Alerģija no… vīna un šīs dziras veselīgā iedarbība 0
Apdziedātais dievu dzēriens tā baudītājus ne tikai reibina, bet daudziem arī sagādā lielākas nepatikšanas, jo ir cilvēki, kuriem ir alerģija… pret vīnu! Pārējiem paliek jautājums – dzert vai nedzert?
Vienu kaiti rada…
Alkohols paātrina asinsriti un veicina pārtikas vielu uzsūkšanos kuņģa un zarnu trakta gļotādā. Tāpēc alkoholisko dzērienu lietošana paaugstina pārtikas alergēnu iedarbību.
Kaut arī sulfīti ir atzīti par drošiem, daļai cilvēku organisms nepanes vīnā esošās vielas (galvenokārt konservantus), pret tām rodas pastiprināts jutīgums, kas izpaužas kā galvassāpes, reiboņi, elpas trūkums, ādas apsārtums, nieze, izsitumi, nātrene vai citādi.
Alerģiska cilvēka organisms nespēj uzņemt sēru, tas var izraisīt pat astmas lēkmes. Tādēļ uz vīna pudeļu etiķetēm ir brīdinājums, ka dzēriens satur sulfītus.
Turklāt dažādi alergēni var mijiedarboties un veicināt cits cita iedarbību – kontakts ar vienu vielu var izraisīt alerģiju pret kādu citu. Nevēlamu reakciju var dot pelējuma sēnīte vai vistas olas baltums, ko mēdz izmantot vīna attīrīšanai.
Tad kādēļ šim dzērienam, kas pēc būtības ir dabīgs produkts – raudzēta vīnogu sula – ir nepieciešami konservanti?
Toskānas vīna darītavas “Castello di Querceto” pārstāvis Marko Fidzaletti skaidro, ka ražotāji sēra dioksīdu un sulfītus izmanto galvenokārt praktisku apsvērumu dēļ, lai aizsargātu rūgstošo vīnu pret gaisa oksidējošo iedarbību un vēlāk pagarinātu arī dzēriena uzglabāšanas laiku, kad nepareizie raugi un mikroorganismi var izraisīt tā bojāšanos. Vienlaikus sēra dioksīds vīnu aizsargā pret dažādām nevēlamām ietekmēm – temperatūras svārstībām, vibrāciju, spilgtu apgaismojumu utt.
Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību akti paredz, ka pārtikas apritē iesaistītiem uzņēmumiem ir jānodrošina tās nekaitīgums. Spēkā ir regula, ka produkta marķējumā sastāvdaļas jāuzrāda precīzi, jo starp tām var būt tādas, kas izraisa alerģiskas reakcijas. Tādēļ sēra dioksīda un sulfītu, ja tos izmanto kā konservantus pārtikas produktos, tai skaitā vīna, alus un sidra ražošanā, pieminēšana uz etiķetes ir obligāta. Tas, ka šāda atzīme ir obligāta tikai no 2005. gada, nebūt nenozīmē, ka sulfītu vīnā nebija jau agrāk. Tiesa, Eiropas Savienībā, piemēram, sausajiem sarkanvīniem sēra saturs nedrīkst pārsniegt 160 mg/l, taču praksē lielākajai daļai nav vairāk par pusi no atļautā daudzuma, parasti – ap 50 mg/l . M. Fidzaletti piebilst, ka bioloģiskajos vīnos (no bioloģiski audzētām vīnogām) pieļaujamo sulfītu daudzums ir vēl krietni mazāks.
Latvijas Vīnziņu asociācijas biedrs Ainārs Sedlinieks vien piebilst, ka arī augļus un dārzeņus, ko transportē no eksotiskām zemēm, apstrādā ar sēra dioksīdu un tie satur sulfītus! Taču informācija par to klātbūtni jānorāda tikai uz vīna etiķetes…
Daži vīndari ir atteikušies no šo konservantu izmantošanas. Tādi vīni nav paredzēti plašam patēriņam, jo dzēriena uzglabāšanas termiņš ir ievērojami īsāks – apmēram seši mēneši. Šāds vīns nav paredzēts arī transportēšanai – to uzglabā vēsā pagrabā apmēram 10 °C temperatūrā. Tādēļ sulfītu parasti nav mājās darinātajiem, tomēr, ja šis vīns joprojām nav sabojājies, nevar apgalvot, ka sulfīti tajā kaut minimālā daudzumā nav nonākuši citādā veidā, piemēram, ja vīnogulāju augsnē ir liela sēra koncentrācija.
… otru – ārstē!
Tomēr ne visa ķīmija ir indīga un kaitīga, ja vien ievēro mēru. Sulfīti ir ūdenī viegli šķīstoši savienojumi, tāpēc ātri izskalojas no organisma un tur neuzkrājas. Turklāt, piebilst Toskānas vīna darītavas “Selvole” īpašnieks Gvido Busetto, daļa sulfītu iztvaiko, atverot vīna pudeli. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ parasti to dara krietnu brīdi pirms liešanas glāzēs, ļaujot vīnam paelpot.
Bet kur paliek pierādītās vīna antioksidatīvās īpašības?
Bioloģiski aktīvie savienojumi – polifenoli un flavonoīdi – spēj neitralizēt brīvos radikāļus, savukārt tie, uzkrājoties organismā lielā daudzumā, ir galvenais novecošanas un būtisks imunitātes pavājināšanās un sirds un asinsvadu slimību rašanās cēlonis.
Vīnā ir atrastas arī vielas, kas organismā veicina iekaisīgu procesu mazināšanos (tostarp – ādā), palīdz nostiprināt asinsvadu sieniņas un piebremzēt to palielināto caurlaidību.
Vīna terapijā svarīgi izvēlēties kvalitatīvas zāles, lietot tās pēc visiem priekšrakstiem un nepārdozēt – arī šajā jomā darbojas visi medikamentu lietošanas nosacījumi. Vēl jo vairāk tālab, ka ir farmakoloģiskie preparāti, kas ir pilnīgi nesavienojami pat ar nelielām alkohola devām.
Pieņemot, ka vīns ir tikai profilakses līdzeklis, varam cerēt, ka tas stimulē gremošanas orgānu sistēmas darbību, vienlaikus radot barjeru kuņģa un zarnu trakta infekcijām. Šai nolūkā efektīvāki ir viegli baltie vīni ar lielu tanīnu daudzumu. Ja ārsts ir atļāvis lietot vīnu hronisku kuņģa un zarnu trakta saslimšanu gadījumā, labāki ir izturēti vidēji stipri vīni pa 50 ml pirms un pēc dienas nozīmīgākās maltītes. Meteorisma un aizcietējumu diskomfortu mazina jaunie vīni – 100 ml dienā starp divām ēdienreizēm. Šādā vīnā ir minerālsāļi un mikroelementi, kas stimulē zarnu funkcijas, pastiprina gludās muskulatūras darbību un veicina žults izdalīšanos. Glāzi vīna dienā ļauj izdzert arī kardiologi, taču ar nosacījumu, ka pie pusdienu vai vakariņu maltītes. Dažkārt vīnu vēlams atšķaidīt ar negāzētu minerālūdeni.
