Tas, ka koncertdzīve apstājās, mums savā ziņā nospēlēja par labu.” Saruna ar kompānijai “Skani” vadītāju Egīlu Šēferu 1
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Mūzikas izdevniecība “Skani” laidusi klajā divus nozīmīgus albumus – Santas Ratnieces ”Vigila del Mattino” un kora mūzikas albumu ”Aeternum”, kurā iekļauti 16 īpaši atlasīti jaundarbi, ko Latvijas simtgadei veltījuši 77 Latvijas komponisti. Albums ir Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā trīs gadu projekta – koncertcikla “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” – vainagojums. Par jaunumiem, iecerēm un to, kā kompānijai “Skani” klājas pandēmijas laikā, saruna ar tās vadītāju Egīlu Šēferu.
Te “Skani”, kurai nupat sācies septītais darbības gads, ir vienīgā mūzikas izdevniecība Latvijā ar plašu starptautisku izplatītāju tīklu.
Pateicoties sadarbībai ar partneriem ASV, Nīderlandē un Lielbritānijā, “Skani” izdotie latviešu mūzikas CD nonāk tirdzniecībā 80 pasaules valstīs, kā arī visās digitālajās mūzikas platformās – “Spotify”, “iTunes”, “Amazon Prime” un citās. Pērn “Skani” albumi sasniedza 400 000 klausītāju lielu auditoriju.
Raksturojiet, lūdzu, abus klajā laistos mūzikas albumus!
E. Šēfers: Latvijas Radio kora un komponistes Santas Ratnieces autoralbuma “Vigila del Mattino” nosaukums nāk no paša pirmā tajā iekļautā desmit minūšu garā skaņdarba, kas latviešu valodā nozīmē “Rīta vigīlija” (2015), kam pamatā ir Dantes Aligjēri “Paradīzes” teksts no “Dievišķās komēdijas”.
Bet centrālais darbs ir mūsu Operā uzvestā un pasaulē dzirdētā multimediālā kora opera “Kara daba” (2011), kurā Radio koris sadarbojās ar režisori Kirstenu Dēlholmu un dāņu teātra grupu “Hotel Pro Forma”. Albumā iekļautajai Santas Ratnieces mūzikai tas ir pirmieskaņojums. Man ļoti patīk Sigvarda Kļavas ideja radīt vienam komponistam veidotas programmas, kā tikko minēto Santai Ratniecei, kā Jānim Zālītim izdotais dubultalbums ar pilnīgi visu šā skaņraža kormūziku.
Tiklīdz albums ir veltīts vienam komponistam, tā skaņraža vārds ir pašā priekšā un mūzika aiziet tālu, tālu. No “Vigila del Mattino” tirāžas, kaut albums iznāca tikai pirms trim nedēļām, tūlīt drīz vairs nekas nebūs palicis pāri, jau sūtām prom uz Angliju pēdējās kastes, tik ļoti pieprasīts ir šis albums.
Otrs albums, “Aeternum”, ir Māra Sirmā daudzu gadu lolojuma vainagojums.
Gatavojoties Latvijas simtgadei, Māris Sirmais un Valsts akadēmiskais koris “Latvija” nāca klajā ar iniciatīvu par Latvijas komponistu jaundarbu koncertciklu.
Tā tika aizsākta radošā laboratorija, kurā 77 Latvijas komponisti radīja a cappella kora dziesmas jauktajam korim, muzikāli portretējot piecas stihijas: uguni, ūdeni, zemi (Tēvzemi), debesis un mīlestību.
Skaņdarbi veltīti izcilākajiem un labākajiem Latvijas amatierkoriem, kuri jauno dziesmu pūru nesīs arī ārpus Latvijas robežām. Šis projekts tika veidots ar mērķi radīt paliekošas garīgas vērtības, kas arī pēc valsts simtgades svētkiem dzīvos gan Latvijas, gan pasaules koru literatūrā.
Vīzija bija nevis ārkārtīgi profesionāli darbi, ko spētu izdziedāt tikai, piemēram, “Latvija” un Radio koris, – Māris Sirmais domāja par mūsu Dziesmu svētku tradīciju un mūsu amatieru koru tradīciju, un viņu repertuāru nākotnē. Kā zināms, spēcīgākie mūsu amatieru kori ir ārkārtīgi augstā profesionālā kvalitātē, daudz labāki nekā profesionālie kori citās valstīs.
