Alerģija no… aukstuma. Kā tā var izpausties un kā ārstējama 0
Ja rudenī vai ziemā uzturoties laukā vēsā, mitrā un vējainā laikā, kā arī vasarā peldoties vai mazgājoties vēsā dušā, āda pietūkst, niez un izskatās kā nātrēm nopērta, visticamāk, tas liecina par aukstuma alerģiju. Kā novērst nepatīkamās sajūtas?
Konsultē klīnikas “Consilium Medicum” alergologs Māris Bukovskis.
Tuklās šūnas – pārāk aktīvas
Ādā un gļotādā atrodas tā sauktās tuklās šūnas, kurām aktivējoties, veidojas bioloģiski aktīvas vielas, galvenokārt histamīns. Aukstuma alerģijas gadījumā to izdali provocē ādas virsējā slāņa atdzišana līdz noteiktai temperatūrai. Tā izpaužas ar asinsvadu paplašināšanos, tūsku, apsārtumu, pumpām, niezi un dedzināšanu. Raksturīgi, ka izsitumi parādās ķermeņa atsegtajās daļās, kur pazeminājusies temperatūra, – tās robeža ir individuāla atkarībā no jutīguma pakāpes.
Nātrene mēdz attīstīties ne tikai aukstumā, bet pat istabas temperatūrā, piemēram, tualetē apsēžoties uz vēsākas poda malas.
Ja reakcija radusies vēsā laikā ārā, ienākot siltumā, parasti izsitumi izzūd jau pēc 10–20 minūtēm. Taču pat tad, ja neizdosies tik drīz nokļūt telpās, reakcija pāries, jo kādā brīdī tuklās šūnas iztukšosies, tajās vairs nebūs histamīna un citu bioloģisku aktīvo vielu.
Smagākas reakcijas gadījumā iespējami arī vispārēji simptomi. Strauji izdaloties histamīnam, paplašinās asinsvadi, pazeminās asinsspiediens un var zust samaņa. Īpaši bīstami tas ir peldoties, un iespējams, ka daļai noslīkušo ir bijusi aukstuma alerģija.
Savukārt, ja aukstā un vējainā laikā asaro acis, nāk šķavas un tek deguns, tā nav vis aukstuma alerģijas pazīme, bet reflektora reakcija uz temperatūras maiņu, kas liecina par deguna gļotādas hiperaktivitāti.
Līdzīga aukstuma alerģijai ir tā sauktā holīnerģiskā nātrene, kad izsitumi rodas, ādai sakarstot un sasvīstot. Japāņu zinātnieki ir pierādījuši, ka pusei, kam tā izpaužas, ir alerģija pret pašu sviedru olbaltumvielām.
Iespējams ārstēt
Daudziem aukstuma alerģijas izpausmes ir mainīgas un diskomforta periods nav īpaši ilgs – dažas nedēļas vai mēneši. Reizēm tā dzīves laikā parādās atkārtoti, bet biežāk šī problēma pāriet pati no sevis. Vairumā gadījumu ar aukstuma alerģiju var veiksmīgi sadzīvot un medikamenti nav jālieto.
Ārsts nosaka diagnozi, pierādot zemas temperatūras ietekmi. Parasti veic testu ar polietilēna maisiņā ieliktu ledusgabaliņu, ko 15–20 minūtes patur uz pacienta apakšdelma. Ja ir aukstuma alerģija, reakcija attīstās 10 minūtēs vai arī mazliet vēlāk, ādai sākot sasilt.
Sāk ar standarta devu – vienu tableti. Priekšroka dodama jaunās paaudzes medikamentiem, kuri neizraisa miega efektu. Ja ar vienu tableti nepietiek, devu var palielināt līdz pat četrkāršai. Nepieciešamības gadījumā nevajag baidīties lietot antihistamīnus ilgstoši.
Ja slimībai ir smaga gaita un nelīdz pat četru tablešu lietošana, to var savaldīt ar monoklonālo antivielu Omalizumab, kas bloķē alerģisko imūnglobulīnu, tādējādi neļaujot tuklajām šūnām aktivizēties. Medikaments, kas ievadāms reizi četrās nedēļās zem ādas, gan ir dārgs, taču valsts to kompensē 100% apmērā.
Kā sargāties
• Lai izvairītos no aukstuma alerģijas izpausmēm, svarīgi ģērbties atbilstīgi laika apstākļiem. Ziemā vajag valkāt siltas drēbes, šalli, cepuri un cimdus. Ādu no atdzišanas sargās termoveļa.
• Pirms došanās laukā aukstā laikā nenāks par skādi apēst vai iedzert kaut ko siltu, kas vismaz kādu laiku sildīs organismu no iekšpuses, lai gan tas negarantē, ka nātrene neattīstīsies. Noteikti iepriekš nevajadzētu baudīt saldējumu vai aukstu dzērienu.
• Ja novērota aukstuma alerģija, ieteicams izvairīties no uzturēšanās ārā, nemazgāties vēsā dušā un nepeldēties vienatnē ilgi un dziļās vietās.
KONSULTĒJIS KLĪNIKAS CONSILIUM MEDICUM ALERGOLOGS MĀRIS BUKOVSKIS