Alerģiskās iesnas var signalizēt par iespējamu astmu 0
Dzirdēts, ka neārstētas alerģiskās iesnas var novest pie astmas, un arī astma neļaujas ārstēties, kamēr nav kārtībā deguns. To, kā īsti ir, skaidro pneimonoloģe alergoloģe INETA GRĪSLE.
Ietekme – tiešām abpusēja
“Alerģija var skart dažādus orgānus, īpaši, ja tie savienoti vienā sistēmā – kā elpceļi, kur ietilpst deguns, rīkle, traheja un bronhi un kas visi gādā skābekli organismam. Ja ir astmai līdzīgas pazīmes (beziemesla klepus, svilpjošas skaņas elpā, elpas trūkums) vai jau diagnosticēta astma nepakļaujas ārstēšanai, noteikti jāmeklē tālāks šo simptomu cēlonis, kā arī jāpārbauda deguns,” skaidro ārste.
“Cilvēkam varbūt ir hroniska augšējo elpceļu alerģija, un izdalījumi no deguna pa rīkli nepārtraukti tek uz leju, padarot bronhu iekaisumu vēl dziļāku.”
Uzskata, ka 80% astmas slimnieku ir kādas problēmas ar degunu.
Pētījumi arī apliecina – daļai alerģiskā rinīta (alerģisko iesnu) pacientu, kam nav astmas simptomu, bronhos jau atrodamas tādas pašas izmaiņas kā astmas slimniekiem. Tāpat zināms – ja cilvēks slimo gan ar astmu, gan rinītu, jo tas izteiktāks, jo smagāka ir astmas pakāpe.
Kā noskaidrot vaininieku
Jāsāk ar izmeklējumiem: parasto plaušu rentgenu (īpaši, ja problēmas ar elpceļiem ir ieilgušas), spirometriju jeb elpceļu testu (vajadzīgs visos plaušu slimību un nenoskaidrotas izcelsmes elpošanas mazspējas gadījumos, piemēram, lai diagnosticētu bronhiālo astmu), aizdomās par alerģiju jāveic arī alerģijas testi. Nepieciešamas asins un/vai citas analīzes.
“Īpaši mazus bērnus un gados jaunus cilvēkus vajag rūpīgi pārbaudīt. Pirmkārt, lai diagnosticētu elpceļu alerģiju, piemēram, pret ziedputekšņiem (polinoze) vai citām vielām (pelējumu, mājdzīvnieku alergēniem – apmatojumu, siekalām), otrkārt, lai sāktu ārstēšanu, tā pasargājot no alergēnu nokļūšanas dziļāk bronhos,” bilst alergoloģe.
“Starp citu, polinozes pirmās pazīmes parasti ir acu asarošana, šķavas, nieze, apsārtums, deguna tecēšana un aizlikts deguns. Taču iespējami arī astmai raksturīgi simptomi: klepus, grūtības elpot, smaguma sajūta un svilpšana krūtīs.
Dažreiz var būt nieze un tūska mutes gļotādā, uz mīkstajām aukslējām un rīklē, ja kāds produkts satur alergēnu, kas ir līdzīgs, piemēram, bērzu ziedputekšņu alergēnam.” Lai aizraktos līdz patiesībai, būs vajadzīga gan ģimenes ārsta, gan deguna ārsta, gan alergologa palīdzība.
Vai alerģijas sakrājas?
“Tā var būt, ka sākumā alerģija rodas, piemēram, pret ieelpotajiem putekļiem, bet ar laiku to izraisa arī citi alergēni. Protams, ne pilnīgi visiem tā notiek, kad vienai alerģijai nāk klāt vēl citas. Paaugstinātas jutības rašanos vienlaikus pret vairākiem alergēniem sauc par polisensibilizāciju. Bērniem tā noteikti savlaikus jāārstē, lai nerastos vēl nopietnākas problēmas,” klāsta daktere.
Atšķirībā no gados jaunajiem pusmūžā un vēlāk hroniskas iesnas biežāk raksturīgas smēķētājiem, kaitīgā vidē, putekļos strādājošajiem, jo alerģiskās iesnas iet mazumā.
Vienkārši šajā vecuma posmā cilvēka imūnsistēmas reakcija (alerģijas – tā ir imūnsistēmas pārspīlēta reakcija) kļūst vājāka. To pašu gan nevar teikt par tā sauktajām nealerģiskajām iesnām – tās var pastiprināties.
“Deguna gļotāda turpina slikti uzvesties, jo tajā daudzus gadus bijis iekaisums, un šo būtisko izmaiņu dēļ ne gļotāda, ne asinsvadi vairs nespēj reaģēt pareizi, arī gļotādas aizsargspējas ir zemākas, un kādā brīdī ir klāt nealerģiskās iesnas. To dēļ vecākiem ļaudīm ir sūdzības, ka, izejot no siltas telpas ārā aukstumā, sāk tecēt deguns.
Šādās situācijās lielāka nozīme ir profilaksei: deguna skalošanai un tā gļotādas biežākai mitrināšanai, temperatūras un mitruma režīmam mājās, maskas lietošanai mājas uzkopšanas laikā, ja zināms, ka no putekļiem sākas deguna tecēšana, šķaudīšana un klepošana. Ieteicami arī kādi deguna gļotādu mitrinoši pilieni (nejaukt ar pilieniem pret akūtām iesnām, kurus lieto ierobežoti!) vai eļļiņas, kas pasargās gļotādu no putekļu vai ziedputekšņu pielipšanas, to stiprinās.”
