Aleksejs Naumovs: Ja es nevaru gleznot, nevaru arī skolot 0
Vīne, Nica, Budapešta. Burano salas pasaku mājiņas. Skats no Skolas un Lāčplēša ielas stūra mājas loga. Dažādas pasaules vietas, kuras visas apvieno ekspresīvas krāsas, kas iemūžina ne tikai ainavu, bet arī apstādina laiku, notverot tā brīža atmosfēru un sajūtu gammu.
Jauni un arī iepriekš redzēti darbi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora, mākslinieka Alekseja Naumova glezniecības darbu izstādē, kas skatāma Jūrmalas kultūras centra Mākslinieku namā Bulduros.
“Ainavu žanrs jau kopš studiju laikiem man ir licies interesants. Pēdējā laikā esmu sācis veidot liela formāta darbus, kurus gleznoju uz vietas,” par saviem jaunākajiem darbiem stāsta A. Naumovs. “Gadās, ka ilgi jāmeklē, lai atrastu īsto vietu. Man patīk daba, meži un arī ziema, taču reizēm vajag ļoti saņemties, īpaši, kad zema temperatūra. Mazliet ekstremāli, bet ziemā, strādājot laukā, var noķert gleznā to sajūtu, kā tu izjūti aukstumu.”
A. Naumovs glezno akrila tehnikā, viņa darbus var raksturot kā emocionālus un noskaņām bagātus, bet to nenosaka gleznas motīvs vai konkrētā vieta, kurai pievērsies mākslinieks, bet gleznā tvertā mirkļa gaisma un tās iedarbība uz krāsu un formu. Zilā, zaļā, rozā, sarkanā krāsa, kas it kā spontāni likta uz audekla, būtībā strukturē telpu – nejaušību tur ir pavisam maz. Ainavas žanrs aizvien bijis raksturīgs un būtisks latviešu glezniecībā, kas, protams, ir liels Vilhelma Purvīša un viņa skolas nopelns. Ir bijuši periodi, kad interese par ainavu norimst, bet A. Naumova glezniecība ir labs piemērs tam, ka daba ir mākslinieka iedvesmas avots arī 21. gadsimtā.
Rit jau piektais gads, kopš A. Naumovs pilda Latvijas Mākslas akadēmijas rektora amata pienākumus, bet kā pasniedzējs – jau vairāk nekā 25 gadus. Administratīvais darbs uzliek svarīgus pienākumus, kā arī prasa daudz laika. Taču laiks nepieciešams arī radošajam darbam…
“Es sakārtoju savu laiku tā, ka varu gleznot. Ja es nevaru gleznot, nevaru arī skolot – gleznošanas profesoram tā nedrīkst būt. Un arī otrādi – administratīvi nevar izprast mākslas vidi, ja pats neesi radošs cilvēks,” savu darbu raksturo A. Naumovs.
“Man bija labs skolotājs – Indulis Zariņš (LMA rektors 1988. – 1997. g. – Aut.), viņš mācēja labi organizēt savu laiku, un arī es mēģinu to tagad darīt. Apvienot nav viegli, bet to var izdarīt, un man patīk, ka varu organizēt savu laiku.”
Liela daļa A. Naumova darbu top ceļojumos, mākslinieka gleznās var skatīt teju vai visas Eiropas valstis. Ceļošana, lai gleznotu, un ceļošana, lai pasniegtu gleznošanu, vienmēr vainagojas ar jauniem apgleznotiem audekliem. “Reizēm es braucu speciāli, lai gleznotu, kā tas bija ar “Tirkīzu”. Bet, tā kā gleznošana saistās arī ar pasniegšanu un meistarklasēm, tad gleznoju arī kopā ar studentiem. Vienmēr atrodu laiku saviem darbiem, arī krāsu kaste un dators man parasti ir līdzi,” joko mākslinieks.
A. Naumovs dzimis 1955. gadā. Profesionālo izglītību guvis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, ko absolvējis 1979. gadā pie profesora Induļa Zariņa. No 1987. līdz 1988. gadam ar Francijas valdības atbalstu studējis Sorbonnas universitātē Parīzē. Kā pedagogs pasniedzis meistarklases un strādājis daudzās mākslas skolās visā pasaulē. Kopš 1982. gada notikušas vairāk nekā 60 personālizstādes, kā arī piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs.
Rektors šobrīd piedalās arī LMA pasniedzēju darbu izstādē “Durvis”, kas skatāma akadēmijas telpās. Izstādes nosaukums paredz plašu interpretāciju, bet viennozīmīgi – šoreiz pasniedzēji un studenti ir apmainījušies vietām. “Arī pasniedzējiem ir svarīgi parādīt, ko viņi dara. Mākslas akadēmija cenšas panākt, ka starp pasniedzējiem un studentiem ir koleģiālas attiecības. Kā Kafka rakstīja par durvīm – vajag ieiet pa durvīm, ja tās ir atvērtas, nevajag visu laiku sēdēt un gaidīt, kad aicinās iekšā,” filozofiski sarunu pabeidz mākslinieks.
