Aleksandra galvu ietrieca kāpņu telpas sienā! Kam taisnība – agresīvam aizturētajam vai policijai? 11
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Trīsdesmit gadus vecais bijušais Valsts policijas kārtībnieks ar deviņu gadu stāžu, seržants Jānis pirmajās tiesas sēdēs turējās braši, kaut gan bija apmulsis, ka jāatrodas uz apsūdzēto sola. Savu vainu kategoriski neatzina, tomēr beigās padevās.
“Jāmaksā advokātam, jāstaigā uz tiesu, sapratu, ka tāpat neko nepanākšu,” man saka Jānis,
kurš tagad strādā privātā sfērā, pelnot daudz vairāk nekā policijā, kur diez vai atgriezīsies.
Pirmās tiesu instances spriedumu viņš nav pārsūdzējis, un tas stājies spēkā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Z. Dundurs Jāni sodīja ar naudas sodu vienpadsmit minimālo mēnešalgu apmērā – 4730 eiro un aizliegumu trīs gadus strādāt Valsts policijā.
Aizskāris personas tiesības
Kā vēsta prokurores I. Īzakas apsūdzība, Jānis pārsniedzis likumā “Par policiju” noteiktās policijas darbinieka tiesības un pilnvaras fiziska spēka pielietošanai, to pielietojis pretēji likumā noteiktajam mērķim, pārkāpjot noteiktos policijas darba organizācijas un darbības principus, kas nosaka, ka policija ar savu darbību nodrošina personas tiesību un brīvību ievērošanu.
Tāpat nav ievērojis un pārkāpis Valsts policijas ētikas kodeksu. Tādējādi tīša, prettiesiska, ar vardarbības pielietošanu saistīta rīcība radījusi kaitējumu cietušā Aleksandra tiesībām un interesēm. Sods piemērots pēc Krimināllikuma 317. panta: dienesta pilnvaru pārsniegšana.
Aleksandrs gan nekādus miesas bojājumus nav guvis un kompensāciju no policista nepieprasa. Neoficiāli man zināms, ka cietušais gribējis sūdzību par policista rīcību atsaukt, taču tas neesot bijis iespējams.
Iekšējās drošības biroja dzirnas bija sākušas malt, un lieta nokļuva tiesā. Tās pamatā bija videokameru ieraksti policijas iecirknī. Tomēr Jānis un citi iecirkņa policisti uz tiem tiesā raudzījās citādāk nekā prokurore un tiesnesis.
Kā vēsta apsūdzība, 2018. gada 17. jūnijā Jānis kopā ar pārinieku neilgi pēc pusnakts Aleksandru nogādājuši Valsts policijas Rīgas Centra iecirknī Matīsa ielā. Jānis vedis Aleksandru uz operatīvās vadības grupas telpām, ciešā tvērienā turot viņu no mugurpuses pie rokām plecu rajonā, bet aizturētais ieķēries durvju ailā, tādējādi pretojoties viņa nogādāšanai telpā.
Policists atbrīvojis aizturētā tvērienu durvju ailā, pēc tam plkst. 0.58, “turot ciešā satvērienā, sperot vienu soli pa kreisi no ieejas telpā, pretēji dienesta pienākumiem, acīmredzami pārsniedzot savu tiesību un pilnvaru robežas, bez jebkāda tiesiska pamata tīši pielietoja fizisku spēku, Aleksandru strauji ar spēku pagrūžot viņu telpā esošo krēslu virzienā”. Aizturētais nokritis sēdus uz grīdas.
“Plkst. 2.08 Jānis, virzot Aleksandru uz policijas iecirkņa izejas pusi, satvērienā no mugurpuses izstumjot viņu kāpņu telpas laukumā, pretēji dienesta pienākumiem, acīmredzami pārsniedzot savu tiesību un pilnvaru robežas, bez jebkāda tiesiska pamata rīkojoties tīši un prettiesiski pielietojis fizisku spēku, apzināti vienu reizi Aleksandra galvu ietriecis kāpņu telpas sienā, tādējādi nodarot viņam fiziskas sāpes.
Pēc tam, pielietojot fizisku spēku, satvērienā vedot Aleksandru lejā pa kāpnēm uz ēkas izeju, ar spēku iegrūda viņu neatvērtās ēkas izejas durvīs, nodarot fiziskas sāpes.” Tāds ir prokurores un tiesneša redzējums.
Aizturētais bijis agresīvs
Jānis savu vainu noliedz: spēku pret aizturēto pielietojis atbilstoši likumam. Viņu tiesā aizstāvēja arī kolēģi, kas tonakt bija iecirknī, norādot, ka spēka pielietošana notiekot gandrīz katru maiņu.
Kā notikušo redzēja Jāņa pārinieks Mikus, un kāpēc vispār Aleksandrs tika aizturēts?
Kā tiesā liecināja Mikus, bija saņemts izsaukums uz azartspēļu zāli Raiņa bulvārī, kur Aleksandrs bija salauzis inventāru un uzbrucis sievietei apsardzei, saplēšot viņai drēbes.
“Aicinājām vīrieti uz automobili, bet viņš vicinājās ar rokām, mēģināja bēgt, rāvās ārā, bet pie iecirkņa atteicās kāpt ārā no automobiļa. Skaidrojām, ka viņam draud administratīvs sods par atteikšanos pakļauties policijai, bet vīrietis atbildēja, ka viņam tas esot vienalga.
Bijām spiesti pielietot spēku – aizlauzt roku aiz muguras un vest. Bet viņš vienalga pretojās: krita zemē, ķērās durvju ailā.
Arī provocēja: šūpojās mūsu virzienā. Vajadzēja stingri satvert un virzīt. Mēs jau viņu negrūdām, vairāk tā kā atgrūdām no sevis. Arī video vairāk izskatās, ka vīrietis tiek piespiests pie sienas, ne grūsts uz sienu. Vienreiz pats triecās pret sienu.
Vīrietis draudēja mums ar fizisku izrēķināšanos un atlaišanu no darba, jo esot paziņas policijā, lamājās.
Nācās arī man pielietot spēku, lai atvairītu viņa uzbrukumu. Tāpat spēku vajadzēja pielietot, lai paņemtu viņa mantas un uzliktu rokudzelžus,” tiesā teica Mikus.
Arī cits kārtībnieks Gatis liecināja, ka aizturētais nav gribējis nākt iekšā nedz iecirknī, nedz arī pēc tam kamerā, teikdams, ka viņu tur sitīšot: “Mierināju un teicu, ka neviens viņu negrasās sist. No sākuma paklausīja, pēc tam atkal pretojās.
Kolēģis viņu kamerā ievilka pa zemi. Tur viņš turpināja spārdīties un bijām viņu spiesti ar rokudzelžiem pieslēgt – tā, lai varētu apgulties, bet viņš turpināja guļus spārdīties. Divos naktī viņš bija jāved uz alkohola ekspertīzi, bet vīrietis atkal pretojās. Neredzēju, ka kāds no kolēģiem pret viņu būtu pielietojis pārliecīgu spēku.”
Tiesā tā arī neizdevās uzzināt paša aizturētā Aleksandra nostāju. Viņš vairākkārt neatsaucās tiesas uzaicinājumam ierasties un liecināt.
