Foto – Anda Krauze

No rīta līdz vakaram bija brīvais laiks. Tāds uzplaukums latviešu mākslai un kultūrai nav bijis. Rakstnieki varēja rakstīt, gleznotāji gleznot, baleta dejotāji griezt piruetes, dziesmu svētkus organizējām… Vēlāk sāka piegriezt skrūves – UNRRA darbību beidza, to pārņēma IRO (Starptautiskā bēgļu aprūpes organizācija), un šie teica: būs jāsāk strādāt, – un sūtīja meža darbos, lai ziemai būtu malka, par darbu deva papildu pārtikas devas, cigaretes. 5

Apmetāmies Ohaio pavalstī Kolumbusas pilsētā un tūlīt otrā dienā sāku iet darbā. Tas bija jau sarunāts, jo tur strādāja daudz latviešu. Kolumbusa bija mierīga universitātes pilsēta ar kādiem 200 000 iedzīvotāju. Tramvajs gāja, auto. Pēc latviskās rosmes, kāda bija Eslingenē, te bija kā tuksnesī. Latviešu jaunieši jau sanāca kopā, atbrauca kādi simts no visas apkārtnes un uzrīkoja piknikus. Taču vajadzēja mašīnu, bez tās tu nekur nevarēji tikt. Bet mašīnas man nebija. Skatos – meitenes, parunājos, bet visas jau bija aizņemtas, visām boifrendi. Domāju, drūmi te būs. Strādāju zāģu fabrikā “Rocwells Tools”. Mani salika kopā ar trīs hillbilly puišiem. Par hilbilīšiem dēvēja tos, kas nāca no dienvidu štatiem, pīpēja, dzēra pašbrūvēto, spēlēja bandžo un ģitāru. Šie gan nespēlēja bandžo, bet citādi riktīgi hilbilīši. Mēs pakojām zāģus. Nāk zāģi pa līniju, mēs tos pakojam kastēs, kastes liekam uz trulīšiem.

Biju aizņemts ar skolu, sportu, spēlēju futbolu vācu klubos, divreiz nedēļā treniņi, svētdienās spēles. Citam neatlika laika.

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Kad māte, patēvs un es posāmies pārcelties uz ASV, vecāmāte man nopirka skaistu, baltu “Hohner” akordeonu ar 60 basiem. Viņa teica: ja tev kādreiz dzīvē grūti klājas, ej un ieķīlā to lombardā!

1952. gadā uz ASV

Pēc sešiem gadiem DP nometnē mums piedāvāja izceļot vai nu uz Austrāliju, vai ASV. Man tik traki gribējās uz Austrāliju, jo domāju, ka tur vēl viss ir pirmatnējs, nevis kā ASV ar milzīgo tempu un skriešanu. Uz ASV mūs izsauca draugi, kas bija agrāk turp aizbraukuši.

CITI ŠOBRĪD LASA
Katrā pilsētā gaiss ir citādāks. Ņujorkā tas ir neaprakstāms. Atceros, četros no rīta stāvu uz kuģa klāja, redzu – tādas kā Ziemassvētku lampiņas gar krastu izliktas, bet tās kustas. Blakus stāv jūrnieks, jautāju: kas tās ir? – Tās ir automašīnas. – Ko tās dara tik agri no rīta? – Brauc uz darbu. – Četros no rīta!? Tas bija pirmais šoks. Otrs, kad kāpām no kuģa. Muitnieks ieraudzīja akordeonu un teica, ka jāmaksā nodoklis. Par ko, jautāju. Tāpēc, ka vācu firmas “Hohner” logo virsū. Man nav ko maksāt, saku. Muitnieks paņem nazi un nogriež “Hohner” burtus. Tā, viņš nosaka, tagad nekas nav jāmaksā. Tas tāds jauks piemērs par Ameriku. Bet jau pēc mirkļa mani ieveda kaut kādā treilerī un lika parakstīt dokumentus, ka mani var iesaukt armijā 30 dienu laikā. Tas bija Korejas kara laiks, un skaitīju katru dienu līdz termiņa beigām.

Apmetāmies Ohaio pavalstī Kolumbusas pilsētā un tūlīt otrā dienā sāku iet darbā. Tas bija jau sarunāts, jo tur strādāja daudz latviešu. Kolumbusa bija mierīga universitātes pilsēta ar kādiem 200 000 iedzīvotāju. Tramvajs gāja, auto. Pēc latviskās rosmes, kāda bija Eslingenē, te bija kā tuksnesī. Latviešu jaunieši jau sanāca kopā, atbrauca kādi simts no visas apkārtnes un uzrīkoja piknikus. Taču vajadzēja mašīnu, bez tās tu nekur nevarēji tikt. Bet mašīnas man nebija. Skatos – meitenes, parunājos, bet visas jau bija aizņemtas, visām boifrendi. Domāju, drūmi te būs. Strādāju zāģu fabrikā “Rocwells Tools”. Mani salika kopā ar trīs hillbilly puišiem. Par hilbilīšiem dēvēja tos, kas nāca no dienvidu štatiem, pīpēja, dzēra pašbrūvēto, spēlēja bandžo un ģitāru. Šie gan nespēlēja bandžo, bet citādi riktīgi hilbilīši. Mēs pakojām zāģus. Nāk zāģi pa līniju, mēs tos pakojam kastēs, kastes liekam uz trulīšiem.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.