Alerģija – arī no aukstuma! Vienkārši pierādāma 0
Ja, vēsākā laikā izejot ārā, sāk niezēt seja, plaukstas un pietūkst āda, visticamāk, tā ir aukstuma alerģijas pazīme, kas var izpausties ikvienam jebkurā vecumā. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe Ieva Cīrule pastāsta, ka tā ir viens no nātrenes paveidiem, kas dažādu iemeslu dēļ kaut reizi mūžā piemeklē apmēram 20% cilvēku.
Kurš gan nezina, kas notiek, pieskaroties nātrēm, kad organismā no tā sauktajām tuklajām šūnām izdalās histamīns – bioloģiski aktīva viela, kas izraisa specifiskus izsitumus, apsārtumu, niezi un dedzināšanu. Ja nātrene ir kombinācijā ar tūsku, var būt sāpes. Dažiem cilvēkiem tā notiek aukstuma ietekmē.
“Nātrenei ir raksturīgi, ka nieze un izsitumi nesaglabājas ilgāk par vienu diennakti un pēc tam uz ādas neatstāj pēdas. Parasti tās izpausmes pazūd pēc divām trim stundām un tad parādās atkal citā vietā. Hroniska nātrene turpinās vairāk nekā sešas nedēļas,” norāda ārste.
Vienlaikus nātrene var izpausties arī no karstuma, piemēram, kad, intensīvi sportojot, ķermenis sasvīst, vai arī ir augsta ķermeņa temperatūra.
Aukstuma alerģiju ir ļoti vienkārši pierādīt.
Alergologa konsultācijā veic testu, uz apakšdelma 5–10 minūtes paturot ledus gabaliņu vai arī tikpat ilgi roku paliekot zem auksta tekoša ūdens. Ja pie vainas ir aukstums, pēc brīža parādīsies nātrene.
Uzmanīgi ūdenī!
Aukstuma nātrene izpaužas, ilgāku laiku uzturoties vēsumā, taču ne tikai tad, kad ārā ir ļoti auksts un cilvēks ir nosalis. Pietiek, ja temperatūra ir ap +10 grādiem vai pat augstāka. Alerģijas izpausmes veicina migla, drēgnums, vējš un lietus.
Aukstā laikā mērojot tālāku ceļu, svarīgi, lai ik pa laikam būtu iespēja sasildīties. Ienākot siltā telpā, parasti nepilnas stundas laikā izsitumi pazūd.
Nātrene mēdz rasties peldoties, kaut arī ūdens ir diezgan silts, ap +20 grādiem, un tad izsitumi parādās uz visa ķermeņa. Ilgstoši atrodoties aukstā ūdenī, alerģiskās izpausmes var progresēt – sākt reibt galva, pazemināties asinsspiediens un iestāties bezsamaņa. Daļa noslīkušo gājuši bojā tieši aukstuma alerģijas dēļ, tāpēc, ja mēdz rasties šāda reakcija, nevajadzētu peldēties dziļās vietās, ilgi un vienatnē.
Vai tiešām vainīgs aukstums?
Tomēr, kā novērojusi daktere Cīrule, reizēm vēsumam vainu uzveļ nepamatoti. Bieži ar aukstuma alerģiju sajauc spiediena nātreni, kas rodas, piemēram, ilgi stāvot ar šauriem zābakiem kājās. Citkārt nātreni neizraisa vis zema gaisa temperatūra, bet apģērbs, kas noteiktā temperatūrā rada ādas kairinājumu.
Ja vēsā un vējainā laikā ārā asaro acis vai rodas iesnas, tā nav aukstuma alerģijas izpausme, kā dažkārt domā, bet vazomotors rinīts, kuru provocē temperatūras svārstības. Arī deguna tecēšana, ienākot siltā istabā no āra un dzerot karstu tēju, liecina par šo problēmu.
Meklēt iemeslu
“Ja aukstuma alerģija neizpaužas smagi, daudzi tai nepievērš pastiprinātu uzmanību. Tomēr, kaut gan pati par sevi tā nav bīstama, problēmai atkārtojoties, jānoskaidro, vai nav kādi papildu faktori. Šim nolūkam jāveic pilna asinsainas analīze, jāpārliecinās, vai organismā nav parazītu un infekcijas perēkļu, piemēram, hroniska urīnceļu infekcija vai neārstēti zobi, kas mēdz uzturēt aukstuma alerģiju,” uzsver Ieva Cīrule.
Nātreni var provocēt arī hormonālās kontracepcijas, pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu lietošana, kā arī darbs, kuru veicot cilvēks ir pakļauts pastāvīgai vibrācijai.
No vienas puses, glābiņš no aukstuma alerģijas ir vienkāršs: ilgi neuzturēties ārā, taču aiz tās var slēpties arī daudz nopietnākas problēmas – onkoloģiskas, hematoloģiskas, autoimūnas slimības un infekcijas. Īpaši uzmanīgiem jābūt, ja šādas izpausmes sākušās pusmūža vecumā.
Aukstuma alerģija bieži kombinējas ar pseidoalerģiju, ko izraisa dažādas pārtikas piedevas, krāsvielas, konservanti, emulgatori, stabilizatori, kas pievienoti produktiem un iedarbojas uz tuklajām šūnām, kuras to ietekmē izdala histamīnu. Vēsākā laikā ieteicams izslēgt no ēdienkartes arī pārtikas produktus, kas mēdz pastiprināt alerģijas izpausmes.
Tie katram var būt atšķirīgi, taču raksturīgi ir, piemēram, kafija, šokolāde, zemenes, tomāti, avenes, sarkanvīns un ilgi noturēti sieri. Cilvēkiem ar jutīgu ādu histamīns no tuklajām šūnām atbrīvojas, pat tikai pieskaroties noteiktiem produktiem, piemēram, tomātiem vai zemenēm.
Sargāt sevi
Lai izvairītos no nepatīkamajām sajūtām, ejot ārā, svarīgi uzvilkt brīvu un elpojošu, bet siltu apģērbu, neaizmirstot arī cepuri un cimdus, kā arī iedzert vai apēst kaut ko siltu, kas vismaz kādu laiku sildīs organismu no iekšpuses. Iespēju robežās jācenšas izvairīties no uzturēšanās aukstumā, taču, ja tas neizdodas, jāmēģina atrast kur sasildīties. Vēsā laikā pirms iešanas laukā ādai ieteicams uzklāt biezu aizsargkrēma kārtu.
Aukstuma alerģijas slimniekiem iesaka lietot jaunākās paaudzes antihistamīnus, kas neizraisa miegainību, piemēram, klaritīnu vai zirteksu. Dažkārt pietiek ar tableti vienreiz dienā, bet fenkarols jādzer trīs reizes dienā. Ja ar standarta devu nav gana, zāļu lietošana jāsaskaņo ar ārstu. Vecākās paaudzes antihistamīni, piemēram, suprastīns un tavegils, izraisa miegainību un sausumu mutē, tādēļ nav labākā izvēle.
Reizēm priekšroka dodama ģimenes ārsta, alergologa vai dermatologa izrakstītiem recepšu medikamentiem. Šīs zāles var lietot pastāvīgi, taču, par laimi, aukstuma alerģija bieži vien pāriet un tās vairs nav nepieciešamas.