Māris Sirmais sacījis, ka varam būt lepni par to, ka samērā nelielai nācijai ir tik daudz autoru, kas ir spējīgi radīt augstvērtīgu mūziku, un ir tik daudz izcilu koru, kas šo mūziku spēj augstvērtīgi atskaņot. Var tikai iedomāties, cik grūti bija izraudzīties albumam 16 dziesmas.
Ceru, ka Māris Sirmais man nepārmetīs, bet, cik esmu dzirdējis, pēc koncertiem Nacionālajā bibliotēkā, kurā šīs 77 dziesmas izdziedāja “Ave Sol”, “Kamēr…” un citi kori, diriģents dziedātājiem jautājis, kurus darbus viņi vēlētos iekļaut albumā. Šī izlase ir demokrātiskā procesā izsijāts šķērsgriezums un koncentrāts. Albumā “Aeternum” iekļauti zīmīgākie un Latvijas labāko koru iemīļotākie darbi no šā cikla.
Interesanti, ka starp daudziem pazīstamiem komponistu vārdiem parādās arī Irīna Mihailovska ar dziesmu “Uguns rituāls”. Autore vairāk zināma kā kora “Latvija” dziedātāja, soliste.
Arī šajā albumā viņa dzied solo – Raimonda Tigula dziesmā “Griezes dziesma” un Jēkaba Jančevska dziesmā “Aeternum”. Par Irīnu ir īpašs stāsts. Pirms albums nāca klajā, Mārim Sirmajam bija intervija BBC radio tieši sastrēgumstundas raidījumam “In Tune” ar vairāku miljonu auditoriju.
Un pēc intervijas divas no albumā iekļautajām dziesmām tika nospēlētas no pirmā līdz pēdējam akordam!
Un viena no tām bija tieši Irīnas Mihailovskas “Uguns rituāls”. Interviju klausījos internetā, jo tā notika “dzīvajā”, un sajūta bija vienreizēja – jaunas latviešu komponistes darbu pārraida tik milzīgai auditorijai, latviešu koris dzied latviešu valodā visai pasaulei… Milzīgs sasniegums! Tieši tādēļ kompānija “Skani” arī strādā – latviešu mūzikas daudzināšana pasaulē ir mūsu galvenais mērķis.
Vai nebūtu vērtīgi, ja blakus latīniskajam “Aeternum” albuma nosaukumā būtu arī tulkojums latviešu valodā – “Mūžība”? Arī uz albuma vāka attēlota mūžības zīme…
Likās, būtu žēl, ja Māra Sirmā un viņa kora mīlestības darbs izskanētu koncertā, un viss… Tāpēc arī ir ieraksts. Kā kaut kas paliekošs. No turienes arī doma par mūžības ideju. Ir tā, ka deviņdesmit procentus no albumiem – gan digitālo, gan fizisko tirāžu – sūtām uz ārzemēm, bet katalogi neļauj ievadīt albumu nosaukumus divās valodās. Pie šīs atziņas esmu samērā grūtā pieredzē nonācis. Arī Santai Ratniecei albuma nosaukumam izvēlējāmies darbu, kam pati autore ielikusi starptautiskā sabiedrībā saprotamu nosaukumu.
Šobrīd, kad cilvēki sāk jau piekust no kultūras caur ekrānu, prieks ir par taustāmām lietām – grāmatu, gleznu, mūzikas albumu, ko vari noglāstīt ar pirkstiem un acīm un ielikt savā mājas atskaņotājā.
Un var vārdus lasīt līdzi, kas vokālajā mūzikā ir ārkārtīgi svarīgi. Tāpat dzeju var izlasīt arī tulkojumā. Ratnieces albumā tekstu esam ielikuši arī japāņu un arābu valodā, kādā dziesmas arī tiek dziedātas. Albuma lielā vērtība ir mūzikas klausīšanās klātienē, kam veltī laiku īpašā noskaņā, nevis kā fona mūzikai starp citu, mašīnā braucot.
Kvalitāte digitālam albumam var būt pat augstāka nekā datu nesējā fiziskā albumā, bet problēma, ka cilvēks bieži vien digitālo neklausās no stereo sistēmas, bet gan diezgan sliktas kvalitātes austiņās, traucē arī blakus trokšņi. Un tad mūzika kļūst par pastarpinātu fonu bez klātienes sajūtas.
Kas man ļoti patīk, ka ārzemju kritiķi, neskatoties uz visu breksitu un muitām, arī vēlas, lai viņiem aizsūtām fizisko albumu. Jo digitālo mūziku kritiķis neklausās. Viņam vēl aizvien ir svarīgi paņemt albumu rokās, ievietot kompaktdisku savā mājas audio sistēmā un izbaudīt un aprakstīt savu klausīšanās pieredzi.
