Aldari skaišas par deputāta Parādnieka ideju krasi celt alus akcīzi 0
Būtiski palielinot akcīzi alum, daudz straujāk augs citu alkoholisko dzērienu realizācija, savukārt Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) revolucionārā pārliecība, ka alus ir ļaunuma iemiesojums, nopietni apdraud alus darītavu dzīvotspēju Latvijas reģionos, uzskata Latvijas Alus darītāju savienības biedri.
Kā norādīja savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš, Finanšu ministrijas (FM) izstrādātā nodokļu politika tieši alum, salīdzinot ar visiem alkoholiskajiem dzērieniem, paredz straujāko akcīzes nodokļa pieaugumu – 25% apmērā. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis pieaugs vidēji par 15%.
Neraugoties uz šo priekšlikumu, tiek apsvērts īstenot deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par vēl lielāku akcīzes pieaugumu alum. Tādējādi stiprais alkohols būs vēl pieejamāks patērētājiem, kas ir pretrunā ar deputātu publiski pausto par alkohola patēriņa samazināšanu valstī, norāda asociācijas biedri.
“Nav saprotama viena atsevišķa deputāta izteiktās antipātijas pret alus nozari, kurš rosina paaugstināt akcīzes nodokli alum par 100%, aizmirstot par stipro alkoholu. Turklāt šī deputāta negatīvā attieksme tieši pret alus nozari ir novērojama jau ilgākā laika posmā, skatot arī citus nozarei būtiskus jautājumus. Izvirzot priekšlikumu par lielāku akcīzi alum deputāts, kuram nav ne aprēķinu par to, kā viņa lēmums risinās alkoholisma problēmas, ne tas, kā šī viņa ideja ietekmēs nozari, spekulē ar savu personīgo viedokli un pieņēmumiem, kas nav attiecināmi uz reālo situāciju,” norāda aldari.
Nozares pārstāvji arī atzīmē, ka Latvijā ir reģistrētas vairāk nekā 40 alus darītavas, kuras pārsvarā atrodas Latvijas reģionos, tādā veidā veicinot ekonomisko attīstību konkrētajā apvidū.
“Diemžēl deputāta revolucionārā pārliecība, ka alus ir ļaunuma iemiesojums, apdraud alus darītavu dzīvotspēju šajos reģionos, kur jau tā ir samērā augsts bezdarba līmenis. Turklāt nesamērīga akcīzes celšana būtu dubults sitiens mazajām darītavām, jo pirms neilga laika deputātu pieņemtais lēmums par 2l PET aizliegumu faktiski nozīmē to investīciju norakstīšanu, kas ieguldītas PET ražošanas līniju modernizācijā, jo aizliegums stājās spēkā jau pēc pus gada,” akcentē alus darītāji.
Kā liecina statistika, šā gada pirmajos četros mēnešos patēriņam nodoto stipro alkoholisko dzērienu – degvīna, konjaka, brendija, liķiera un viskija apmērs ir pieaudzis par 10%, bet alum – tikai 1%, kas noticis, pateicoties pierobežas tirdzniecībai ar Igauniju. Pēc Liniņa teiktā, pierobežas tirdzniecība ar Igauniju veido aptuveni 5% no visa alus tirgus apjoma, apliecinot, ka Latvijā uz vietas patērētā alus kritums ir vismaz 4%.
Liniņš arī atgādināja, ka alus nozari negatīvi ietekmē Saeimas balsojums par labu PET iepakojuma ierobežojumiem, līdz ar to nākamgad alus realizācija varētu kristies par aptuveni 20%. Nesamērīgi paaugstinot akcīzes nodokli, alus realizācijas kritums būs vēl dramatiskāks.
Jau vēstīts, ka ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.
Tostarp vīna akcīzes nodokli iecerēts celt par 18% – no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% – no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro. Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% – no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% – no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.
