Albānijā gatavojas sākt prezidenta impīčmenta procesu 0
Albānijas valdošā Sociālistiskā partija pirmdien paziņojusi, ka sāks procesu prezidenta Ilira Metas atcelšanai no amata pēc tam, kad viņš atsauca pašvaldību vēlēšanas saistībā ar politisko nestabilitāti valstī.
Politiskā krīze Albānijā veidojusies kopš februāra, kad opozīcijas deputāti paziņoja par savu mandātu nolikšanu un pieprasīja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Tad sākās iknedēļas protestu akcijas, pieprasot premjerministra Edi Ramas atkāpšanos.
Tagad cīņa ir saasinājusies pēc tam, kad Meta mēģināja atcelt 30.jūnijā paredzētās pašvaldību vēlēšanas, kuras opozīcija boikotē. Viņš sestdien savu lēmumu pamatoja ar to, ka “pašreizējā situācija nenodrošina apstākļus patiesi demokrātiskām, reprezentatīvām un visu sabiedrību ietverošām vēlēšanām”.
Savukārt sociālistu deputāti pirmdien paziņoja, ka parlaments “pieņems rezolūciju par prezidenta impīčmentu”. Balsojums par rezolūcijas projektu Albānijas parlamentā gaidāms ceturtdien.
Rama jau ir noraidījis prezidenta lēmumu, solot, ka pašvaldību vēlēšanas notiks.
Pagaidām nav skaidrs, vai sociālistiem ir iespējas atcelt no amata valsts prezidentu.
Galīgais lēmums par prezidenta atcelšanu būtu jāpieņem Konstitucionālajai tiesai, kas pašlaik nefunkcionē.
Pašlaik tiesā ir palicis tikai viens tiesnesis, bet visi pārējie ir atkāpušies vai atlaisti, valstī īstenojot reformas ar mērķi izskaust korupciju.
“Šī procedūra neliedz mums tiesības sākt prezidenta atcelšanas procesu,” žurnālistiem norādīja Sociālistiskās partijas preses pārstāve Elisa Spiropali.
Albānijas prezidents Meta pirmdien žurnālistiem teica, ka vēlēšanas ir jāatceļ, lai “izvairītos no pilsoņkara un valsts destabilizācijas”.
“Partijām steidzami jāvienojas par izeju no strupceļa,” viņš piebilda.
Lai gan Albānijas prezidents oficiāli ir partijām nepiederīgs, pirms stāšanās amatā 2017.gadā viņš vadīja tobrīd valdošās koalīcijas mazākuma partneri “Sociālistu kustību integrācijai”, kas tagad ir parlamenta opozīcijā.
Opozīcija, ko veido labējie un kreisi centriskie spēki, apsūdz Ramu par saitēm ar noziedzīgo pasauli un korupciju.
Protesti nereti ir kļuvuši vardarbīgi, demonstrantiem metot tā dēvētos Molotova kokteiļus un petardes, bet policijai atbildot ar asaru gāzi un ūdens metējiem.
Politiskā nestabilitāte ir īpaši neizdevīga Ramam, kurš cerēja šogad saņemt uzaicinājumu sākt pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES).
Eiropas Komisija (EK) maija beigās gan aicināja ES nekavējoties sākt uzņemšanas sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, norādot, ka abas valstis ir īstenojušas bloka prasītās reformas.
