiem, kurus viņš ieņēma Luksemburgas holdingkompānijas “ABH Holdings S.A.” (ABHH) biznesa struktūrās un lēmumu pieņemšanā nepiedalās. Arī ABHH direktoru padomes loceklis Endrjū Baksters (Andrew Baxter) uzsvēris, ka holdinga akcionāri, uz kuriem attiecas ES sankcijas, nekādā veidā nepiedalās ABHH darbā. Šis holdings ar Kiprā bāzētās “ABH Financial Limited” un Krievijas “AB Holding” starpniecību kontrolē Krievijas “Alfa Bank”.
Vēl pirms pagājušā gada februārī tika noteiktas ES sankcijas pret “Alfa Bank”, “ABH Financial Limited” paziņoja, ka tai steidzami nepieciešams “atbrīvoties no šī strīdīgā aktīva, lai izvairītos no turpmākām regulatīvām, politiskām un reputācijas sekām”. Holdings uzsvēra: “ABH Holdings S.A. direktori uzskata, ka vairs nav iespējams vienlaikus veikt uzņēmējdarbību Krievijā un Eiropā”.
Pirkšanas un pārdošanas līgums par “Alfa Bank” mātes struktūras akcijām tika noslēgts 2023.gada februārī, un, saskaņā ar tajā ietvertajiem nosacījumiem, bija nepieciešama arī Kipras Finanšu ministrijas atļauja.
Lai arī oficiāls pieteikums Kipras iestādēm iesniegts vēl pagājušā gada februārī, regulators uz to joprojām nav atbildējis. “Šajā sakarā 2023. gada augustā mēs vērsāmies ne tikai pie Kipras regulatora, bet arī pie ES vadības, taču atbildi vēl neesam saņēmuši. Rezultātā izveidojusies ārkārtīgi pretrunīga situācija: no vienas puses, ES sagaida, ka Eiropas uzņēmumi izstāsies no Krievijas aktīviem, bet, no otras puses, ES regulatori nedod atļauju izstāties,” pērnā gada septembrī norādīja holdings.
Arī Pēteris Avens vērsies gan Eiropas Komisijā, gan pie Latvijas valdības pārstāvjiem, lai, izmantojot tiesiskus un diplomātiskus instrumentus, palīdzētu ABHH akcionāriem iziet ārā no Krievijas aktīviem, taču pagaidām situācija nav mainījusies.
Pēterim Avenam (12,4%) un Mihailam Fridmanam (32,9%) piederošās “ Alfa Bank” daļas par 178 miljardiem rubļu (2,3 miljardiem ASV dolāru) plānots pārdot Andrejam Kosogovam, ziņo “The Financial Times”, atsaucoties uz četriem sarunu biedriem, kas ir informēti par vienošanos un iepazinušies ar darījuma dokumentiem.
Šo akciju pircējs Andrejs Kosogovs nav pakļauts ne ES, ne ASV sankcijām un “Forbes” krievu miljardieru reitingā ar 1,2 miljardu ASV dolāru lielu bagātību ieņem 76. vietu. Iepriekš viņam piederēja 3,7% “ABH holdinga” akciju, bet 2022. gada martā viņš kļuva par 41% akciju īpašnieku, iegādājoties Luksemburgā bāzētās ABH akcijas no bankas mazākuma akcionāriem – ES sankcionētajiem Krievijas miljardieriem Germana Hana (20,97 %) un Alekseja Kuzmičeva (16,32 %).
Darījuma noslēgšanas laikā – 2022.gada marta vidū kā Hans, tā Kuzmičevs jau bija iekļauti Eiropas Savienības sankciju ceturtajā kārtā (ASV sankcijas viņiem piemēroja vēlāk), taču pret viņu “Alfa Bank” daļu pārdošanu Eiropas Savienības institūcijas neiebilda.
Tas, ka nav iespējams veikt nekādas darbības ar Krievijas finanšu uzņēmumu akcijām, rada papildu risku lielai daļai gan Latvijas pilsoņa Pētera Avena, gan viņa partneru īpašumu. Rietumos viņu aktīvi ir iesaldēti, bet diskusija par to potenciālo konfiskāciju tikai izvēršas. Bet Krievijā konfiskācijas riski nekur nav pazuduši. Diemžēl jebkurā no scenārijiem Latvijai diez vai kaut kas tiks.
