Aleksandras Beļcovas pasteļi mākslinieces 125. gadadienā 0
No 12. septembra līdz 9. decembrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma gleznotājas 125. jubilejai veltīta izstāde “Aleksandras Beļcovas pasteļi”.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs 2017. gadā atzīmē ievērojamās Latvijas mākslinieces Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) 125. gadadienu. Šī izstāde turpina jubilejas pasākumu klāstu un piedāvā atklāt būtisku meistares radošā mantojuma daļu – viņas darinātos pasteļus.
Pasteļglezniecības tehnika – smalka, viegla, gaisīga – Aleksandrai Beļcovai vienmēr bija tuva, un savā daiļradē viņa to izmantoja bieži. Autores agrīnie pasteļi datēti ar 20. gadsimta 30. gadu sākumu, kad daudzu Latvijas mākslinieku darbos kubisma stilistiku, jaunreālismu un Art Deco cietās formas nomainīja izteikts gleznieciskums.
Portreti, ainavas, akti, klusās dabas, žanra ainas ļauj novērtēt meistares virtuozo pasteļa tehnikas pārvaldīšanu, vienlaicīgi sniedzot iespēju vēl izjustāk iepazīt Aleksandras Beļcovas tēlu pasauli. Lielākā daļa mākslinieces darbu ir novērojumi. Tajos viņa attēloja draugus un tuviniekus, pašas redzēto tuvos un tālos izbraukumos. Šīs skices atšķir izpildījuma svaigums, apliecinot Beļcovas smalkās koloristes dotības un brīnišķīgu radošo brīvību.
Lielformāta pasteļi, kas pārsvarā ir portreti, ar savu pabeigtības perfekciju liek atcerēties pasteļglezniecības meistaru Žana Etjena Liotāra (Jean-Étienne Liotard, 1702–1789) un Morisa Kantēna de Latūra (Maurice Quentin de La Tour, 1704–1788) kompozīcijas. Saikne ar franču mākslas skolu Beļcovai bija ārkārtīgi svarīga visos daiļrades posmos, tāpēc viņas interese par pasteļglezniecību liekas likumsakarīga, īpaši ja piemin faktu, ka šīs tehnikas uzplaukums ir saistīts ar 18. gadsimta franču mākslinieku Antuāna Vato (Antoine Watteau, 1684–1721), Fransuā Bušē (François Boucher, 1703–1770), Žana Batista Simeona Šardēna (Jean-Baptiste-Siméon Chardin, 1699–1779), Žana-Onorē Fragonāra (Jean-Honoré Fragonard, 1732–1806) un jau pieminēta Latūra vārdiem. Viņu meklējumus 19. gadsimta otrajā pusē turpināja franču impresionisti, bet 20. gadsimta sākumā – franču modernisti.
Izstādē eksponēti Aleksandras Beļcovas pasteļi no R. Sutas un A. Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, kā arī no privātām kolekcijām. Vairāki darbi līdz šim netika publicēti un tiks demonstrēti pirmo reizi.
