– Par ko raksta prese Ukrainā? 5
– Neslēpj, ka Maidanā krituši vairāk nekā simts cilvēku, Luhanskā un Doņeckas apgabalā bojā gājuši līdz trim tūkstošiem ukraiņu – gan civiliedzīvotāji, gan karavīri. Vārda brīvībai pie mums ir augsta pakāpe. Televīzija gan vairāk vai mazāk melīga, jo tās kanāli pieder vienam vai otram klanam, kurš aizstāv savas intereses. Internetā daudz izdomājumu. Bet, ja pasmelsies desmit informācijas kanālos, iegūsi puslīdz objektīvu ainu. Turklāt man ir kolēģi Kijevā, Harkovā, Dņepropetrovskā, arī Krimā.
– Kas tur mainījies kopš okupācijas?
– Godīgi sakot, ceļi kļuvuši labāki, algas – nedaudz lielākas, cenas divas, trīs reizes augstākas, ir problēmas ar pensijām, kuras nemaksā laikā, problēmas ar prāmi no Krievijas uz Kerču, samazinājies preču sortiments. Krievija aizliegusi Krimā ievest Ukrainas produktus, Krimai savukārt ir problēmas ar elektroenerģiju, jo to piegādā tikai Ukraina, Krimai ir problēmas ar ūdeni, jo arī to pa apakšzemes caurulēm piegādā Ukraina. Kā zināms, Krimai nav sava ūdens, 90 procentus tā saņem no Hersonas apgabala Ukrainā. Tagad Krimā nevar tā vienkārši iebraukt, ar Ukrainas prezidenta lēmumu slēgti visi robežpunkti ar Krieviju, jo caur tiem ļoti daudz ieveda ieročus. Krimā jārunā tikai krieviski. Ja kāds vērs vaļā muti ukraiņu valodā, viņu var piekaut un pat sakropļot. Lieki teikt, ka Odesā turpretim var dzirdēt visdažādāko mēli – ukraiņu, krievu, ķīniešu.
Taču man ir pārliecība, ka agri vai vēlu mēs savu zemi paņemsim atpakaļ, jo Putina izrīcību Krimā uzskatām par bezkaunīgu okupāciju. Ukrainas prezidents ir apsolījis lielu naudu armijas apbruņošanai.