Tāpēc profesionāļiem un kritiķiem, kas raksta par mūziku, fiziskais albums vēl aizvien ir noteicošais. Kritiķu vērtējums ir ārkārtīgi nozīmīgs, jo, kad respektabls starptautisks mūzikas izdevums uzraksta par albumu, par to uzzina ļoti daudzi. Kritiķis to izceļ ārpus visiem pārējiem, un, ja vēl iedod labu novērtējumu, kā, piemēram, piecas zvaigznes operas solistes Ingas Kalnas albumam, tad slavē un cildina kā tagad pianistu Daumantu Liepiņu.
Ļoti labi, ka nupat atkal atvērušies mūzikas veikaliņi. Tepat, pretī Līvu laukumam (“Skani” atrodas tā dēvētajā Kaķu mājā) ir ļoti labi mūsu draugi “Upe tuviem un tāliem”, kas uzticīgi ņem un tirgo mūsu albumus, tepat, garām skrienot, var ienākt un palūgt vēl dažus diskus, ja krājumi beigušies.
Nupat man, piemēram, pavēsta – jūsu ieraksts pasūtīts no Jaunzēlandes!
Kopš pandēmijas sākuma viņi tirgot varēja tikai caur pasūtījumiem internetā, bet tagad katrs var ienākt veikaliņā un viņam iedos albumu paturēt rokā, iedos paklausīties piemēru, iztēloties, kā tas varētu skanēt.
Visi “Skani” albumi ir nopērkami arī “Randoms”, “IHTIS”, “eLPee”. Rīgā ir pieci seši mūzikas ierakstu veikaliņi, citur Latvijā gan tādu nav, bet albumus tirgo arī pašas koncertzāles, piemēram, Cēsīs, “Lielajā dzintarā” koncertu laikā.
Kas no latviešu mūzikas visvairāk patīk ārzemēs?
Kora mūzika. Mums ir ļoti spēcīga arī orķestru tradīcija, LNSO pēdējos gados kvalitatīvi audzis fenomenāli, tomēr, ja jānosauc pieci labākie pasaules kori, tad divi no tiem būs mūsējie – Radio koris un koris “Latvija”. Ja jānosauc pieci labākie pasaules orķestri, tad Berlīnes filharmoniķi, Vīnes filharmoniķi, mūsējo vārds tur neizskanēs.
Tiklīdz izplatītājiem pastāstu, ka mums ir jauns latviešu kormūzikas albums – te pat nav svarīgi, kurš koris, – galvenais, ka latviešu kormūzika, tā pieprasījums divas reizes lielāks nekā pēc jebkura cita žanra. Lai tā būtu kamermūzika, simfoniskā mūzika, Imants Kalniņš vai Raimonds Pauls.
Kā “Skani” klājas pandēmijas laikā?
Tas, ka koncertdzīve apstājās, mums savā ziņā nospēlēja par labu. Visiem bija iespēja pieķerties neizdarītajiem darbiem, kas varbūt nav bijuši tie steidzamākie, bet nozīmīgi gan.
Kā, piemēram, Imanta Kalniņa visas septiņas simfonijas, ar LNSO patlaban runājam par Jāņa Ivanova simfonijām. Radio koris strādā pie Pētera Plakida, arī “Latvija” domā par Jāni Ivanovu. Tas ir mūsu parāds pagātnei, ko šajā laikā varam atdot. Man atvaļinājuma šogad nav bijis, un arī pērn es dabūju to atcelt, jo darbs kūsā.
Albums “Aeternum”
Koncertciklā “Latvijas komponisti Latvijas simtgadei” iekļautie darbi:
* Ēriks Ešenvalds “Rasa”l Irīna Mihailovska “Uguns rituāls” l Valts Pūce “Dziesmu svētkos” l Andris Dzenītis “No debesīm” l Pēteris Vasks “Mūsu kalni”l Rihards Zaļupe “Sauciens vējā”l Uldis Marhilēvičs “Mēs esam”
* Maija Einfelde “Krāsas”l Vilnis Šmīdbergs “Tā lapa, tā lapa, kas lejup krīt”l Andris Kontauts “Jūras māte, Jūras māte, valdi savas kalponītes”l Anna Ķirse “Bieza migla zemi sedza”l Jānis Aišpurs “Piesaukšana”l Ansis Sauka “Ar zvaigžņu kluso gaismu…” l Juris Kulakovs “Mežā. Nakts…”l Raimonds Tiguls “Griezes dziesma” l Jēkabs Jančevskis “Aeternum” ksts
