– Kā jūs raksturotu Odesu? 5
– Saulaina pilsēta Melnās jūras piekrastē, kurā diemžēl arvien mazāk kļūst īstu odesiešu. Cilvēciskā aspektā pilsēta pamazām zaudē. Principā pār Odesu ir nogāzušās trīs baisas nelaimes. Pirmā, 1917. gada revolūcija, kad daudzi mākslinieki, dzejnieki tika izsūtīti un nu dzīvo visā pasaulē. Otra nelaime – Otrais pasaules karš, un trešā – laiks, kad dažādu tautību odesieši, lielākoties gan ebreji, pameta Odesu. Laikā no 1974. līdz 1984. gadam pilsētu atstāja pusmiljons cilvēku. Man ir divi apraksti, viens veltīts brīnišķīgiem Odesai zudušiem cilvēkiem, kuri šīs pilsētas labā nekad neko vairs neizdarīs, un otrs stāsts par aizbraukušiem pabirām, no kā Odesa tikusi vaļā. Ukraina ārkārtīgi pretojās Staļinam, viena no baisākajām lappusēm ir tā dēvētais golodomors 1930. gadā, kad, lai iznīcinātu zemniecību, tai atņēma graudus un dedzināja. Padomju laikā par to nedrīkstēja runāt, varēja dabūt astoņus gadus cietumā. Tagad režisora Valērija Baranovska filma, kurā savās atmiņās dalās sirmgalvji, tolaiku bērni, ir viena no visvairāk skatītām Ukrainā.
Tagad Odesa kļuvusi par pašu tālāko Ukrainas dienvidu robežu. Līdz okupētajai Krimai ir apmēram 450 kilometru. Sajūta, kā dzīvojot zem Dāmokla zobena, zīlē, kritīs uz galvas vai ne. Ja situāciju pārvalda nenormāls cilvēks – un tieši par tādu uzskatu Krievijas līderi –, ir drūmi. Zināt, kā mēs šo personu Ukrainā saucam? Par Putļeru… Kad situāciju pārvalda šāds cilvēks, kurš neievēro nekādus vispārpieņemtus noteikumus, nekad nevar zināt, kas viņam iešausies prātā nākamajā mirklī. Nenoliegšu, arī Odesā zināma daļa cilvēku atbalsta Krievijas pašreizējo politiku. Manuprāt, pie tā zināmā mērā vainojami galējie nacionālisti, kuri traucē normāliem nacionāli domājošiem ukraiņiem ar saviem kliedzieniem, ka, piemēram, jānovāc visi pieminekļi, kas asociējas ar Krieviju. Daudziem Ukrainā krievu valoda ir dzimtā paaudzēm, turklāt Ukraina divdesmit gadus vairāk nekā Latvija bija PSRS jūgā, kura baisums slēpās tajā, ka režīms ārdīja cilvēkus, iznīcinot būtiskākos pamatus. Un tas nozīmē, ka visu seku likvidēšana prasa ilgāku laiku. Taču atrasties Krievijā negrib neviens Ukrainā. Ir, kas atbalsta draudzību ar Krieviju, bet neviens nevēlas, lai Ukraina kļūtu par Krievijas sastāvdaļu. Varbūt divi procenti cilvēku to arī vēlas, bet šis cipars ir tik niecīgs, ka nav būtisks. Divreiz esmu bijis Maidanā un redzējis tur valdošo pacēlumu.