Ārstēšana – ar ko sākt?
“Cīņā ar alerģiju no ziedputekšņiem, putekļērcītēm, mājdzīvnieka alergēniem vai pelējumu bieži vien vislabāk palīdz profilakse. Piemēram, noteikti nevajag ieviest mājas mīluli, ja ir alerģija pret dzīvnieka spalvu, jāatbrīvojas no pelējuma telpās vai rudenī jāizvairās no nokritušo sapelējušo lapu sagrābšanas.
Pret ziedputekšņiem jutīgajiem laikus jāsāk lietot zāles (vismaz 2 nedēļas pirms un pēc augu ziedēšanas), kā arī jāmēģina izvairīties no kontakta ar alergēnu, piemēram, nevēdināt telpas, kad gaisā ir pilns ar ziedputekšņiem, vējainā un saulainā laikā neskriet krosu, lai alergēni neiekļūtu dziļāk bronhos un nesāktos bronhu spazmas un tūska jeb astmas lēkme,” brīdina daktere Grīsle.
“Ieteicams, pārnākot mājās, noskalot seju ar ūdeni, lai noskalotu tai pielipušos ziedputekšņus, degunu izskalot ar ūdeni, nomainīt ielas apģērbu pret mājas drēbēm, ja darbā ir kaitīgi putekļi vai citi arodfaktori, nestaigāt apkārt darba drēbēs, esot ārā, uzlikt saulesbrilles, lai acu gļotādu pasargātu no putekšņiem.”
Vieglākos gadījumos var iztikt ar antihistamīna tabletēm un deguna aerosoliem, kas nopērkami bez ārsta receptes.
Otrās paaudzes antihistamīna preparāti neizraisa miegainību, nespēku un nogurumu. Ja simptomi ir smagāki, ārsts var nozīmēt kortikosteroīdu deguna aerosolus, kuru iedarbība ir lēnāka, taču spēcīgāka par tabletēm. Pie viena samazināsies apakšējo elpceļu simptomi, nomierināsies bronhi. Cilvēks, kurš slimo ar astmu, daudz retāk piedzīvos tās paasinājumus.
Jārēķinās, ka ārstēšana ar kortikosteroīdiem ir ilga – vismaz četras nedēļas, taču var būt arī vairāku gadu garumā. Toties tai ir pretiekaisuma efekts, tātad tā ārstē, nevis tikai samazina alerģijas simptomus, kā arī tos lieto lokāli, pūšot degunā, tāpēc ārstē tieši slimo vietu un nekaitē citur organismā.
Kā sadzīvot ar alergēniem
Ja ne antihistamīni, ne degunā pūšamie kortikosteroīdi nav devuši gaidīto rezultātu, ir pieejama arī tāda metode kā specifiskā imūnterapija. Tās laikā organismu pakāpeniski pieradina, lai tas pārstāj asi reaģēt uz alergēnu, lai sāk pieciest apkārt esošās parastās lietas: ziedputekšņus, putekļērcītes, mājas mīluļu spalvas.
“Piemēram, ļoti alerģiskus bērnus, kuri vēl neslimo ar astmu, tā pasargās no slimības attīstības. Šī metode der gan alerģiskiem bērniem, gan pieaugušajiem,” informē daktere. Pacients rūpīgi jāizmeklē, lai saprastu, tieši kura alergēna mazās devas ievadīt. Sāk ar to alergēnu, pret kuru organismam ir visspēcīgākā reakcija.
Ārstēšanas kurss var būt pat līdz trim gadiem, tomēr, ja agrāk bija tikai injekcijas, tagad pieejami arī zemmēles pilieni un tabletes.
Tās gan labāk izvēlēties apzinīgākiem cilvēkiem, kuri katru dienu (tas ļoti svarīgi!) neaizmirsīs iepilināt vai iedzert tableti. Arī alergēnu injekcijas nu jau pieejamas tādas, kuras var saņemt ik pēc noteikta laika.
Ar imūnterapiju iespējams palīdzēt līdz pat 60–80% ziedputekšņu alerģijas pacientu un novērst vai aizkavēt astmas attīstīšanos. Turklāt cilvēks būs pasargāts vairākus gadus vai ilgāk pēc vakcinācijas kursa beigām.
Vienīgais trūkums ir tas, ka atšķirībā no citām valstīm Latvijā imūnterapija nav valsts apmaksāta – par to jāmaksā no savas kabatas. Viena gada kurss ar injekcijām ir lētāks, ar pilieniem dārgāks, vidēji tie ir 200–500 eiro. “Taču tas patiešām ir to vērts,” piebilst alergoloģe.
Kuri ziedputekšņi vainojami
Lai uzzinātu, kuri ziedputekšņi izraisa alerģiju, veic ādas dūriena testus vai laboratoriskos, nosakot antivielas asinīs. Ādas testi rāda, vai rodas reakcija pret varbūtējo alergēnu. Šīs pārbaudes laikā uz ādas uzpilina testa šķīdumus ar dažādiem alergēniem, pēc tam ādā zem piliena viegli iedur un pēc 20 minūtēm novērtē ādas reakciju, vai neveidojas apsārtums vai pūslītis.
Reizēm tiek veikti arī provokācijas testi uz pacienta deguna gļotādas (retāk – acu) uzpilinot testa šķīdumu, pēc tam nosakot, kā mainījusies gaisa plūsma degunā.
