“Svēts cilvēks mūsu Aldis. Nācarietim darbabiedrs.” Egila Līcīša feļetons 44
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Epidemiologu instrukcijas aicina un premjers ar veselības ministri kā pulksteņi ar dzeguzi ik stundu atkārto – neatzīmējiet kolēģu dzimšanas dienas darba kolektīvā un atturieties no kopīgas kafijas dzeršanas un tortes “Cielaviņa” ēšanas.
Tas lielā mērā gandējoši skar katra indivīda personīgo izvēles brīvību, tāpat kā aizliegums dziedāt un dancot deju grīdās un klubos.
Ka var citādi, parāda ievērojamais politiķis Aldis Gobzems, kurš dzimenītes svinēšanu izdara publiski, tūkstošiem fanu klātbūtnē pulksten sešos vakarā pie Raiņa pieminekļa Esplanādes laukumā – jautrā pasākumā, kas jau robežojas ar apzīmējumu “tautas manifestācija”.
Būšu nevainojami korekts pret savādo, adataino deputātu, kurš apveltīts ar vērīgu prātu un kura domāšanas aparātā viss kārtībā.
Atzīmēšu mediju neobjektivitāti, skaitot, cik karabiedru un dzimšanas dienas viesu ieradās pie Gobzema, apliecinot, ka ir kopā ar vienpati-cīnītāju pret nekrietnībām.
Tāpat atzīmējams, ka pasākumam bija liela rezonanse, ļaujot gaviļniekam justies kā dienas varonim un papilnam izbaudīt personīgo viktoriju.
Turpretī datortaustiņu klabinātāji, kuri pirmīt zvaigāja un zirgojās, paļājot Gobzemu, bija spiesti nolaistu asti, ar kaunu un rūgtu asaru kamolu kaklā atkāpties.
Rukšķinātāji pret Aldi nu sēdēja klusi kā ķīnieši, vēlēdamies, kaut iepriekš teiktie kaķu lāsti būtu savlaicīgāk atraduši vietu papīrgrozā.
Cilvēki, kas iemācījušies skaitīt, redzēja, ka skvērā saplūdis melnais tūkstotis.
Tā bija vēl neizšķirota vēlētāju sēkla, bet droša atbalsta sistēma, lai svērtu, ka pagaidām neatkarīgais deputāts, kurš partiju dibinās 22. novembrī, ir ar vienu kāju jau 14. Saeimā.
Uz dzimšanas dienu bija atbraukuši ciemiņi no Liepājas līdz Lielvārdei, no Jelgavas līdz Valmierai.
Ieradās Purčika un Bolderājas piederīgie, pilzenieti dzērušie, šaibas ēdušie un alkohola nelietotāji, kā arī no Šlesera mantojuma, Ļedjajeva draudzes sektanti.
Viesi izlīda no patiltes un no geju klubiem, sanāca mazkvalificēto darbu veicēji, labi atalgoti amatnieki un trūcīgie inteliģenti, izbadējušies brīvo profesiju pārstāvji, vecāka gadagājuma cilvēki un daudzi tikumīgi, bet vēl pamācāmi jaunekļi – starp Aldi Gobzemu un sapulcējušos melno tūkstoti neapšaubāmi bija klikšķis.
Tas liecina, ka 22. novembrī uz Latvijas politiskā globusa parādīsies jauns, aktīvas pozīcijas politiskais spēks.
Ko runāja mītiņā? Da neko īpašu, bet ticīgie ļaudis saprata, ka vairs nevēlas dzīvot runātāju atklātajās elles šausmās.
Pats jubilārs, pamodināto fanu priekšā kautri slēpdamies aiz nacionālā varoņa oreola, paralēli daudzajiem esošajiem atklāja jaunos – apcerīga dzejnieka, konferansjē un skatuves mākslinieka talantus.
Reiz bijis pliks un nabadzīgs advokāts, deputātēšanas dēļ upurējis savu iepriekšējo dzīvi un profesionālo karjeru, Aldis solīja – pēc gadiem desmit dzīvosim labākā Latvijā!
Skaļāk, runā skaļāk! – kliedza iejūsmīgais pūlis, un, lai gan Gobzems vedināja neturēt politiķus par dievināšanas objektiem, ne viens vien manifestācijas dalībnieks tika pie relikvijām: sv. Alda mata, naga šķēpelītes, nemaz nerunājot par simtiem kopīgi izpildīto selfiju par atmiņu no dzimšandienas svinībām.
Pateicos visai atbalstītāju komandai! Bez jums tas nebūtu iespējams! – daudzkārt atzinās Aldis, un, spriežot pēc dažādā gadagājuma bijušo skolēnu klātbūtnes, mūsu izglītības sistēma arvien dzīvojusi, nokaudamās ar nesekmīgo divnieku karaļu problēmām.
Apbēdinoši sāpīgi ir ar Alda panākumu zvaigzni. Diemžēl tautas apgaismošanas koordinētājs nemēdz uzrādīt politiskos radurakstus un ievirzes (izņemot, ka ar krieviem jādzīvo saticīgi).
Līdz ar to projektiem bez ideoloģijas, kas ierodas uz vēlēšanām kā baltas lapas, izredzes uz lieliem sasniegumiem nav gaidāmas.
Pārāk šaurs būs neapmierināto masu – premjera amata kandidāta un nominanta piekritēju loks, lai piepildītu turbo ambīcijas.
Arī nākotnē Gobzema laulātās draudzenes sapnis kļūt par Viņa Ekselences Latvijas premjerministra kundzi tiks sabradāts. Naidīgā pretvara nospiedīs sienmalī un iemīcīs ceļa putekļos viņas vīra pretenzijas un gājumu uz jebkādu atbildīgu posteni MŪSU valstī.
Kas paliek? Dārgāka par visu – ļaužu uzticība.
Gobzema baznīcēni, mājupejot priekpilnām, apmierinātām, līksmām sejām, ar labi padarīta darba sajūtu runāja – svēts cilvēks mūsu Aldis. Nācarietim darbabiedrs.
