Aleksandrs Lingarts: Zīmols “Priekuļu tehnikums” 11
Raksta autors ir Aleksandrs Lingarts
Šī gada 16.janvāra laikraksts Vidzemes novadiem „Druva” pārsteidza lasītājus ar ziņu par kārtējo profesionālo mācību iestāžu apvienošanu.
Ar 15.janvāra Ministru kabineta rīkojumu Priekuļu tehnikumam tiek pievienota Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola, mainot apvienotās mācību iestādes nosaukumu uz Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikumu.
2011.gadā Priekuļu tehnikumam tika pievienota Jāņmuižas Profesionālā vidusskola, apvienotajai mācību iestādei dodot nosaukumu Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikums. Jāizsaka atzinību tā laika ministrijas ierēdņiem, kuri saprata nosaukuma spēku, jo kā viena tā otra mācību iestāde bija valstī ļoti atpazīstamas. 2015.gadā tehnikumam pievienoja arī Ērgļu Profesionālo vidusskolu, atstājot pēc apvienošanas iepriekšējo tehnikuma nosaukumu.
Ko Latvijas iedzīvotājiem izteic Priekuļu tehnikuma nosaukums?
Tā jau vairāk kā simts gadus ir lauksaimniecības izglītības centrs Vidzemes reģionā.Nevienam nav morālu tiesību no skolas nosaukuma izņemt vārdu Priekuļi, jo tieši Priekuļu lauksaimniecības skola ir uzcelta par visas tautas ziedoto naudu – 51,209 rubļiem, no skolas celtniecības izmaksu kopsummas 127,956 zelta rubļiem.
Skola ir spējusi pārciest divus pasaules karus, pastāvēt dažādu varu uzspiestos laikos un spējusi dot izglītību jaunajai lauksaimnieku paaudzei, sekojot līdzi nepieciešamajām izmaiņām mācību saturā visām tām izglītības programmām, kurās notiek mācības, atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām.
Visu tehnikuma izglītības programmu absolvējušie speciālisti atrod darbu ne tikai lauksaimniecībā, bet arī citās tautsaimniecības sfērās. Kopš 1913.gada, dažādus nosaukumus pārdzīvojušo skolu ir beiguši tuvu 15 tūkstošiem absolventu.
Iepazīties ar skolas izaugsmi un darbību laika gaitā, kā arī gūt zināmu informāciju par strādājušo pasniedzēju un absolventu dzīvi un darbību, ir iespējams skolas muzejā, kura veidošanu 1990.gadā sabiedriskā kārtā, vadoties no privātas iniciatīvas, uzņēmās tehnikuma speciālo priekšmetu skolotājs Aleksandrs Lingarts.
Novērtējot šīs iniciatīvas lomu Priekuļu tehnikuma vēstures izpētē un saglabāšanā, pēc Cēsu rajona Tautsaimnieku kluba un Cēsu rajona Agronomu biedrības ierosinājuma, jau 1996.gadā skolas muzeja izveidotāju apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Bez skolas vēstures materiālu vākšanas un komplektēšanas, muzeja darbības ietvaros iesākts veidot priekuliešu dzimtu saraksts, kurā ietverti absolventi, kurus saista radnieciskas attiecības – vienas ģimenes locekļi, kā arī citi viņu radinieki. Šajā sarakstā ievietoto dzimtu skaits jau pārsniedz tūkstoti un ar katru jaunu mācību gadu tas aizvien papildinās.
Ar minēto vēlos uzsvērt, ka jaunās paaudzes profesionālā izglītošanā noteicoša loma ir ģimenei, savai atvasei palīdzot izvēlēties profesionālo mācību iestādi.
Neizpratni rada tas, ka Priekuļu tehnikuma nosaukumu paredz izmainīt uz Cēsu skolai nesen iedoto nosaukumu. Cēsu pašvaldība diemžēl patstāvīgi uzturēt šo skolu nebija spējīga.
Var piekrist, ka abu iestāžu apvienošana nodrošinās optimālu profesionālās izglītības iestāžu skaitu reģionā, pēc ministrijas pārstāves I.Bērziņas teiktā, bet nosaukumā abi ietvertie vārdi – “tehnoloģijas un dizaina” ir vistīrākā tukšvārdība. Pārgudrs skolas nosaukums jau nav noteicošs faktors profesionālās izglītības izcilības veicināšanā. Skolas prestižu nosaka apmācāmo skaits, kas Priekuļu tehnikumā ir tuvu 500, bet Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolai tikai zem 200, neskatoties uz nesen iedoto izsmalcināto skolas nosaukumu.
Profesionālās izglītības mācību iestāžu nosaukumu mainīšana liecina par to, ka netiek novērtēts tās līdzšinējais profesionālais veikums. Sava pozitīvā vēsture neapšaubāmi bija gan Jāņmuižas, gan Ērgļu un arī Cēsu Profesionālajai vidusskolai. Ar Cēsu skolas nosaukuma maiņu, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, diemžēl nepieauga skolas patstāvīga dzīvotspēja apmācāmo trūkuma dēļ.
Neatkarīgas Latvijas Republikas gandrīz 30 pastāvēšanas gados valdības realizētā politika ir novedusi pie iedzīvotāju jaunās paaudzes masveida brīvprātīgas došanās uz ārzemēm labākas dzīves meklējumos. Tā rezultātā Latvijā sāk trūkt skolēni visām esošajām profesionālajām skolām un situāciju neuzlabos skolu nosaukumu pārgudra modernizēšana.
Neizprotami ir arī tas, ka par gatavošanos šo divu skolu apvienošanai Izglītības un zinātnes ministrija neinformēja ne Priekuļu tehnikuma administrāciju, ne arī Priekuļu novada Domi, kuras teritorijā atrodas tehnikums.
Šāda nevajadzīga skolas nosaukuma maiņa taču ir saistīta ar visas dokumentācijas veidlapu izmainīšanu un ar to saistītajiem ne maziem finansiālajiem izdevumiem.
Esmu pārliecināts, ka nāksies uzzināt vēl kādas jaunas varbūt savtīgu interešu nianses, kas izrietēs no abu mācību iestāžu apvienošanas procesa.
Lai arī kāds būtu zemteksts šādam pusslepenam darījumam, to rādīs laiks, jo abu mācību iestāžu apvienošana jau ir izlemts jautājums.
Vēlētos dzirdēt Priekuļu tehnikuma absolventu viedokli par to, vai ir pamatots iemesls no tehnikuma turpmākā nosaukuma izmest vārdu Priekuļu, to aizvietojot ar nosaukumu Vidzemes.
