Savulaik rīdzinieki lūdza Rīgas apstādījumu pārvaldei izcirst papeles, jo tās izraisot alerģiju. Vai tas bija pamatoti? 0
Šie koki zied īslaicīgi – no aprīļa beigām līdz maija vidum. Šajā laikā zied arī dārzi un sākas graudzāļu ziedēšanas laiks, tāpēc alerģijas simptomi bieži vien kļūdaini tiek saistīti ar papeļu pūkām, lai gan, veicot alerģiskos testus, redzams, ka tās reti izraisa alerģiju. Tāpēc nebūtu pareizi vērsties pret kokiem un tos izcirst. Varu vienīgi aicināt nestādīt jaunas papeles, bet vecās lai aug!
Vai, uzturoties ārzemēs, nav jāuzmanās no svešzemju augu ziedēšanas?
Tas atkarīgs no tā, vai cilvēkam agrāk bijusi saskare ar šiem augiem vai ne. Taču manā praksē nav bijis neviena gadījuma, kad pacientam būtu radusies alerģija pret svešzemju alergēniem. Problēmas varētu radīt dienvidu zemēs izplatīta nezāle – vērmeļlapu ambrozija, kas plaši izplatīta ASV, Kanādā un Eiropā. Tomēr katrai zemei ir savi alergēni.
Kādreiz laikrakstos un žurnālos tika publicēts alerģisko augu ziedēšanas kalendārs. Vai tāds vēl pieejams?
Alerģisko slimību izmeklēšanas un ārstēšanas centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Latvijas Aerobioloģjias laboratorijas speciālistiem jau vairāk nekā desmit gadu no agra pavasara līdz septembrim veic ziedputekšņu monitoringu, kura laikā nosaka alerģiju izraisošo augu veidus un ziedputekšņu daudzumu atmosfērā. Uz Universitātes galvenās ēkas jumta 23 metru augstumā uzstādīts ziedputekšņu uztvērējs – ar to iespējams izmērīt putekšņu koncentrāciju gaisā jebkurā laika posmā. Pamatojoties uz piecu gadu datiem, izveidots Latvijas alerģiju izraisošo augu ziedēšanas kalendārs. Tajā norādīts arī augu pirmsziedēšanas un pēcziedēšanas periods, jo jutīgākiem cilvēkiem slimības simptomi var parādīties jau divas trīs nedēļas iepriekš. Šis kalendārs ievērojami atvieglo ziedputekšņu alerģijas diagnostiku un profilaksi.
Ilgus gadus aktuālo informāciju par alerģisko augu ziedēšanu nodevām arī Latvijas Radio, laikrakstu un žurnālu redakcijām, darbojās arī informatīvais tālrunis. Diemžēl šim mērķim neizdevās gūt valsts atbalstu, tāpēc jau trešo gadu ziedputekšņu monitorings tiek veikts vienīgi zinātniskos nolūkos, bet iegūtie dati nosūtīti Eiropas ziedputekšņu monitorēšanas dienestam (European Aeroallergen Network Pollen Database), kura interneta mājaslapā www.pollen.org var uzzināt augu ziedēšanas prognozi visām Eiropas valstīm. Latviešu valodā tā pieejama interneta mājaslapā www.zied.lv.
Pacienti, kas cieš no ziedputekšņu alerģijas, parasti zina sev bīstamo augu ziedēšanas periodu, rēķinās ar to, ka tas var sākties divas trīs nedēļas ātrāk vai vēlāk un, sajūtot pirmos slimības simptomus, sāk lietot medikamentus. Tā kā ārstēšanās atkarīga no slimības simptomiem, nevis ziedēšanas kalendāra datiem, uzskatu, ka tā publicēšanai nav lielas nozīmes.
