Šķelt cilvēkus pēc valodas nedrīkst! Saruna ar pasaulslaveno tenoru Aleksandru Antoņenko 6
Skatuves ceļus 20.jūlijā uzsākušā “Jūrmalas festivāla” goda viesis ir pasaulē slavenākais Latvijas tenors – “Grammy” balvas ieguvējs Aleksandrs Antoņenko, kurš kopā ar citiem māksliniekiem svētdien, 26. jūlijā, uzstāsies festivāla noslēguma koncertā Dzintaru koncertzālē. Turklāt ierakstu kompānija “Delos Music” nupat laidusi klajā soprāna Dināras Alijevas un Aleksandra Antoņenko albumu, kurā iekļautas Džuzepes Verdi, Džakomo Pučīni un Pētera Čaikovska operu ārijas un dueti.
– Ar kādām domām šovasar devāties uz Latviju?
A. Antoņenko: – Jūtos pagodināts, ka esmu izvēlēts par “Jūrmalas festivāla” Goda mākslinieku. Man ir patīkami, ka Dzintaru koncertzāle šajā festivālā piedāvā ļoti kvalitatīvu programmu ar brīnišķīgu mākslinieku piedalīšanos, Restaurētās zāles akustika sniedz iespējas rīkot vairāk akadēmiskās mūzikas koncertu.
– Kā jūsu ceļi krustojās ar Baku dzimušo Krievijas Lielā teātra solisti Dināru Alijevu?
– Zināju, ka viņa kā brīvmāksliniece daudz dziedājusi visā pasaulē, pērn Kauņā kopā ierakstījām disku ar Pučīni, Čaikovska un Verdi mūziku. Biju dzirdējis par viņas brīnišķīgo muzicēšanu Vīnē. Dināra Alijeva bija tā, kura aizvietoja saslimušo Kristīni Opolais Maskavā “Jevgeņija Oņegina” izrādēs, tās izglābjot. Starp citu, viņa dziedājusi Tatjanu arī Rīgā Andreja Žagara iestudētajā “Jevgeņijā Oņeginā”. Kad viņa mani uzaicināja kopīgi ierakstīt disku, es, protams, piekritu.
– Latvijā festivāli rodas cits pēc cita, vai jums nešķiet, ka to kļūst par daudz?
– Laba nekad nav par daudz! Protams, katram jaunam aizsākumam ir pirmie uztraukumi, vai viss izdosies, kā iecerēts. Es no savas puses esmu izdarījis visu, kas bijis manos spēkos. Uz 26. jūlija festivāla noslēguma koncertu uzaicināju Latvijas dziedātāju, kura 17 gadus dzīvo Itālijā, Alisi Zinovjevu. Viņa dzimusi Aizkrauklē un arī mācījusies pie manas skolotājas Margaritas Gruzdjevas. Piecus gadus mēs – Andžela Goba, es, Nauris Indzeris, Alise Zinovjeva, Sandra Strenga, aktiera Jura Strengas meita, – bijām kursabiedri. Un redziet, kā sanācis, Andžela Goba ir dziedātāja un pasniedzēja, mēs ar Alisi Zinovjevu esam iegājuši starptautiskā apritē. 26. jūlijā “Jūrmalas festivāla” Galā koncertu, kur skanēs Vīnes valši un operu ārijas, sāksim ar Džuzepes Verdi uvertīru operai “Masku balle”, Alise Zinovjeva uznāks uz skatuves ar Amēlijas āriju, kas pāries Gustavo un Amēlijas duetā mūsu abu izpildījumā. Uz skatuves kā partneri koncertā satiksimies pirmoreiz. Tā arī Guntaram Ķirsim (“Latvijas koncertu” direktoram. – V. K.) teicu, ka gods pirmoreiz “pasniegt” pasaulē jau pazīstamu soprānu Latvijas publikai būs tieši “Latvijas koncertiem” un mūsu festivālam. Guntaram Ķirsim esmu piedāvājis “Jūrmalas festivāla” vietā ar laiku tam dot citu nosaukumu, piemēram, “Dzintara jūras balsis”. Esmu atvedis vēl vienu soprānu – Rebeku Tīmu. Viņa ir amerikāniete, bet dzīvo Lībekā, Vācijā, arī pie Baltijas jūras, tikai otrā pusē. Iznāk tā – es, Alise Zinovjeva un Egils Siliņš – esam no Latvijas, Tallinas operas galvenais diriģents Vello Pēns, kurš stāsies pie “Jūrmalas festivāla” orķestra pults, no Tallinas, Rebeka Tīma – no Lībekas. Visi ap Baltijas jūru.
– Pēc prinča Kalafa ārijas no “Turandotas” koncertā “Dzimuši Rīgā” ne viens vien teica, ka tas bijis jūsu spožākais dziedājums. Vai arī pašam tā šķiet?
– Viens no labiem dziedājumiem, kādiem ir jābūt. Bet paldies par komplimentu! Protams, pirms desmit gadiem nedziedāju tik spoži un stabili. Tagad savu ķermeni kā instrumentu izjūtu pilnīgāk.
